Veiksmes stāsts: kā sunīte-seniore no 'ražotājas' kļuva par uzticamu omītes kompanjonu

Jau kādu laiku ģimene vēlējās iepriecināt savu omīti un atrast viņai kompanjonu, lai nedaudz skumjie vientulības brīži piepildītos ar prieku un mīlestību. Ģimenei uzreiz bija skaidrs, ka vēlas adoptēt suni no patversmes. Iepriekšējā pieredze ar mājdzīvniekiem, kuri nākuši no patversmes, palīdzēja saprast, ka tas būs pareizais lēmums. Omītes fiziskais stāvoklis visiem kopīgi lika saprast, ka izvēle ir jāpieņem par labu vecākam un mierīgākam četrkājainajam mājas mīlulim. "Viens no izvēles iemesliem bija pieņemt suni – senioru, jo vecs cilvēks ar kucēnu vai aktīvāku suni galā netiktu," stāsta mazmeita Paula. "Jauni suņi mēdz izdomāt aizklīst no mājas vai sadarīt vēl visādas blēņas, bet par Rondu mums stāstīja, ka viņa mīl daudz gulēt, īpaši uz savas sedziņas, līdz ar to nekur tālu no mājām un savas sedziņas aizklīst noteikti negribētu," viņa piemetina. Tomēr, Paula atzīst, ka sākumā mazliet māca šaubas par sunītes izmēru. Ģimene nebija pārliecināta, vai suns nebūs par lielu omītes mazajai mājai. Par spīti šaubām Rondai piemita kas pavisam īpašs, kas ģimenei lika pieņemt lēmumu uzņemt suņu meiteni savā ģimenē.