No ligzdas Ziemeļkurzemē izkritušā jūras ērgļu mazuļa veselības stāvoklis ir stabils  (3)

Šobrīd ērglēna veselības stāvoklis ir stabils. "Putnēnam ir laba apetīte, un tas ir pats svarīgākais," teic Bergmanis. Pēc putna apskates, nekādas traumas netika pamanītas. "Ērglēns spārnus tur piekļautus ķermenim un stabili turas uz kājām, līdz ar to nekas neliecina, ka putns būtu kaut ko salauzis," viņš skaidro.

Tagad jūras ērglim vismaz trīs nedēļas būs jādzīvo savvaļas putnu rehabilitācijas stacijā Madonas novadā. Pēc tam viņš tiks pārcelts uz torni, kas ir speciāli izveidots putnu palaišanai savvaļā. "Kad putns sasniegs lidotspēju, viņš instinktīvi no būra izlidos ārā," stāsta Bergmanis.

Vides eksperts uzsver, ka arī brīdī, kad ērglis ir spējīgs lidot, viņš uz nenoteiktu laiku ir atkarīgs no vecākiem. Līdz ar to arī šajā dzīves posmā viņš būs jābaro. Savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas saimnieks atzīst, ka precīzi nezina, cik ilgi putns pats nemeklēs barību, taču tas varētu ilgt aptuveni mēnesi. Portāla "Latvijasdaba.lv" dati liecina, ka jūras ērgļi savus mazuļus baro vēl 35 līdz 40 dienas pēc tam, kad tas kļuvis neatkarīgs un apguvis prasmi lidot.

Šobrīd mazais ērglēns lidot neprot, tāpat arī viņa spalva vēl nav pilnvērtīgi apklājusi visu ķermeni. Portāls "Latvijasdaba" ziņo, ka mazuļi pilnībā apspalvojas 70 līdz 75 dienu laikā.

Rehabilitācijas centra saimnieks apgalvo, ka ērglēns uz ligzdu atpakaļ laists netiks. Bergmanis atzīst, ka šāds lēmums ir pieņemts vairāku apsvērumu dēļ. Viens no tiem ir barības trūkums ligzdā. Vides eksperts uzskata, ka šī iemesla dēļ vecākiem neizdosies pabarot un izaudzināt abus jūras ērgļu mazuļus, tāpēc pastāv risks, ka vājākais paliks badā.

Jautājot par putna izkrišanas iemesliem, vides eksperts skaidro, ka ērglēns pats ir izkritis no ligzdas. "Es saprotu, ka viņš bija meklējis barības paliekas ligzdas malā, kā rezultātā zaudējis līdzsvaru uz ligzdas malas un pārvēlies tai pāri," teic Bergmanis.

Rehabilitācijas centra saimnieks stāsta, ka ērgļu mazulis ir piedzīvojis labāko iespējamo iznākumu. Sliktākajā gadījumā putns, nokrītot no tik liela augstuma, varēja salauzt spārnu vai uzkrist uz kāda celma, traumējot citas ķermeņa daļas. Ja būtu piepildījies sliktākais, tad putnēns būtu jāiemidzina.

Kaut putna veselības stāvoklis ir stabils, tas katru dienu ir jābaro ar svaigām zivīm. Lai palīdzētu savvaļas putnu rehabilitācijas centram pienācīgi parūpēties par jūras ērgli, tika lūgta cilvēku palīdzība. Uģis Bergmanis priecīgs apgalvo, ka cilvēki ir ļoti atsaucīgi. "Man tajā pašā dienā saveda tik daudz zivju, ka putnam tās kādam laikam noteikti pietiks," viņš stāsta. Par spīti tam, iedzīvotāji vēl aizvien tiek aicināti vest svaigas, vēlams, saldūdens zivis uz savvaļas putnu rehabilitācijas staciju Madonas novada Barkavas pagasta "Tiltakalnos", kur šobrīd atrodas jūras ērgļu mazulis.

Mediji jau iepriekš ziņoja, ka 22. jūnijā no ligzdas Ziemeļkurzemē izkritis viens no diviem jūras ērgļu mazuļiem.

Pēc jaunā ērgļa izkrišanas uz ligzdu devās viens no Latvijas Dabas fonda ekspertiem, kurš pieņēma lēmumu vest izkritušo mazuli uz savvaļas putnu rehabilitācijas staciju Madonā.

Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Tam ir gari, taisni un plati spārni, ar pirkstveidīgi izplestām lidspalvām, uz priekšu izstieptu galvu un ķīļveida formas asti, kas pieaugušiem putniem ir balta. Jūras ērgļa vidējai garums ir no 76 līdz 92 centimetriem, bet spārnu izpletums – no 190 līdz 240 centimetriem. Tas ir sastopams tikai Eirāzijā, un Eiropā tā izplatība ir fragmentēta. Šo putnu dējumā parasti ir no vienas līdz trīs olām, un gadā tie perē tikai vienu reizi, vēsta portāls "Latvijasdaba".

Jūras ērglis iekļauts Eiropas Padomes Putnu direktīvā, Bernes konvencijā, Bonnas konvencijā, un Vašingtonas jeb "CITES" konvencijā (CITES).