Peldošie ziedi – kādus augus izvēlēties dīķī un ap to

Pat vispieticīgākās ūdens lāmiņas skaistumu var vairot, iestādot ūdenī un ap to augus. Taču nemēģiniet pārvērst dabiski skaistu dīķi par mazu dārziņu. Tā panāksiet tikai samākslotu un ārišķīgu izskatu. Jo mazāks ir ūdens laukums, jo mazākam jābūt arī augu daudzumam un to dažādībai. Slaidos īrisus stādiet pie ūdens kā kontrastu ūdens horizontālajai līnijai vai kā līdzsvaru tekoša ūdens strūklai.

Zināms, ka divas trešdaļas no mūsu planētas aizņem ūdenstilpnes, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka ir ne mazums augu, kas pielāgojušies dzīvei ūdenī.

Peldošais ezerrieksts (Trapa natan) ir viengadīgs ezerriekstu dzimtas ūdensaugs. Stublājs garš, lokans. To kā enkurs ezera gruntī notur iepriekšējā gada rieksts no kura augs izaudzis. Peldošā lapu rozete ir līdz 15 centimetriem plata, bet ļoti blīva. Lapu kāti ir 2-7 centimetri gari, to augšdaļa ir paplašināta, iegareni eliptiska un pildīta ar gaisa audiem (aerenhimu), kas notur lapu rozetes peldošā stāvoklī. Lapu plātne ir rombveidīga vai ieapaļi rombveidīga, 3-4 centimetrus plata un 3-3,5 centimetrus gara. Ziedi sīki, balti, divdzimumu, pa vienam lapu žāklēs.

Ezerrieksts zied jūlijā un augustā. Ziedi atveras rītos tikai uz dažām stundām. Pēc apputeksnēšanās, kas, galvenokārt, ir pašappute, zieds ieliecas ūdenī un tur izveidojas auglis –kauleņveidīgs rieksts ar diviem vai četriem izaugumiem. Šie izaugumi ir pārkoksnējušies kausa zobiņi.

Septiņas ūdens hiacinšu sugas veido Eichhornia ģinti. Tas ir daudzgadīgais augs, kurš viegli pārvietojas peldot, un ir bieži sastopams tropiskajā Dienvidamerikā. Ūdens hiacintes var pacelties pat metru virs ūdens – tām ir plašas, biezas un spīdīgas olveidīgas lapas, kuru platums ir vidēji 10–20 centimetri, savukārt stublāji ir gari, poraini un izliekti. Auga saknes irvioleti melnas, gaisīgas un viegli nokarājas. Stublājs balsta sešas ziedlapas un ziedkopu, kura sastāv no 8–15 iespaidīgiem ziediem, kas ir maigi violetā vai rozīgā tonī. Kad ūdens hiacinte nezied, to ir viegli sajaukt ar "Limnobium spongia".

Ūdens hiacinte ir viens no ātrāk augošajiem augiem - tā vairojas, galvenokārt, kā vīteņaugs, bet tāpat ūdens hiacintes ir spējīgas vairoties ar sēklu palīdzību. Biežāk sastopamā ūdens hiacinšu suga 'Eichhornia crassipes' aug sparīgi – divu nedēļu laikā tā ir spējīga savairoties divtik.

Parastā mazlēpe (Hydrocharis morsus-ranae) ir daudzgadīgs, sīks, mīksts, ūdenī brīvi peldošs mazlēpju dzimtas lakstaugs. Pārziemo ar ziemas vairpumpuriem. Veido garus pavedienveida dzinumus un mezglos vairojas veģetatīvi. Mezglu vietās veidojas arī sakņu sistēma, spēj veidot blīvas audzes. Lapas ieapaļi nierveidīgas, kāta garums parasti pārsniedz plātnes garumu. Plātnes mala gluda, pamats sirdsveidīgs. Pie kāta pamata ir divas lielas, plēvjveida pielapes. Apziednis divkāršs, vainaglapas lielas un baltas ar dzeltenu plankumu pie pamata. Sievišķie ziedi sēdoši, bet vīrišķie grupās pa trīs, garu ziedkātu galā. Zied no jūlija līdz septembra sākumam.

Daudzgadīgs, liels puplakšu dzimtas ūdensaugs. Sakneņi ir gari, ložņājoši un slikti nostiprināti irdenā (dūņainā) ūdenstilpes gultnē. Stublājs tam ir stāvs un lapas peldošas. Lapas pamats ir sirdsveida. Plātnes apakšpuse klāta ar brūniem dziedzeriem. Lapas uz stublāja ir pretējas vai mieturos (pa 3-4 stublāja galotnē). Rudenī lapu krāsa mainās no zaļas uz sārti violetu. Ziedi zeltaini dzelteni, lapu žāklēs, garos kātos paceļas virs ūdens līmeņa. Katra kāta galā viens zieds. Vainags saaudzis no piecām vainaglapām, bet vainaga mala ir bārkstaina. Arī kauss sastāv no piecām saaugušām kauslapām. Tas krāšņi zied jūlijā un augustā.

