Spītnieks ar Brežņeva uzacīm – miniatūrais šnaucers

Savā pieredzē ar miniatūro šnauceru dalās Beatrise un Oskars. Viņi jau vairāk nekā gadu ir saimnieki melni sudrabainajam miniatūrajam šnauceram Kadijam, kurš savas baltās uzacis lepni nes ikdienas darbos un nedarbos Rīgā.

Kāpēc izvēlējāties tieši šīs šķirnes suni?

Miniatūro šnauceru izvēlējāmies, jo vecākiem iepriekš bija balts mazais šnaucers. Šī šķirne ļoti iepatikās enerģijas, rotaļāšanās un mīlīgās bārdas dēļ. Sākām pētīt padziļināti un uzzinājām, ka tiem pašiem audzētājiem pavasarī būs melni sudrabainie miniatūrie šnauceri. Suni vēlējāmies jau ilgāku laiku, tāpēc arī pieteicāmies kā iespējamie kucēna saimnieki.

Kāds Kadijs ir pēc rakstura? Ar ko īpašs uz citu suņu fona?

Kadijs ir cilvēka suns. Viņš seko visur – līdz virtuvei un atpakaļ. Rodas sajūta, ka viņš ar savu cilvēku dosies pat līdz pasaules malai. Vienlaikus viņš mīl savas mantas, bieži nes tās un liek uz kājām, tā parādot, ka grib spēlēties. Kadijs vienmēr kārtīgi sabučos, kad atnāksim mājās, arī, ja prom ir būts tikai 2 minūtes, sagaidīs mūs tā, it kā mēs būtu bijuši prom mēnešiem ilgi. Tomēr viņš ir arī spītīgs. Ja pastaigas laikā neļausim viņam apstāties un apošņāt ko jaunu, viņš ar varu var vilkt uz to pusi un norādīt pareizo ceļu. Kadija īpašā pievilcība slēpjas viņa bārdā un uzacīs. Tas viņam nereti palīdz izcelties uz citu suņu fona. Dažkārt cilvēki iet garām un skaļi priecājas par viņa "Brežņeva uzacīm".

Kas ir tas, par ko Kadiju visvairāk mīli?

Viņa nepārtrauktā klātbūtne – nekad nebūsi viens. Kadijs būs lielisks kompanjons visur, asistēs un priecāsies par saimnieku atnākšanu. Viņš ir enerģisks un attapīgs. Visvairāk mums patīk viņa inteliģence un gudrība, kas bieži izpaužas dažādās darbībās, piemēram, mantiņu nav tik vienkārši paslēpt, viņš precīzi sekos visām darbībām un vienmēr zinās, kur tā noslēpta.

Vai mazajiem šnauceriem ir kādas sliktās īpašības?

Visticamāk, viņa spītība. Kadijs ir īstens spītnieks! Reizēm domāju, ka mēs kā saimnieki esam kā no filmas "Spītnieces savaldīšana". Viņš bieži vien pastaigas laikā izvēlas doties pretējā virzienā. Tas var būt kaitinoši. Šādās situācijās mēs uzgavilējam: "Kadij, uz kurieni tu?" Ja priecīgi ar viņu runāsi, tad atbildes reakcija būs, ja dusmīgi, tad pretī vari gaidīt tikai nosodošu skatienu.

Ar ko viņu parasti baro? Kādus našķus dod?

Šobrīd esam pārgājuši uz naturālo barošanu. Visbiežāk Kadija ēdienreizēs bļodiņā redzams tītars. Nesen vēl bija problēmas ar zarnām, tomēr naturālā barošana visu ir sakārtojusi. Savukārt no našķiem viņam visvairāk garšo tie, kas nepatīkami smaržo un ir dabīgi vītināti, piemēram, liellopa cīpslas un trahejas. Kadijs var košļāt gardumus stundām, paslēpt savā sedziņā, atkal atrast un turpināt ēst.

Vai šīs šķirnes suņiem vajadzīga īpaša kopšana?

Jā, regulāra cirpšana ir ļoti svarīga. Lai Kadijs izskatītos pēc savas šķirnes pārstāvja, tas ir jādara aptuveni reizi trijos mēnešos. Mums ir paveicies ar audzētāju, kas arī frizē mūsu mīluli.

