Savā reliģiski mistiskajā pasaules uztverē cilvēki daudzus augus uzskatīja par maģiskiem un svētiem. Maģija – tā ir dažādu enerģiju un spēku izmantošana, kuri apslēpti nedzīvās un dzīvās dabas objektos, arī augos. Izmantojot noteiktus augus, senie priesteri un magi mēģināja īstenot saikni ar universālo spēku avotu – Zemes un Kosmosa dzīvības spēku un tādā veidā sasniegt dažādus mērķus.
Par maģiskiem augiem, kas spēj padzīt ļaunos spēkus, sargāt no ļaunuma, uzskatīja dižzirdzeni, fenheli, baziliku, rozmarīnu, lauru, estragonu, kadiķi, raudeni un daudzus citus. Piemēram, lavandu izmantoja attīrīšanas un atveseļošanās rituālos, bet izopu atzina par noderīgu visiem maģiskajiem rituāliem.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit