Sešus gadus vecais Everts pasauli sev apkārt iepazīst savā veidā un lēnām. Puisēns ir neredzīgs un viņam konstatēti attīstības traucējumi. Garša, tauste un dzirde ir Everta galvenie instrumenti apkārtējās pasaules izzināšanā, kur draudzīgu ķepu gatavs sniegt arī Everta ģimenes mīlulis – gadu vecais Šveices ganu suņa kucēns Oris.

Dzīvespriecīgais delveris Oris, kurš vēl patlaban ir pusaudža prātā, kinoloģes Vladislavas Akimovas uzraudzībā apgūst dažādus suņa-asistenta un suņa-pavadoņa pienākumu elementus.

Mazais Everts šī gada sākumā uzsācis mācības bērnudārzā Jūrmalā. Vecāki ir gandarīti, ka Evertam ir iespēja iet parastā dārziņā. "Mums ir ļoti paveicies! Šis Evertam patiesībā ir pirmais īstais dārziņš, uz kuru viņš dodas ar lielu prieku. Kad pasaku, ka brauksim uz dārziņu, Everts smaida. Pārsvarā dārziņā iet parasti bērni, kas, manuprāt, ir pats labākais – gan Evertam, gan arī pārējiem bērniem, kuri jau no bērnības iemācās pieņemt citādo. Jūtam, ka bērnudārza audzinātājas ar pārējiem bērniem ir strādājušas, runājušas, jo visi izturas ļoti draudzīgi, un vienmēr nāk ar Evertu apsveicināties. Vēl jauki, ka dārziņā bērniem izstāstīts, ka asistente Brigita ir Everta palīdze. Man liekas, ka "palīdze" skan daudz mīļāk, nekā "asistents"," stāsta Everta mamma Aija.

Iešana dārziņā un kontakts ar citiem bērniem Evertam nāk par labu, uzskata vecāki. Viņš kļuvis atvērtāks un nezināmo apkārt uztver ne tik bailīgi, kā agrāk. Atbalsts pasaules izzināšanā ir arī Oris. "Evertam ļoti patīk tas, kas mums pārējiem mēdz traucēt – slapjas suņa bučas. Vēl viņš mēdz izčamdīt Ora ķepas un asti, ko suns arī labprāt ļauj. Everts visu dara savā laikā un tempā. Brīžos, kad Everts nevēlas nevienu cieši blakus, kanisterapija turpinās citos veidos: ar skaņu, smaržu un suņa tuvumu telpā," saka mamma Aija.

Pacietība pret neparastām mazā saimnieka uzmanības izpausmēm ir viena no lietām, ko kinoloģe Vladislava Orim apzināti māca. Nodarbībās ar suni Vladislava parasti tiekas reizi nedēļā, taču pārējā laikā viņa galvenais skolotājs, saskaņā ar kinoloģes dotajiem uzdevumiem, ir Everta tētis. "Galvenais mērķis patlaban ir kopējā un padziļinātā paklausība. Mēs šo laiku, kad Everts ar Ori saskarsmi grib mazāk, izmantojam, lai sagatavotu viņu brīdim, kad Everts būs gatavs komunicēt daudz, arī fiziski. Svarīgi, lai Oris pieņemtu jebkuru komunikāciju – pieskārienus, taustīšanu, astes aiztikšanu un citus. Evertam ir īpatnība, ka viņš interesi par lietām apkārt grib izrādīt pats: ja Oris komunicēs pārāk emocionāli, tas viņu var atgrūst. Tāpēc Orim jāspēj pieņemt gan tagadējā vienaldzība, gan jāspēj bez liekām kustībām un emocijām pieņemt arī aktīvu komunikāciju no Everta puses nākotnē," stāsta Vladislava Akimova.

Suņa miermīlīgais raksturs ir Šveices ganu suņu īpatnība. "Šie suņi vēsturiski bija vilcēji, kas varēja vilkt ragavas ar sieru, gaļu un citiem produktiem. Viņi nav nikni, taču saimnieka prombūtnē nedrīkstēja nevienu laist mājās. Tādi šie suņi ir arī mūsdienās – izturīgi sargi, taču bez agresijas. Konflikta situācijā šis suns droši vien nevis kostu, bet grūstu nevēlamo personu prom ar savu augumu un svaru. Šveices ganu suņus iesaka pret depresiju – viņi dažkārt mēdz māžoties, tāpēc lieliski uzlabo omu," stāsta kinoloģe.

