Lauku viensēta "Krasti" nonāca Kaspara īpašumā jau 2014. gadā. Mājas bija pamestas un lēnā garā īpašnieks tās pārvērtis par atpūtas vietu. Kā viensēta, tā arī mazmājiņa bijušas gaužām bēdīgā stāvoklī. "Sirsniņmājai bija apmēram 50 gadu, bet pavasarī tā diemžēl nodega, jo īpašumā bija kūlas ugunsgrēks," stāsta īpašnieks.
Jaunajā īpašumā aizvadījis dažas nedēļas nogales, Kaspars saprata, ka bez tualetes nevarēs turpināt darbus, tāpēc pasūtīja jaunu un jau gatavu tualeti, kura tika novietota ceriņkrūmu ielenkumā. "Pagāja laiks un, iekārtojot īpašumu, ceriņkrūmi tika izcirsti, kā rezultātā bija sajūta, ka tualete ir par tuvu terasei, kurā vakaros ir vēlēšanās pasēdēt," pārdomās dalās saimnieks. Un tā tika nolemts, ka esošā tualete ir jāaizvieto ar jaunu.
Saimnieks sapratis, ka jaunu sirsniņmāju nevar iegādāties finansiālu apsvērumu dēļ, tāpēc nolēmis meklēt idejas interneta dzīlēs, kurās uzgājis 1998. gadā izstrādātu kanādiešu projektu. Viņš teic: "Mani uzrunāja šis projekts ne tikai tādēļ, ka mājiņa šķita pietiekami liela un simpātiska, bet arī tāpēc, ka tai bija pievienota plaša informācija, kā to uzbūvēt paša rokām." Tā nu sākās būvniecības darbi. "Man kā cilvēkam, kurš savas darba dienas pavada, klikšķinot pa datora tastatūru, tas bija ļoti būtiski, ka redzu pamācību, kā visu paveikt. Es nekad savā dzīvē nebiju neko uzbūvējis, ja neskaita darbmācības stundās paveiktos mazos projektus," atzīstas Kaspars.
Pirms būvniecības sākšanas nepieciešams bija atrast jaunu vietu ķemertiņam. Saimnieks nolēma, ka jāceļ patālāk no mājas, lai ikdienā netraucētu tualetes aromāts. "Vietas izvēlē ņēmu vērā arī iecerētās nākotnes būves, kā arī skatu – nu, kuram tad nepatīk pasēdēt un pavērot dabu? Vēl kāds būtisks faktors, izvēloties āra tualetes vietu, ir aka, no kuras tiek ņemts dzeramais ūdens," stāstot smej Kaspars. Sirsniņmājas izmaksas esot bijušas ap 350 eiro un tā tika uzcelta četrās nedēļas nogalēs.
Saimnieks stāsta arī par kļūdu, kas pieļauta, un brīdina citus, kuri vēlas celt āra tualetes: "Tā pagaidām gan ir vienīgā kļūda – bedre, kuru izraku zem namiņa, bija nepilna metra dziļumā, un tā sāka pildīties ar ūdeni. Par laimi, jau nākamajās brīvdienās ūdens bija prom. Citiem ieteiktu pārbaudīt gruntsūdens augstumu, lai nesanāktu problēmas," teic saimnieks.