Kādu mājas galvassegu izvēlēties: niedru jumta unikālās priekšrocības  (3)

Niedres jumtu segumiem tiek izmantotas jau gadsimtiem ilgi. Kādreiz daudzās valstīs tas bija teju vienīgais pieejamais materiāls, līdz sāka izmantot māla dakstiņus, metālu, vēlāk – ruberoīdu, šīferi un citus materiālus. Tad niedru jumti nepelnīti tika atdoti vēsturei. Patlaban tos lielākoties klientu piesaistīšanai izvēlas atpūtas vietu īpašnieki.

Niedru jumta ierīkošana pašu spēkiem ir daudz sarežģītāka, nekā pirmajā mirklī šķiet, tāpēc, izvēloties šo materiālu, visticamāk, būs jāmeklē pieredzējis jumiķis, kurš to spēs uzklāt. Niedru sagatavošana, apstrāde un montāža ir ļoti darbietilpīgs process.

Biznesa katalogos atrodamā informācija liecina, ka niedru jumtus Latvijā klāj, piemēram, SIA "Niedres.lv", SIA "Lamera" un atsevišķi amatnieki.

Niedru jumtam piemīt vairākas unikālas īpašības. Galvenā priekšrocība – lieliskās siltumizolācijas īpašības. Pat ļoti aukstā ziemā tas neļaus siltumam no ēkas izkļūt caur jumtu. Savukārt vasarā biezais niedru slānis neļaus telpām sasilt un tajās būs patīkams vēsums.

Niedres aug ūdenī, tāpēc jau pati daba tās apveltījusi ar spēju pretoties mitruma iedarbībai. Tās nepūst, netrunē, tajās ļoti nelabprāt uz dzīvi apmetas pelējums, sēnes. Sūnas, kas ir niedru jumta lielākās ienaidnieces, gan jānotīra reizi 20–30 gados. Tāpat niedres neietekmē ultravioletais starojums, nokrišņi, vējš, temperatūras krasas svārstības.

Ierīkojot niedru jumtu, vienlaikus tiek izveidota dabiskas ventilācijas sistēma bēniņu telpā un zemjumta daļā. Tas ļauj iztikt bez papildu siltuma, tvaika izolācijas un hidroizolācijas.

Niedru struktūra tās padara par lielisku skaņas izolācijas materiālu. Tas absorbē trok­šņus, un jumts nerezonē, piemēram, stipra lietus vai krusas laikā, kā tas ir metāla jumtiem. Šā iemesla dēļ niedru slāni var izmantot arī kā sienu skaņas izolācijas materiālu.

Niedru jumts neuzkrāj statisko elektrību, līdz ar to māja būtībā ir pasargāta no zibens.

Vēl kāda pozitīva nianse – niedru jumts bez kapitālā remonta var izturēt 50–60 gadu. To nevajadzēs tīrīt un krāsot. Savukārt vietās, kur segums būs mehāniski bojāts, atliks vien ievietot dažus jaunus niedru kūlīšus. Sākumā krāsas tonis nedaudz atšķirsies, taču aptuveni gada laikā remonta vietu būs grūti pamanīt. Interesanti, ka ar laiku niedru jumts neizbalē, tā krāsa kļūst piesātinātāka un lieliski iekļaujas apkārtējā ainavā. Tāpat materiāls ļauj īstenot pat vissarežģītākās dizaineru ieceres.

Materiāls ir degošs, taču tiek pieskaitīts pie vāji degošu materiālu grupas. Tomēr jāņem vērā, ka ļoti daudzi celtniecības materiāli deg. Tāds ir kaut vai koks, bez kura izman­tošanas mājas celtniecību grūti iedomāties. Ja niedru jumts ierīkots, ievērojot visas tehnoloģiskās nianses un ugunsdrošības prasības, jumta aizdegšanās no nejaušas dzirksteles ir maz iespējama. Niedres var arī piesūcināt ar antipirēniem – vielām, kas kavē aizdegšanos. Šo vielu izmantošana gan nozīmē, ka tiek zaudētas jumta ekoloģiskās īpašības.

Niedru jumtu ienaidnieku sarakstā ir arī putni, kuri cenšas tajā ierīkot ligzdas vai nest stiebrus uz citām vietām. Pret to iespējams cīnīties, materiālu klājot ļoti blīvi.

Niedru jumta ierīkošanas izmaksas ir augstas: 40–45 eiro par kvadrātmetru. Taču jāņem vērā, ka nebūs vajadzīgas skrūves, notekas un citi materiāli, kas citu materiālu jumtus sadārdzina.

Niedres ir daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs. Latvijā augs sastopams visā valsts teritorijā, ezeru un upju krastmalās, zemos un pārejas purvos, mitrās pļavās, grāvjos. Aug lielās audzēs. Ar ložņājošiem sakneņiem (veģetatīvo dzinumu garums sasniedz 10–15 metrus) spēj strauji ieņemt jaunas platības. Stiebri ir 120–250 centimetrus gari.

Celtniecībā izmanto apgrieztus stiebrus, kuru diametrs ir 5–8 milimetri. Niedres griež ziemā, kad ūdenstilpes klāj ledus. Sien kūlīšos, kam apkārtmērs ir aptuveni 60 cm. Tos sasien divās vietās – 100 un 500 mm no nogrieztā gala. Augšējos galus, kurās ir skaras, apgriež tūlīt kūlīša sasiešanas vietā vai arī pēc izžāvēšanas. Izžāvētām niedrēm optimāls ir 18% mitrums.

Cik daudz niedru vajag? Jumiķi uzskata, ka jumta kvadrātmetram nepieciešami astoņi kūlīši 60 cm apkārtmērā, 150–200 cm garumā. Jābūt arī nelielai rezervei, tāpēc kvadrātmetram labāk sagatavot 10 kūlīšu.

Lai niedres varētu klāt, jumta slīpumam jābūt ne mazāk kā 30–35 grādiem. Jo jumts lēzenāks, jo lielāka varbūtība veidoties zonām, kurās var krāties mitrums. Tāpat jumta konstrukcijām jāiztur liels svars, 35–40 kg katrā kvadrātmetrā.