Ko par mājdzīvniekiem Jāņos vēsta senlatviešu ticējumi  (2)

Tautas ticējumos par Jāņiem aprakstītas govis, aitas un zirgi. Veicot ticējumā norādītās darbības, šiem dzīvniekiem būs vairāk piena, tie būs spēcīgi un netiks aizvilināti kādu ļaunu garu dēļ. Jāteic, ka ticējumos dominē mājlopi, savukārt kaķi un suņi minēti tikai dažos īpaši baisos ticējumos, kuri, iespējams, liktu aizrauties dzīvnieku aizstāvju elpai.

Tiem jāņubērniem, kam aug zirgi un kumeļi, svētku vakarā jāvelta Jāņatēvam ozola vainags, lai viņa zirgi augtu stipri kā ozoli. Tāpat nevajadzētu zirgus Jāņu naktī laist ganībās, jo tad apkārt klīstot ļauni gari, lietuvēni un raganas, kā arī tāpēc, ka zirgi ātri noguršot, un tos varētu apēst vilks.

Lai zirgi būtu stipri un apaļi, ticējumi iesaka Jāņu dienā barot tos ar olām. Tāpat, lai zirgi mazāk svīstu, Jāņu naktī nedrīkst kurināt pirti.

Gotiņa senajam latvietim bijusi īpašā godā. Atrodami vairāki desmiti ticējumi, kurus, Jāņudienā izpildot, saimniecība plauks un zels, un gotiņa dos vairāk piena vai kļūs grūsna.

"Līdz Jāņa dienai saimnieces nepļauj lopiem zāli ar izkapti, bet plūc ar rokām vien, lai pienu ar izkapti nenogriež."

Ticējumos skaidrota raibo puķu vainaga nozīme, – ja liek to galvā Jāņu dienā, telītes būs raibas kā puķes. Nevajadzētu aizmirst arī par gotiņu aplīgošanu, lai būtu labs sviests. Savukārt cits ticējums vēsta, ka tiem, kam garšo treknāks pienu, Līgo vainagi pēc svinēšanas jānes uz siena šķūni.

Vainagi parasti tiek pakārti priekšistabā un nozīmē gan laimi, gan labklājību. Pēc svētkiem vajadzētu jāņuzāles kaltēt un dot govīm, tas veicinot teļu rašanos. Ja redzi, ka, nākot mājās, gotiņai mutē ir zāles, tad zini, ka drīz būs telīte. Atcerēties vajadzētu arī par drošību – "Pa Jāņu nakti govis jātur mājā kūtī un jāsargā, lai tām raganas nekaitētu." Savukārt, lai gotiņa dotu daudz piena, Jāņu rītā pirms saules lēkta vajadzētu smelt rasu no zāles un ar to mazgāt govīm muguru.

Latviešu ticējumi vairākkārt min, ka Jāņu naktī aitas vajagot dzīt ganos, tad būšot balta vilna. Tāpat tie brīdina par raganu līšanu svešā kūtī: "Ļaudis tic, ka Jāņa naktī raganas lien svešā kūtī, nocērp aitas un izslauc govis. Un, lai raganai aizsprostotu ceļu, tad vakarā jāaizsien kūtīm durvis ar cērmūkšas mizu, kuru ragana nevar atsiet."

Visus lopus, to skaitā aitas, atbilstoši ticējumiem Jāņu dienā jāved uz kopējām ganībām. Tad zemē vajadzētu uztaisīt caurumu, ielikt tur olu, karašas un alu. Pēc tam uzkurt uguni un ieturēt maltīti. Tas lopiem īpaši nākšot par labu.

Pirms Līgo parasti ir visvairāk knišļu un dunduru, tomēr ticējumi vēsta: "Ja priekš Jāņu dienas nosit vienu aklo dunduru, tad tā vietā rodas desmit citu." Tomēr, ja pēc svētkiem tiek nosists viens dundurs, tad simts citu parādās.

Lai kūtī nebūtu mušas, vajagot kūtij griestus noslaucīt. Savukārt cīņai ar odiem mūsu senči izmantoja pavisam vienkāršu metodi – nomodā jāpavada visa Jāņu nakts un jālec pāri ugunskuram, tad odi klāt neķeršoties.