Karājošās mēles sindroms ir tieši tas, pēc kā tas izklausās – sunim mēle izkaras no mutes. Lielākoties tas novērojams mazo (piemēram, čivavas) un "plakano purniņu" jeb brahicefālo suņu šķirnēm (piemēram, mopšiem, franču buldogiem, angļu buldogiem) izmēru un gēnu dēļ. Viņu mēles vienkārši var būt par lielu mutes dobumam, kā arī augšanas procesā, iespējams, ir izveidojies patoloģisks žokļa kauls, kas pienācīgi neatbalsta mēli. Jāpatur prātā, ka suņiem ar nepareizu sakodienu ir lielāka iespējamība "rādīt mēli". Risks pastāv arī smagu zobu vai smaganu saslimšanu gadījumā, piemēram, izkrītot zobiem, mēlei nav vajadzīgā atbalsta, un tā veļas laukā no suņa mutes. Par laimi, lielākā daļa suņu, kam ir karājošās mēles sindroms, var baudīt pilnasinīgu, laimīgu un veselīgu dzīvi, informē Megija Klensija portālā "Dogtime.com".
Kā ziņo portāls "Pets4homes.co.uk", sindromu var izraisīt arī specifiskas traumas, piemēram, triecieni un kritieni. Traumu rezultātā var rasties neiroloģiski traucējumi, kas ietekmē muskuļu kontroli vai smadzeņu, galvas un sejas nervus. Rezultātā sunim var rasties problēmas kontrolēt mēles izvietojumu un noturēt to mutes iekšpusē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