Varbūt nāk prātā kāds kuriozs, kas gadījies ar Kadiju?

Viņš kuriozus organizē katru dienu. Visbiežāk pārsteidz ar vietām, kurās ir ticis, kad mājās ir viens. Vienmēr visas atstātās kurpes būs aizvilktas uz viņa gultiņu. Nesen bija izvilcis puķes no vāzes, to pat neapgāžot, tikai visa māja bija kā ziedu pasakā – vienās ziedlapiņās.

Kas jāņem vērā, ja cilvēks apsver iespēju iegādāties šīs šķirnes suni? Vai tāds der jebkuram?

Jāapbruņojas ar pacietību, kā arī kaut kas ir jāzina par suņiem. Mums Kadijs ir pirmais suns, tāpēc sākumā bija neskaitāmi jautājumi. Miniatūrais šnaucers derēs gan aktīviem, gan mazāk kustīgiem cilvēkiem, arī ģimenēm ar bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tomēr jāaizdomājas par finansiālo aspektu, jo šnauceram nepieciešama kvalitatīva pārtika, gardumi, mantiņas, kā arī regulāra frizēšana. Nevar aizmirst arī par uzmanību – ja saimniekam nebūs īsti laika ņemties ar suni, viņš noteikti savu neapmierinātību izrādīs nedarbos.

Miniatūrie šnauceri pirmsākumos tika turēti kā žurku iznīdētāji un fermu sargi. Tie tika radīti 19. gadsimta otrajā pusē Vācijā, kad standarta izmēra šnaucers tika sakrustots ar mazākiem suņiem, piemēram, pundurpinčeru un afenpinčeru, kā arī, iespējams, ar pūdeli un punduršpicu. Vācijā viņus dēvē par cvergšnauceriem, kur "cverg" nozīmē – punduris, rūķītis, informē portāls "Dogtime.com". Starp citu, pats vārds "šnaucers", tulkojot no vācu valodas, nozīmē – mazā bārda. Tā šīs šķirnes pārstāvjiem ir tikpat īpaša, cik viņi paši.

Sīkākas liecības par mazā šnaucera radīšanas iemesliem nav saglabājušās, tomēr nolūks bija skaidrs – radīt mazāku jau populārā standarta izmēra šnaucera versiju. Senākais ieraksts saglabājies par melnu suņu meitenīti vārdā Findela, kura mazā šnaucera versijā piedzima 1888. gadā. Gadiem ejot, mazo šnauceru popularitāte ir tikai pieaugusi, īpaši pēc Pirmā pasaules kara.

Viena lieta gan ir būtiski mainījusies kopš miniatūro šnauceru pirmsākumiem – suņu kažoka krāsa. Šobrīd miniatūrie šnauceri ir balti, melni, "sāls un pipari" sajaukuma krāsā, kā arī melni sudrabainā krāsā. Agrāk bija iespējams izvēlēties šīs sugas suņus pat sarkanīgā, melnā un gaiši brūnā krāsā, dzeltenā vai dažādu krāsu kažokā.

Miniatūrie šnauceri skaustā sasniedz 30–36 cm. Parasti tie sver 5 līdz 9 kilogramus. Viņi iekļauti terjera suņu šķirņu grupā. Šiem šķirnes pārstāvjiem raksturīgas īpašās bārdas un uzacis, kas viņus atšķir no citām šķirnēm. Viņu uzacis aizklāj acis un rada maldinošu iespaidu, ka cauri nevar redzēt, tomēr mazais šnaucers visu redz un ir labi informēts par apkārt notiekošo.

Miniatūrie šnauceri ir ļoti izturīgi un ātri. Un kā gan citādi – šķirnes pirmsākumos viņi prata lielos tempos noķert žurkas. Tomēr sunīšus ir viegli pārbarot, kas, svaram augot, atstās iespaidu uz izskatu un veselību kopumā. Lielāka svara gadījumā arī pats šnaucers kļūs mazāk izturīgs un lēnīgs. Ieteicams rūpīgi sekot līdzi svaram, uzturot to veselībai draudzīgu.

