Marenda Zapoļska
Pūkainais zelta retrīvera kucēns Korijs 18 gadus vecās Elīnas ģimenē ienāca pirms pusgada. Lai gan dauzonīgs un uz nedarbiem kārs, Korijs savam vecumam – astoņiem mēnešiem – ir neparasti prātīgs. Tā tam ir jābūt, jo Korijs tiek skolots par suni-asistentu, lai palīdzētu Elīnai ikdienas gaitās.

Elīnai kopš dzimšanas diagnosticēta spina bifida jeb mugurkaula trūce. Ikdienā meitene pārvietojas ar īpaši viņai izgatavotu ortožu palīdzību, kas aptver viņas kājas, notur tās pareizā leņķī, bet garāku ceļu viņa mēro ratiņkrēslā. Korija uzdevums ir pienest Elīnai dažādus priekšmetus, ieslēgt un izslēgt gaismu un citādi viņai asistēt.

Diagnoze sev līdzi atnesusi arī citus sarežģījumus – Elīnai ir iegurņa orgānu traucējumi, nejutīgas kāju pēdas un 12 gadu vecumā diagnosticēta arī epilepsija. Neskatoties uz to, jauniete cītīgi apmeklē skolu, fizioterapijas nodarbības, apgūst valodas, kopā ar vecākiem ik nedēļu dzied Liepupes vietējā korī "Pernigele" un nupat piedalījās krāšņajos Dziesmu un deju svētkos.

Korijs Elīnas ģimenē ienāca, pateicoties labdarības fonda "BeOpen" atbalstītajai programmai "Draugs īpašam bērnam". Projekta laikā pie suņa-asistenta vai suņa pavadoņa tikušas piecas Latvijas ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Projekts īpašs ar to, ka suņi savu nākamo saimnieku ģimenē nonāk jau kucēna vecumā, un Latvijā profesionālu kinologu un kanisterapeitu uzraudzībā tiek apmācīti katra bērna individuālajām vajadzībām. Šāda pieeja palīdz panākt arī to, ka bērna un viņa topošā asistenta starpā izveidojas īpaši dziļa emocionālā saite.

  • Par to, kas ir kanisterapija un kā īpaši apmācīti mājas mīluļi var palīdzēt cilvēkiem, lasi šeit.

Tā tas noticis arī Elīnas gadījumā, ar pārliecību atzīmē Elīnas mamma Sanita: "Mīlestība ir abpusēja, un savu ikdienu vairs bez Korija nevaram iedomāties. Kopš suns mīt pie mums, ģimenē pilnīgi noteikti ir daudz vairāk pozitīvu emociju. Korijs ar Elīnu soli solī ir kopš brīža, kad viņa mostas vai arī viņš ir saimnieci pamodinājis. Viņš ir blakus, vienmēr gatavs palīdzēt vai izstrādāt kādu ēverģēlību, kas liek pasmaidīt."

Suņa apmācība prasa rūpīgu un regulāru darbu

Suns, kas tiek skolots par asistentu, nenozīmē tikai rotaļas vien – lai Koriju svarīgajam uzdevumam apmācītu, jāiesaistās gan Elīnai, gan visai viņas ģimenei. Kinoloģe Inga Zemīte ar savu skolnieku un viņa saimnieci tiekas reizi nedēļā un ik reizi atstāj virkni mājasdarbu un vingrinājumu, kas Elīnai nedēļas laikā jāpilda. "Tā kā Korijs vēl ir kucēns, viņu vienā reizē ilgāk par piecām līdz desmit minūtēm nodarbināt nedrīkst. Tas jādara pamazām visas dienas garumā gan ar vingrinājumu, gan spēļu un rotaļu palīdzību. Elīna ar šiem uzdevumiem tiek galā lieliski – ik reizi, kad tiekamies atkal, redzu, ka visi uzdevumi izpildīti ar pilnu atdevi," atzīmē kinoloģe Inga Zemīte.

Korijs ir ļoti talantīgs savas sugas eksemplārs, kurš asistenta uzdevumam, kā parasti dara šādos gadījumos, tika izraudzīts ar īpašu testu palīdzību. No septiņu kucēnu metiena viņš bija vienīgais, kam izdevās testu "nokārtot". Taču Elīnas ģimene ir pārliecināta, ka nekas nav noticis nejauši. "Kad braucām uz audzētavu iepazīties ar savu iespējamo kucēnu, viņam vēl nebija pat divi mēneši. Kad atbraucām, mums tika parādīti visi septiņi kucēni, un viņš bija vienīgais no visiem, kurš nāca pie Elīnas atpakaļ un mēģināja kāpt klēpī. Audzētāja pārsteigta konstatēja, ka Korijs ir tieši tas kucēns, kurš testus izgāja. Viss notiek tā, kā tam jānotiek, un esam pārliecināti, ka tieši Korijs bija tas, kurš Elīnu izvēlējās par savu saimnieci," saka Elīnas mamma Sanita.

