Neesi situācijas ķīlnieks – par ko ir atbildīgs namu apsaimniekotājs  (1)

"Aptaujātos neapmierina ne tikai neskaidrais finanšu izlietojums, bet pat elementāru pakalpojumu kvalitāte. Taču cilvēki arī atzīst, ka viņu zināšanas par namu apsaimniekošanas jautājumiem nav pilnīgas," uzsver Čerņavskis.

Papildu tam, ka apsaimniekotājam ir jārūpējas par ēkas tehnisko stāvokli, jāmazgā kāpņu telpas, jāveic regulāra komunikāciju tīklu un iekārtu apsekošana un jānodrošina mājas tehniskā apkope un remonts, viņa pienākums ir rūpēties arī par ēkas vizuālo izskatu. Tāpat, slēdzot attiecīgu līgumu, apsaimniekotājam jānodrošina elektroenerģijas, siltumenerģijas, arī dabasgāzes piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi, kā arī sadzīves atkritumu izvešana.

Taču ne katrs zina, ka ikvienai dzīvojamai mājai ir jābūt savam dokumentam ar nosaukumu "mājas lieta", kurā tiek apkopots viss, kas ir saistīti ar dzīvojamo māju un tās pārvaldīšanu, piemēram, pamatdokumenti, īpašnieku saraksts, tehniskā dokumentācija u.c. Tās mērķis ir nodrošināt mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību. Citiem vārdiem sakot, apsaimniekotājs ir atbildīgs par mājas hronikas izveidi, apkopojot vienuviet visu ar māju saistīto dokumentāciju.

Čerņavskis stāsta, ka nama apsaimniekotājs ir atbildīgs par darba plāna izveidi un īstenošanu. Viņam ir jāuzklausa dzīvokļu īpašnieku vēlmes, dotie uzdevumi un jāsagatavo plāns, kurā tiek ietverts uzturēšanai nepieciešamo pasākumu saraksts, kā arī šo plānu īstenošanai nepieciešamais budžets. Ar šiem dokumentiem par darba plānošanu, organizēšanu un finansēm ir jāiepazīstina dzīvojamās mājas īpašnieki ne retāk kā reizi gadā.

Turklāt vismaz reizi gadā apsaimniekotājam ir arī jāatskaitās par iepriekšējo periodu – kas ir paveikts, kā īstenojušies sākotnējie plāni, vai bijušas kādas atkāpes, piemēram, mājā notikušas kādas avārijas situācijas, kuras "noēdušas" citiem darbiem paredzētās finanses. Tam visam jāatspoguļojas šajā atskaitē.

Ja šādu informāciju pēdējā gada laikā neesi saņēmis, vērsies pie pārvaldnieka un pieprasi šo dokumentu pārskatīšanu, piemēram, nākamajā sapulcē. Tāpat apsaimniekotājam jāorganizē finanšu uzskaites par paveiktajiem darbiem.

Arī informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām ir viens no apsaimniekotāja obligātajiem pienākumiem. Komunikācijai ir jābūt nepārtrauktai, piemēram, ja ir veicami kādi steidzami pasākumi dzīvojamās mājas pasargāšanai, ir rakstiski jābrīdina mājas īpašnieki par šo darbu veikšanu, jāpaziņo par jebkādām izmaiņām vai papildus izmaksām, ja tādas rodas.

Komunikācija ir svarīga sastāvdaļa attiecību veidošanā ar namu pārvaldnieku, taču, ja rodas pārāk lielas problēmas, strīdi vai pārpratumi, tad vienmēr ir iespēja līgumu lauzt un mainīt namu pārvaldnieku.

Cilvēku vajadzības un paradumi ir atšķirīgi, tomēr ir vērojams vienots uzskats, ko, pēc iedzīvotāju domām, apsaimniekotājiem ir jānodrošina. Jau minētajā aptaujā liela daļa atzīst, ka vissvarīgākie pakalpojumi ir diennakts palīdzības dienests, klientu apkalpošanas centra pieejamība un saprātīgas apsaimniekošanas maksas. Šie pakalpojumi ir nozīmīgi, jo cilvēkiem ir svarīga laba komunikācija un drošības sajūta, turklāt viņi vēlas pārliecību, ka jebkurā brīdī un par jebkuru jautājumu saņems profesionālu palīdzību, pat ja tas ir vēlu vakarā vai svētku dienā. Tas taču ir kā likums, ka visas sadzīves likstas steidz notikt tieši ārpus tradicionālā darba laika.

"Ņemot vērā iedzīvotāju prasības, apsaimniekotājs var nodrošināt arī citus papildu pakalpojumus, kas tiek atrunāti līgumā, tomēr iepriekš minētais ir obligāta prasība, tāpēc, ja saskarieties ar situāciju, kad kāda no prasībām tiek pārkāpta vai netiek pildīta, nebaidieties runāt ar kaimiņiem un ierosināt pakalpojuma nodrošinātāja maiņu. Tas nebūt nav tik sarežģīti, kā sākotnēji šķiet," teic Čerņavskis.