Mūsdienās miniatūrie šnauceri sastopami četrās krāsās – baltā, melnā, pelēcīgā jeb "sāls un pipari" krāsā, kā arī melni sudrabainā krāsā. Savukārt tie, kas uztraucas par spalvu izkrišanu, var priecāties – šie suņi viņiem būs kā radīti. Šnauceru spalva ir kā mati, tie neizkrīt. Tādējādi arī šos sunīšus iecienījuši cilvēki, kas sirgst ar astmu.

Vēl nesenā pagātnē šnauceru astes un ausis tika apgrieztas, tāpēc neskaitāmās fotogrāfijās tiem ir mazliet dusmīga izteiksme. Tomēr gan pasaulē, gan arī Latvijā saimnieki arvien biežāk atsakās no apgriešanas.

Miniatūrie šnauceri ir vieni no komunikablākajiem, rotaļīgākajiem un ziņkārīgākajiem suņiem. Viņi mīl savu saimnieku no A līdz Z, vienmēr vēlas būt blakus un doties līdzi visur, kur saimnieks dodas. Šie suņuki būs priecīgi, ja varēs kopā ar saimnieku nodoties kustīgām aktivitātēm, piemēram, doties pastaigā pa mežu vai rīta skrējienā. Mazie šnauceri ir maigāki un mazāk dominējoši nekā standarta izmēra šnauceri vai rīzeni (lielie šnauceri), kā arī ne tik agresīvi kā citi terjeri.

Sunīša dzīvīgums un mūžīgā vitalitāte saimniekam prasa ļoti lielu uzmanību. Šnaucers var kļūt īpaši skaļš un savu neapmierinātību izrādīt, rejot vai darot nedarbus. Piemēram, atstājot viņu ilgāku laiku mājās, saimnieks var atgriezties pie izvandīta skapja, sagrauztiem apaviem un "izpētītām" puķu dobēm. Nereti šie sunīši dodas cīņā ar lielākiem suņiem, jo viņi vienkārši nesaprot, ka ir mazi. Šnauceros mītošā pārliecība vienmēr ir daudz lielāka par viņu izmēru.

Mazie šnauceri vienmēr aizsargā savu saimnieku un ģimeni. Viņi aizdomīgi nopētīs svešinieku, kamēr saimnieks nenorādīs, ka svešinieks ir draugs. Mazie sunīši ir īsteni sargsuņi, viņi vienmēr paziņos par kādu dīvainu vai aizdomīgu skaņu ar skaļu rējienu vai rūcošu balsi. Atšķirībā no zelta retrīvera, kurš svešiem ienācējiem nolaizīs kāju, miniatūrais šnaucers nav ar pliku roku ņemams un iebrucējam skaidri norādīs, kurš šeit ir saimnieks.

Mīluļi ir inteliģenti un ātri apmācāmi suņi, tomēr viņi var būt ļoti spītīgi. Ir reizes, kad suns var izlikties, ka nedzird savu saimnieku. Īpaši brīžos, kad saimnieks kaut ko aizliedz vai neļauj iet uz konkrētu vietu, piemēram, skriet pakaļ baložiem. Šādās reizēs saimniekam jākontrolē situācija un jāparāda, ka viņš ir galvenais. Ja mirklis tiks palaists garām, miniatūrais šnaucers atcerēsies to uz visu mūžu un darīs pa savam.

Bieži cilvēki izvēlas tieši šo šķirni ilgdzīvošanas dēļ – šie mazie draugi parasti dzīvo 12 līdz 14 gadus, nereti sasniedzot arī 15 gadu slieksni. Tāpat miniatūrie šnauceri labi saprotas ar bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tomēr kopumā mazie mīluļi dzīvo tieši cilvēkam un vienmēr būs pilni prieka, ja savām aktivitātēm varēs nodoties ar saimnieku.