Pūkains zibensnovedējs sliktām emocijām

Veselības problēmu dēļ Elīna ārpus mājas vienmēr dodas savu vecāku pavadībā. Mamma Sanita oficiāli ir arī viņas asistente, kas palīdz nokļūt skolā, no vienas klases telpas otrā un uz daudzajām fizioterapijas nodarbībām, kas Elīnai nepieciešamas vairākas reizes nedēļā. Suns-asistents ir Elīnas cerība uz lielāku patstāvību ne tikai fizisku, bet arī emocionālu iemeslu dēļ. "Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs ģimenē vēlējāmies suni-asistentu ir tas, ka līdz ar to Elīna kļūtu pārliecinātāka par saviem spēkiem. Lai gan, no malas raugoties, var domāt, ka Elīna ir ļoti komunikabla, tā patiesībā ir tikai maska – veselības problēmu dēļ Elīna baidās no mājas iziet viena pati. Katra iziešana no mājas viņai sagādā lielu uztraukumu un stresu. Korijs ir tas, kas palīdz viņai pamazām no šīm bailēm atbrīvoties," stāsta Sanita.

  • Arī Katrīnas suns-asistents Grēta palīdz savai saimniecei, kura smagas slimības dēļ ir paralizēta no jostas daļas uz leju, atgūt viņai tik vajadzīgo pašapziņu. Par to vairāk lasi šeit.

Tā kā fiziskā nevarēšana bieži vien rada dusmas un aizturētas emocijas, Korijs saimniecei palīdz no negatīvajām emocijām atbrīvoties. "Korijs burtiski ir kā sūklītis! Kad Elīna sāk par kaut ko uztraukties, viņa Koriju pie sevis sauc – papaijā, aprunājas un drīz vien var just, ka dusmas un sliktās emocijas ir vējā. Mēs ar vīru zinām, ka Elīna var izdarīt daudz, taču viņai tam pašai noticēt dažkārt ir grūti – kopš Korijs ir mūsu mājās, jūtam, ka Elīnas pārliecība par saviem spēkiem aug dienu no dienas."

Kinoloģe Inga Zemīte savu skolojamo dēvē par ļoti apķērīgu suni, kurš lieliski piemērots asistenta lomai. Lai gan apmācībām vēl ilgs laiks nepieciešams un tās ir tikai sākumā, Korijs jau tagad prot pienest Elīnai dažādus priekšmetus, ieslēgt un izslēgt gaismu un pilda dažādas komandas, kas dotas ne tikai ar balsi, bet arī žestiem. "Korijs ar saviem saimniekiem dzīvo laukos, tāpēc viņu vairākkārt speciāli esam veduši uz pilsētu, lai viņš iepazītu citu vidi, kur ir daudz mašīnu, trokšņu, intensīva satiksme un daudz cilvēku. Sunim-asistentam jāspēj pildīt komandas jebkādā vidē. Bija pārsteigums, kad jau pēc trešā pilsētas apmeklējuma ar Koriju bez neviena paša aizrādījuma varējām izstaigāt veikalu un Limbažu centrālo bibliotēku. Svarīgi, ka viņš Elīnu klausa uz vārda, un apzinās brīžus, kad rotaļām ir gals un ir laiks ķerties pie darba. Piemēram, kad Elīna ir ratiņkrēslā, viņš kļūst nosvērts, nopietns, iet ratiņiem blakus, lai vai kur mēs atrastos," stāsta kinoloģe.

Neskatoties uz veselības problēmām, Elīna iet parastā skolā un apmeklē arī klavierspēles nodarbības mūzikas skolā. Ik darbdienu Elīna kopā ar vecākiem dodas uz 40 minūšu brauciena attālumā esošo Salacgrīvas vidusskolu. Kamēr saimniece ir skolā, Korijam pagaidām jāpaliek mājās gaidot, taču Elīna ļoti kāro savu palīgu drīzā nākotnē iepazīstināt arī ar klasesbiedriem. Tā kā Elīnai padodas valodas, viņa apsver iespēju nākotnē kļūt par tulkotāju, taču pagaidām ikdienu aizpilda skola un Korija apmācība. "Lai Korijs kļūtu par pilnvērtīgu suni-asistentu, priekšā vēl daudz darba. Nekad jau nevar zināt, kā apmācības izdosies, jo arī katrs dzīvnieks ir personība. Taču viss liecina par to, ka Korijs savai nākotnes lomai ir ļoti piemērots, un viss izdosies," prognozē kinoloģe Inga Zemīte.

  • Elīna ir tikai viens no bērniem ar īpašām vajadzībām, kura ģiemnē jau kucēna vecumā ir ienācis viņiem tik vajadzīgais suns-asistents. Arī Roberts ir ticis pie sava īpašā drauga. Stāstu par Robertu, kurš savulaik pārcietis bērnus cerebrālo trieku, un viņa Bernes ganu suni Kleo lasi šeit.
  • Bet, kurš bija pirmais četrkājainais asistents Latvijā, uzzini šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!