Draugs īpašam bērnam: Katrīnas suns Grēta, kas sniedz tik vajadzīgo pašpārliecību  (1)

Grēta pie Katrīnas nonāca pirms pusotra gada, pateicoties labdarības fonda "BeOpen" atbalstītajai programmai "Draugs īpašam bērnam". Programmas īstenošanas gaitā pie suņa-asistenta vai suņa-pavadoņa tikušas piecas Latvijas ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Projekts īpašs ar to, ka suņi savu nākamo saimnieku ģimenē ienāk jau kucēna vecumā, un Latvijā profesionālu kinologu un kanisterapeitu uzraudzībā tiek apmācīti, atbilstoši katra bērna individuālajām vajadzībām.

Grētas skolotāja ir pieredzējusī kanisterapeite Vladislava Akimova, kura suņukam māca būt par asistenu ne tikai Katrīnai, bet arī viņas ģimenei. "Mācāmies visdažādākās iemaņas, taču galvenokārt cenšamies apgūt pilnīgu paklausību. Tā šiem suņiem ir krietni svarīgāka, nekā parastā ģimenē, jo to prasa saimnieka veselības stāvoklis," stāsta Akimova. Viņa atzīst, ka Grēta savā vecumā vēl mēdz būt pārlieku emocionāla un bailīga, līdz ar to apmācībās ir gan savi kāpumi, gan kritumi.

Katrīnas veselības problēmu dēļ Grēta regulāri tiek iesaistīta arī meitenes fiziskās rehabilitācijas un fizioterapijas procesā. "Viena no Katrīnas mīļākajām nodarbēm ir Grētas ķemmēšana, taču viņa to dara ar īpaši viņai ierādītām kustībām, kuru mērķis ir uzlabot roku sīko motoriku un atbrīvot plecu daļu, kura ratiņkrēsla riteņu griešanas dēļ ir nemitīgi saspringta," stāsta kanisterapeite.

Tas, ka suns ģimenē, kurā aug bērns ar īpašām vajadzībām, nonāk jau kucēna vecumā, ir unikāla pieeja, kurai ar interesi seko arī kinologi un kanisterapeiti ārvalstīs. Kā stāsta Akimova, šai metodei ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. "Skolās, kur suņus šādām vajadzībām gatavo, to var izdarīt īsākā laikā – pēc paklausības un socializēšanās pamatkursa audžuģimenē suns īpašā skolā asistenta pienākumiem tiek apmācīts apmēram pusgada laikā. Taču ar savu metodi mēs panākam, ka bērns pie suņa pierod pakāpeniski, un suns tiek apmācīts pildīt tieši tās funkcijas, kādas šim bērnam nepieciešamas. Protams, jāsaprot, ka suņa apmācība prasa apņēmību un darbu, kas ģimenēm var būt izaicinājums. Sevišķi, ja tajās aug bērns ar īpašām vajadzībām," atzīst Akimova.

Kanisterapeite uzsver, ka Grētas apmācības procesā primārās ir Katrīnas ikdienas intereses. Piemēram, ja Katrīnai kaut kas izkritis no rokām – Grētai tas jāpaceļ, jo saimniece, ratiņkrēslā esot, to pati bez palīdzības izdarīt nevar. Dažādu priekšmetu padošana sunītei tiek mācīta tā, lai viņa ir spējīga nokritušo lietu pienest klāt. Arī Katrīnai ir nepieciešams vairāk kustēties, līdz ar to šāda pieeja tika izveidota, lai meitene pati priekšmetus ņemtu rokās, kas no fizioterapijas viedokļa atkal ir papildus treniņš rokām. Akimovo skaidro, ka pārlieku liela aprūpe dažkārt var nākt par sliktu.

Suns intuitīvi jūt sava mazā saimnieka vajadzības. "Es ar kanisterapiju strādāju jau vairāk nekā 10 gadus, un varu teikt, ka suns dažkārt iedomājas bērnam piedāvāt to, ko es pati neiedomātos. Tas notiek intuitīvi, tāpēc dzīvniekā ir jāmāk ieklausīties," Akimova skaidro. To, ka suns apzinās sava saimnieka fiziskās kaites un jūt viņa emocijas, apliecina arī Katrīnas mammas Janas novērotais – Grēta mēdzot gulēt tieši pie tā Katrīnas gurna, kas rada vislielākās problēmas.

Meitenītes mamma stāsta, ka, kopš Grēta nonākusi ģimenē, Katrīna kļuvusi krietni patstāvīgāka. "Agrāk viņai bija bailes no dzīvniekiem, kas tagad pazudušas pilnībā. Viņa ar Grētu palepojas klasesbiedru un citu vienaudžu priekšā. Suns savā ziņā ir instruments, ar kura palīdzību viņa var veidot attiecības ar citiem," stāsta Jana.

Darbs ar Grētu Katrīnai sniedz tik ļoti vajadzīgo pašpārliecību. Meitene redz, ka suns viņai paklausa, kā rezultātā ceļas viņas pašapziņa. Akimova min, ka tas ir viens no regulāras kansterapijas ieguvumiem. "Bērniem ar īpašām vajadzībām tas ir ļoti svarīgi – sajust spēju kaut ko paveikt. Tas liek atvērties un sev noticēt," atzīst terapeite.

Katrīna ir ļoti aktīva meitene, kuras brīvo laiku aizpilda zīmēšanas un jauno ornitologu pulciņi, nodarbības ratiņtenisā, koris un arī regulārās fizioterapijas nodarbības. Rūpīgu darbu prasa arī Grētas skološana – nodarbības ar kanisterapeiti Vladu notiek reizi nedēļā, taču jāpilda arī mājasdarbi. Kad Katrīna bija mazāka, Grētas treniņus ikdienā pārsvarā uzņēmās viņas vecākā māsa, taču tagad Katrīna ar Grētu darbojas jau pati.

"Grētu iemīlējuši esam mēs visi. Mūsu ģimenē galvenais ir nevis tas, ka Grēta ir asistents, bet tas, ka viņa ir arī draugs mūsu bērniem. Viņa ap sevi rada tādu dzīvesprieku un arī nelielu jucekli, kas liek smaidīt. Grēta ir ļoti emocionāls un sirsnīgs suns, un mūsu ģimenē viņas loma kļūst arvien nozīmīgāka," saka Katrīnas mamma.