Miniatūrie šnauceri ir regulāri jākopj. To spalva neizkrīt, tāpēc reizi 5 līdz 8 nedēļās mazais šnaucers jāapkopj pašam vai jāved pie suņu friziera. Ieteicams vest pie profesionāļa, lai šnaucers nezaudētu savu šķirnes izskatu. Nereti cilvēki izvēlas to darīt paši, un gala rezultātā šnaucers vairs neizskatās pēc šnaucera – uzacis neieņem vajadzīgo formu, bārda izskatās dīvaini, spalvas uz kājām nav vienmērīgi nogrieztas. Tomēr pacietīgs saimnieks arī pats var iemācīties kopt sava suņa spalvu, izzinot īpašos šnaucera griešanas trikus. Miniatūrie šnauceri, kuri dodas uz izstādēm, nereti tiek arī īpašā veidā "plēsti". Viņu spalva tad ir citāda nekā skūtajiem šnauceriem.

Mazo suni ieteicams ķemmēt divas līdz trīs reizes nedēļā, lai neveidotos nepatīkamie kunkuļi. Suns var mēģināt tos izlīdzināt arī ar zobu palīdzību vai laizot kunkuļa vietu, tomēr nevajadzētu pieļaut kunkuļu rašanos jau saknē. Viens no lielākajiem šnaucera trumpjiem ir tieši viņa īpašā spalva, tāpēc regulāra ķemmēšana, mazgāšana un apgriešana ļaus gan sunim pašam izskatīties un justies labi, gan arī saimniekam būs sirdsmiers. Tāpat regulāra apskate nepieciešama viņa bārdai, piemēram, tās mazgāšanai pēc ēšanas, jo tajā var sakrāties ēdiena paliekas.

Kā jau visu suņu, arī miniatūro šnauceru zobi prasa īpašu aprūpi. Zobus ieteicams tīrīt 2 līdz 3 reizes nedēļā. Labākiem rezultātiem, smaganu veselībai un patīkamākai elpai zobus vajadzētu tīrīt katru dienu. Savukārt nagus vajadzētu apgriezt aptuveni 1–2 reizes mēnesī, izņemot gadījumus, ja suns jau ikdienas gaitās novīlē tos pret asfaltu.

Svarīgi pievērst uzmanību mazo šnauceru ausu stāvoklim. Nereti tieši šai šķirnei ausis iekaist ātrāk nekā citām, parādās nepatīkama smarža un infekcija. Tādos gadījumos noteikti jāvēršas pie veterinārārsta. Ikdienā svarīgi ausis kopt ar speciālu suņu ausu tīrāmo līdzekli, uzmanīgi iztīrot ausis ar vati. Ņemot vērā, ka šie suņi ir jūtīgi, nagu, ausu, mutes un acu tīrīšanai mierīgi un bez stresa jāpievēršas jau no mazotnes.

Miniatūrie šnauceri ir veselīgi, tomēr, līdzīgi kā visas šķirnes, arī šie sunīši var saskarties ar dažām veselības problēmām. Viena no biežākajām problēmām, ar ko mazie šnauceri varētu saskarties vecumā, ir katarakta, kas var ietekmēt viņu redzi. Tāpat acis un redzi kopumā var ietekmēt plakstiņu virzīšanās uz iekšu (entropion), kas savukārt kairina un var bojāt redzi. Tādos gadījumos parasti suns berzēs acis.

Šos mazos sunīšus var piemeklēt arī akmeņi urīnceļos, kas smagākos gadījumos mazajam draugam būs īpaši nepatīkami. Akmeņu veidošanos var ietekmēt pārtika, tāpēc īpaši jāpiedomā pie tā, ko suns ikdienā ēd.

Mazie šnauceri nereti ir jutīgi pret pārtiku. Nekvalitatīva, nepareizi izvēlēta pārtika var novest pie dažādām saslimšanām, iekaisuma. Ja vēlies šo suni par savu mājas mīluli, ieteicams atrast kādu zinošu atbalsta personu vai veterinārārstu, kas vajadzības gadījumā vienmēr varēs palīdzēt. It īpaši, ja šīs šķirnes pārstāvis ir tavs pirmais suns. Tomēr, pirms iegādāties šīs šķirnes kucēnu, svarīgākos veselības jautājumus vajadzētu pārrunāt ar audzētāju, kas visprecīzāk varēs informēt par konkrētā kucēna veselības stāvokli.

Tāpat kā citiem suņiem, regulāra ausu, nagu, mutes un zobu, kā arī acu kopšana palīdzēs mazo šnauceru uzturēt pie labas veselības.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Dogtime.com un Petmd.com.