Es biju viņa vienīgā cerība: drosmīgā Edīte sniedz pajumti kaķēnam bez pakaļkājām  (5)

Par kaķēna atrašanās vietu paziņoja kāds Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijas studentes, kurš dzīvo netālu no pagalma, kur murrātājs mitinās. Kad dzīvnieku aktīviste Rasma uzzināja par nelaimē nonākušo peļu junkuru, viņa apņēmās tam palīdzēt.

Minkas atradēja uzskata, ka viņš jau ir piedzimis ar kustību defektiem. "Kaķēns piedzima bez vienas pakaļķepas un otra tāda kā atrofējusies vai nokaltusi, " stāsta Rasma. Ar kustību traucējumiem viņš uz ielas ir dzīvojis vairākus mēnešus. Arī tagad jau vairākas dienas Rasma ar citiem palīgiem cenšas kaķēnu noķert. Pēc sievietes domām minka ir piedzimis ar defektiem, jo kaķi pārojas ar sev tuviem asinsradiniekiem – māsām, brāļiem, tēviem un mātēm.

Neskatoties uz to, ka kaķēns vēl nav noķerts, Rasma jau savlaicīgi meklēja viņam saimniekus, kas sievietei arī izdevās. Minku bez pakaļkājām savās mājās uzņems Edīte.

Sieviete stāsta, ka Rasmas saucienu pēc palīdzības portālā "Facebook" pamanījusi pavisam nejauši. Kāds bija publicējis ierakstu par kaķēnu portāla domubiedru grupā, kur tiek pārdotas, atdotas vai izīrētas lietas. Šādi vai līdzīga rakstura ieraksti šajā domubiedru grupā parādās ļoti reti. Sieviete atzīst, ka apzināti neseko dažādām lapām, kurās tiek ievietoti sludinājumi par dzīvniekiem, kas meklē mājas, jo tur paustā informācija ir emocionāli smaga.

Pamanījusi ierakstu Edīte saprata, ka, iespējams, viņa ir kaķēna vienīgā cerība: "Tā es viņu ieraudzīju un domāju, ka droši vien jau neviens viņu pie sevis uz mājām nest negribēs, bet kaķītim vajag dot iespēju dzīvot."

Edīte ar skumjām teic, ka komentāri zem Rasmas ieraksta portālā "Facebook" esot bijuši ļoti negatīvi: "Cilvēki saka, ka tāds esot jāpotē nost, bet es nepiekrītu. Ja viņš ir veiksmīgi izdzīvojis līdz šim brīdim, kāpēc viņš nevarētu nedzīvotu savu mūžu tālāk?!"

Jautājot, vai viņu nebiedēja tas, ka kaķītim pakaļējās kājiņas ir tikai līdz celīšiem, Edīte atbild, ka nav nekāda iemesla bailēm: "Es neredzu tur neko briesmīgu. Viņam jau nav nekādu citu defektu, tikai kājiņas. Ja viņš būtu akls, tad tā būtu cita lieta, jo aklam kaķim izdzīvot laukos būtu ļoti grūti."

Sākotnēji kaķēna jaunā saimniece vēlējās būt rezerves variants gadījumam, ja neviens nebūs gatavs uzņemties rūpes par mazo mīluli. Pēc kāda laika viņa komentāros ieraudzījusi, ka kaķītim mājas ir atrastas, un ļoti nopriecājusies, taču beigās izrādījās, ka tās ir viņas mājas.

Pieņemt lēmumu uzņemties rūpes par dzīvnieku ar kustību traucējumiem neesot bijis viegli. "Pāris dienas man nācās apsvērt visus par un pret, taču beigās nekādus mīnusus nesaskatīju," stāsta Edīte.

Viens no lielākajiem pretargumentiem pēc Edītes domām bija dzīve laukos. Bez pakaļkājām kaķēns briesmu gadījumā pat nevarot uzrāpties kokā. Taču tas viņai nelikās šķērslis. "Mums visa teritorija ir nožogota, līdz ar to sveši dzīvnieki iekšā netiek," atzīst kaķa jaunā saimniece.

Šis būs Edītes trešais kaķis. Viņas mājās jau mitinās divi kaķi, no kuriem viens ir savos seniora gados, bet otrs - jauns un aktīvs. Jautājot, vai visi trīs saimnieces mīluļi spēs savā starpā sadzīvot, Edīte smejot saka, ka jaunos jau visi pieņem. "Lielajam, resnajam runcim, kurš nu jau ir savos pensionāra gados, vispār neviens cits neinteresē, bet kaķenīte ir ļoti draudzīga."

Šobrīd kaķēns vēl atrodas Rēzeknē uz ielas, kur viņu jau vairākas dienas pēc kārtas cenšas noķert dzīvnieku aizstāve Rasma. Neskatoties uz kustību traucējumiem, kaķēns spēj ātri pārvietoties no vienas vietas uz otru. "Kaķis ir ļoti bailīgs," atzīst Rasma, "Mēs jau vairākas naktis pēc kārtas viņu aktīvi ķeram."

Kaķēna pakaļkāju veselības stāvoklis ir pavisam slikts. Šobrīd izskatās, ka viena no pakaļkājām būs jāamputē. Edīte stāsta, ka kaķēnam ir ne tikai problēmas ar pakaļkājām, bet arī slimas actiņas. Tas nozīmē, ka atveseļošanās process mazajam peļu junkuram varētu ieilgt.

Kad murrātājs tiks noķers, Rasma viņu uz laiku atdos klīnikai, kur tam tiks veikta nepieciešamā veselības aprūpe, lai mincītis var sveiks un vesels doties uz savām jaunajām mājām.