Kāpēc nepieciešams divu slāņu dzīvžogs jeb vēja un putekļu aizsargjoslas veidošana

Pieredzējusī dārzniece, kura palīdz piemājas ainavas veidošanā ļoti daudziem, stāsta: "Cilvēki parasti vēlas lētāko variantu, kā rezultātā tiek iestādītas lētākās tūjas, kuras var atrast. Tomēr, lai gan tas nav ļoti slikts variants, tomēr tas nebūt nepasargās no putekļu jūras dārzā."

Madara stāsta, ka pareizi būtu veidot divu slāņu dzīvžogu – vienu mūžzaļu, kas paredzēts putekļu aizturēšanai. To stāda iekšpusē, bet vējam izvēlas kādu vasarzaļo augu, kurš ir samērā ātraudzīgs un ļoti augsts.

Lai pilnībā dzīvojamā zona tiktu aizsargāta no putekļiem, divu slāņu dzīvžogs jāaudzē blīvi, tas nozīmē, ka vismaz divas reizes gadā jāveic dzīvžoga apgriešana. Tas veicina mazo zariņu un blīvas "sienas" veidošanos. "Latvijas klimatam un jebkuram maciņam "pavelkami" augi ir vilkābele un parastā egle. Bet egle lēni aug un tās vietā var izvēlēties arī tūju vai jebkuru citu augu, kurš ir acij tīkams un sirdij tuvs," stāsta Madara. Viņa uzsver, ka var izvēlēties arī tikai egļu stādīšanu, kas var aizturēt gan vēju, gan putekļus, tomēr parasti to neviens neiesaka, jo, kā jau teikts, egles ļoti lēni aug.

Augu izvēle ir ļoti plaša, tomēr, galvenais, ir to kopšana, lai iegūtu vēlamo efektu. Šeit ir iespējams atrast tikai nelielu ieteicamo augu sarakstu, jo variācijas ir ļoti plašas.

Mūžzaļie dzīvžogi ir dekoratīvi visos gadalaikos, savukārt lapu dzīvžogi aukstajā gada sezonā neizskatīsies tik glīti. Jaukta tipa dzīvžogus veido, kombinējot dažādu šķirņu un sugu kokus un krūmus.

Tūja 'Smaragd' ir viena no vidēji ātraudzīgām rietumu tūjas šķirnēm, kura izaug līdz pat trīs vai četriem metriem un augot tā sasniedz 1,2-1,5 metru platumu. Vainags veidojas ļoti kompakts un konisks. Skujas ir gaiši zaļas, savu krāsu saglabā arī ziemā. Dzīvžogam tā ir viegli veidojama un kopjama šķirne, kura piemērota arī pilsētvidei. To var stādīt kā saulē, tā daļēji noēnotā vietā. Ieteicamais attālums vienai no otras ir 60-70 centimetri.

Dārzniece Ozola uzsver, ka šī ir viena no tūjām, kura aug ļoti lielā ātrumā un ideāli der dzīvžoga veidošanai. Viena no ātraudzīgākajām rietumu tūjas šķirnēm, kas var sasniegt līdz pat 6 metru augstumu un 2 metru platumu. 'Barabant' vainags ir neregulārs un skujas gaiši zaļas, kas savu toni tikpat kā nemaina arī ziemā. Labi aug pilsētas apstākļos, augsnes ziņā mazprasīgas – aug gan sausās, gan mitrās, gan kaļķainās augsnēs. Ēncietīgas, bet labi aug arī pilnā apgaismojumā. Vainagu ir iespējams veidot.

Eglēm ir izteikti stingras, īsas un parasti asas skujas, kas izkārtotas spirālveidīgi uz zariem. Skuju gali ir smaili.

Egļei čiekuri brīvi karājas zaros, parasti vērsti uz leju. Tās sakņu sistēma veidojas kompaktā kamolā, līdz ar to, tas ļauj samērā viegli šos kokus pārstādīt. Vēlama smaga, ar uzturvielām bagāta augsne. Egles vēlams stādīt nedaudz dziļāk kā stāds ir bijis iepriekš stādīts.

