Kāpēc suns visu laiku rāda mēli

Karājošās mēles sindroms ir tieši tas, pēc kā tas izklausās – sunim mēle izkaras no mutes. Lielākoties tas novērojams mazo (piemēram, čivavas) un "plakano purniņu" jeb brahicefālo suņu šķirnēm (piemēram, mopšiem, franču buldogiem, angļu buldogiem) izmēru un gēnu dēļ. Viņu mēles vienkārši var būt par lielu mutes dobumam, kā arī augšanas procesā, iespējams, ir izveidojies patoloģisks žokļa kauls, kas pienācīgi neatbalsta mēli. Jāpatur prātā, ka suņiem ar nepareizu sakodienu ir lielāka iespējamība "rādīt mēli". Risks pastāv arī smagu zobu vai smaganu saslimšanu gadījumā, piemēram, izkrītot zobiem, mēlei nav vajadzīgā atbalsta, un tā veļas laukā no suņa mutes. Par laimi, lielākā daļa suņu, kam ir karājošās mēles sindroms, var baudīt pilnasinīgu, laimīgu un veselīgu dzīvi, informē Megija Klensija portālā "Dogtime.com".

Kā ziņo portāls "Pets4homes.co.uk", sindromu var izraisīt arī specifiskas traumas, piemēram, triecieni un kritieni. Traumu rezultātā var rasties neiroloģiski traucējumi, kas ietekmē muskuļu kontroli vai smadzeņu, galvas un sejas nervus. Rezultātā sunim var rasties problēmas kontrolēt mēles izvietojumu un noturēt to mutes iekšpusē.

Vēl viens iemesls, kāpēc suns var izkārt mēli, ir jaunu zāļu lietošana. Suņa organisms nav pieradis vai tam ir grūti tikt galā ar uzņemto zāļu devu, tāpēc tiek izkārta mēle. Šādu vai citu simptomu parādīšanos pēc jaunu zāļu lietošanas noteikti jāpārrunā ar suņa ārstējošo ārstu.

Galvenā veselības problēma, kas var rasties no karājošās mēles sindroma, ir īpaši sausa mēle. Lielāka uzmanība ikdienā jāpievērš, lai saprastu, vai mēle ir uzpampusi, asiņo, ir ieplaisājusi. Tādos gadījumos nekavējoties jādodas pie veterinārārsta, jo sunim var būt izteiktas sāpes. Liec aiz auss, ka sindroma dēļ sunim jānodrošina daudz tīra ūdens, jāseko līdzi mēles stāvoklim un krāsai. Tieši krāsa var būt pirmais vēstnesis par infekcijas rašanos mēlē, tā Megija Klensija. Savukārt Linda Kola portālā "Canidae.com" uzmanību pievērš aukstajam laikam ziemā – suņa mēle var sasalt. Turklāt arī ikdienā pēc ēšanas un dzeršanas var būt pastiprināta siekalu izdalīšanās. Viņa min, ka bieža izvēle sindroma gadījumā ir veikt ķirurģisku iejaukšanos – daļēju mēles amputāciju, noņemot to daļu, kas izkaras ārpus mutes.

Tajā pašā laikā suņu daba ir tikpat krāsaina kā cilvēkam, tāpēc bieži izkārta mēle nav iemesls kādām veselības problēmām vai neliecina par sindromu. Nereti suns ilgstoši izkar mēli tādos mirkļos, kad ir patiesi relaksēts un mierīgs, kā arī karstā laikā, kad atvēsinās.