Baltā un skaistā ūdensroze ir daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas lakstaugs. Garums atkarīgs no augšanas vietas dziļuma (parasti 1-4 metri). Lapas plātne eliptiska, bet pamats sirdsveida. Lapas apakšējo daivu galvenās dzīslas taisnas, pamata daļā nedaudz izliektas. Zieda pumpurs smails. Vainaglapas baltas un dienas vidū atvērtam ziedam zaļās kauslapas līmeniski pieguļ ūdens virsmai. Kauslapas ir diezgan smailas. Ūdensrozes zieda gultne ir noapaļota. Iekšējo putekšņlapu kātiņi ir lentveida, putekšņi apaļi, ar sīkiem dzelonīšiem, drīksna vairāk vai mazāk dzeltena. Jutīgi reaģē uz gaismu: vakarā vai apmācoties uz lietu, ziedi strauji aizveras. Zied no jūnija līdz augustam.

Sniegbaltā ūdensroze ir daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas ūdensaugs, kurš ir aizsargājams. Tā diezgan bieži ir sastopama stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos. Saknenis ir spēcīgi attīstīts, uz tā redzamas lapu kātu atliekas. Lapas tai ir pamīšus, vienkāršas, peldošas un iegrimušas. Lapas plātne apaļi ovāla, 10-30 centimetri plata, plātnes sirdsveida iegriezums dziļš un pārsniedz 1/3 plātnes garuma. Zied no jūnija līdz augustam.

Skaistie ziedi ir balti, 7-12 centimetri diametrā, gandrīz bez smaržas. Rozes kauslapas ir četras, iegareni olveidīgas, kuras noziedot nenokrīt. Drīksna ir sarkana, paretam arī dzeltena, ar 6-15 stariem, vidū stipri iespiesta. Putekšņi eliptiski, ar kārpiņām. Rozes auglis ir olveida, tā virsma ir ar tādām kā rētiņām. Kad auglis nogatavojas zem ūdens, tas atveras ar plīsumiem. Sēklas peldošas. Vairojas, galvenokārt, veģetatīvi ar sakneņiem, arī ar sēklām.

Iespējams, ka savu piemājas ūdenstilpni nemaz nevēlies apstādīt ar augiem, bet košumaugus vēlies tieši blakus tai. Šeit ir apskatīti tikai daži no skaistajiem augiem, kurus vari izvēlēties.

Īrisiem izdala divu veidu vasas: veģetatīvo un ģeneratīvo. Veģetatīvā vasa – daudzgadīga. To veido pazemes sakneņi, kuri ir iegremdēti augsnē vai novietoti uz augsnes virsmas un, kuri, savukārt, sastāv no atsevišķiem gadskārtējiem posmiem, nesoši lapu kūlīšus. Uz zemākā sakneņa virsmas attīstās auklveida vai intervālveida, ar daudzām spurgaliņām papildus saknes. Ģeneratīvā vasa (ziedneši) – viengadīgi, vienkārtēji vai daudzkārtēji.

Īrisa lapas ir zobenveida, šauras, divrindu. Ziedi ir vienkārtēji vai sakārtoti mazziedu ziedkopās. Ziediem ir atšķirīgas elegantas ziedu formas un bagātīga dažādu nokrāsu toņu gamma, piemēram, no sniegbalta, dzeltena, gaiši zila līdz violetam un pilnīgi melnam. Zieds ir liels, vienkāršs, sastāv no sešām ziedlapiņ veida apziedņa daļiņām. Trīs ārējās daļiņas ir nedaudz noslīdējuša zemāk. Bieži šīs daļiņas ir atšķirīgas ar izmēriem, formas un nokrāsas no trim iekšējām daļiņām, kuras ir visbiežāk paceltas uz augšu. Apziedņa daļas veido tādu kā caurulīti.

Hostas tik tiešām ir unikāls augs ar to, ka savu krāšņumu atrādīs vien tad, ja būs pietiekami izjutušas ēnu. Turklāt, ar katru gadu hostas tikai pieņemsies savā dailē, jo tās ir ilgmūžīgas puķes ar tieksmi katru gadu kļūt par arvien skaistākām dārza rotām, un tās labi augs vienā vietā pat bez pārstādīšanas. Hostu lapas ir sakārtotas rozetē, to forma lancetiska vai plata sirdsveida. Ziedi hostām ir zvanveida, vienpusējā ķekarā un to krāsa parasti ir violeta vai balta. Vairāk lasi šeit.

Daudzgadīgs, vidēja lieluma gundegu dzimtas lakstaugs. Augs ir kails un tā stublājs ir resns, dobs, sulīgs un zaro. Ieapaļās lapas uz stublāja izvietotas pamīšus. Plātne vesela, mala smaila, pamats sirdsveidīgs. Augšējās lapas uz stublāja ir sēdošas, apakšējās ar kātu. Ziedi ir skaisti un lieli, pa vienam daudzo zaru galos. Apziednis spilgti dzeltens, putekšņlapas un augļlapas dzeltenas. Purva purene ar savu ziedēšanu priecē no aprīļa beigām līdz jūnijam.

Skaistā, skaistā saulpurene tik tiešām ir līdzīga saulītei. Tās augstums ir vidējs un sasniedz 10-90 centimetrus. Stumbrs stāvs, dažreiz zarojas. Ziedi ir dzelteni un lieli, pa vienam stumbra galā. Zied maijā un jūnija sākumā.

Tā ir liela strauspaparžu dzimtas paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām. Lapas veido ļoti raksturīgu piltuvveida rozeti. Izšķir divējādas lapas: auglīgās un neauglīgās. Neauglīgās lapas ir zaļā krāsā un atrodas rozetes ārmalā, divkārt plūksnainas, lancetiskas un izkārtojas pamīšus, parasti 30-70 pāri. Plūksnu mala ir gluda.