Dārzniece stāsta: "Var pirkt arī dekoratīvās, bet tās būs dārgākas. Egli, tāpat kā tūjas, noteikti nepieciešams regulāri apgriezt, tad tai veidosies kupls un necaurredzams vainags."

Skaistās, bet asās vilkābeles jeb krustābeles ir ziemeļu puslodē augoša rožu dzimtas ģints. Tajā ietilpst vairāk nekā 300 sugas. Vilkābeles ir koki vai krūmi, uz stumbriem tiem ir labi attīstīti ērkšķi, kas var pasargāt arī kādu augu, piemēram, tūju no suņiem vai citiem dzīvniekiem.

Vilkābeles stāda kā dekoratīvus kokus, daudzas sugas izmanto arī ārstniecībā un uzturā.
Dekoratīvāka forma būs vilkābelei 'Paul Scarlet', kura zied ar ļoti skaistiem rozā ziediem. Lūk, šeit, atradīsi sīkāku informāciju par skaistajām, bet asajām vilkābelēm.

Parastā liepa 'Tilia cordata' ir līdz 30 metriem augsts malvu dzimtas koks ar plašu vainagu. Jauniem kokiem miza ir gluda, bet vēlāk tā paliek rievaina. Jaunie dzinumi sarkanīgi vai olīvzaļi. Lapas vienkāršas, ar kātu un vairāk vai mazāk asimetrisku sirdsveida pamatu. Interesanti, ka lapu apakšpuse zilganzaļa. Ziedi bāldzelteni un ļoti smaržīgi. Tā zied jūnijā un jūlijā. Arī liepas var veidot un tās, kā jau iepriekš minēts, divas reizes gadā būtu jāapgriež.

Liepa noderēs arī kā ārstniecības augs – no žāvētiem liepu ziediem gatavo uzlējumus un tējas, kuras var palīdzēt augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un saaukstēšanās ārstēšanai.

Vītoli ir skaisti koki, kuriem zari, liecoties uz leju, rada tādu kā lapu ūdenskritumu. Vītolu ģintī ir aptuveni 400 sugas un no tām tikai 18 aug Latvijā.

Piemēram, baltais vītols jeb sudraba vītols 'Salix alba' ir ļoti liels un tā augstums var sasniegt līdz 25 metriem. Arī stumbra diametrs ir liels un vainags ir plašs. Pēc galvenā stumbra nolaušanas, nopūšanas vai apzāģēšanas dzen spēcīgas atvases. Miza tumšpelēka, plaisājoša. Zari tievi, lokani, visbiežāk dzeltenpelēki. Pumpuri smaili, apmatoti. Lapas lancetiskas vai lineāri lancetiskas, gals smails, kāts ļoti īss. Lapas virspuse un apakšpuse (vai tikai apakšpuse) klāta ar zīdainiem matiņiem, kas vainagam nereti piešķir sudrabainu nokrāsu. Zied maijā, lapām plaukstot.

Jā, arī ceriņus iesaka izmantot dzīvžoga veidošanā. Visticamāk, ka ceriņus pazīst ikviens, bet ne visi ievēro, kā šos krūmus kopt – lūk, šeit, ieskaties, kā audzēt ceriņus pagalmā.

Parastais skābardis 'Carpinus betulus L.' ir neliels lazdu dzimtas koks vai krūms. Miza tam ir gluda, pelēka un nedaudz nelīdzena. Dzinumi – tievi, brūni, mazliet mataini, ar gaišām lenticelēm. Lapas olveida vai iegareni olveida, 3-15 centimetri garas un 2-6 centimetri platas, ar smailu galu un apaļu pamatni. Virspuse lapai ir tumši zaļa. Ziedēšana un salapošana notiek vienlaicīgi – maijā. Augļi ir brūni riekstiņi. Arī skābaržiem var veidot dažādas formas.