Kinoloģe Vladislava Akimova Ori gatavo suni, lai tas spētu pildīt gan atsevišķus asistenta, gan pavadoņa pienākumus, pielāgojoties Everta vajadzībām. Taču sākotnēji Oris bija viena no iespējām, kas Evertam palīdzēja iepazīt apkārtējo pasauli. "Oris Evertam kalpos par atbalstu. Ņemot vērā Everta attīstības īpatnības, viņam pat tas, ka kucēns parādījās mājās – visas jaunās skaņas, trokšņi, sajūtas, bija kaut kas pilnīgi neparasts. Tā bija papildu stimulācija. Everta īpatnība ir tā, ka viņš ir savā pasaulē, un citādo un jauno vai nu pieņem, vai nepieņem. Parastas lietas un skaņas, kam mēs varbūt nepievēršam nekādu uzmanību, Evertam var būt nepieņemamas. Suns bija viens no veidiem, kā viņu mudināt sajust dažādību, pieņemt pasauli un ar suņa palīdzību to pamazām iepazīt plašāk," saka Vladislava Akimova.

Sadarbībā ar Everta fizioterapeiti kinoloģe meklē veidus, kā Ori nākotnē iesaistīt arī fizioterapijas procesos. Everts vēl tikai mācās staigāt un noturēt līdzsvaru, tāpēc Oris nākotnē varētu būt klāt, lai Everts pie viņa pieturētos, pārvietojoties uz kājām. "Pagaidām Everts var nedaudz staigāt, pieturoties mammai pie rokām. Oris būs liels un spēcīgs suns, un nākotnē varētu būt balsts, Evertam stāvot un ejot. Kopā ar fizioterapeiti mēs plānojam vingrinājumus, kas Evertam varētu palīdzēt, un kuros varētu iesaistīt arī suni. Ori apmācām arī pavadoņa funkcijas – viņam jāspēj atpazīt šķēršļi un apstāties, ja neredzīgā saimnieka ceļā ir kāpnes, akmens vai bedre. Svarīgi, lai viņš neizkustētos pat tad, ja saimnieks rauj aiz pavada vai stumj. Viņš var turpināt ceļu tikai tad, kad dota atļauja," stāsta kinoloģe.

Everts pagaidām vēl nerunā, taču vecāki ir ļoti gandarīti, ka dēls apguvis vārdu "nē". "Everta "nē" gan pagaidām izklausās pēc garā "ē", taču galvenais ir tas, ka mēs saprotam. Tas ir ļoti svarīgs vārds, lai ar viņu komunicētu. Viņš šobrīd aktīvi mācās zilbes, un dažreiz tās attālināti izklausās gan pēc "jā", gan "nē". Dārziņā ir logopēds, kas mums deva cerības, ka būs labi! Patiesībā varbūt Everts savā veidā runā daudz vairāk, nekā mēs saprotam," saka mamma Aija.

Lēmumu par suņa ienākšanu ģimenē Everta vecāki ne brīdi nenožēlo. "Apmācībā vēl tāls ceļš priekšā, bet šie suņi briedumu sasniedz līdz trīs gadu vecumam. Nesen svinējām tikai gada jubileju. Oris prot un saprot tiešām daudz. Vēl gan viņš ir īstenā jaunuļa vecumā," par Ora delverības periodu smejas Everta tētis Kaspars.

Everta vecāki ļoti novērtē dzīvnieku dziedinošo lomu, tāpēc Everts šovasar apmeklēs arī reiterapijas nodarbības.

Oris un Everts ir labdarības fonda "BeOpen" programmas "Draugs īpašam bērnam" dalībnieki. Projekta ietvaros suņi-asistenti un suns-pavadonis tiek skoloti piecās Latvijas ģimenēs, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Suņi savu nākamo saimnieku ģimenēs ienāk jau kucēna vecumā un nākotnes uzdevumam profesionālu Latvijas kinologu un kanisterapeitu vadībā tiek skoloti pamazām, ģimenē esot. Tas suņu un viņu īpašo mazo saimnieku starpā ļauj nodibināt īpaši dziļu emocionālo saikni, kā arī palīdz suņus izskolot tieši tādus, lai viņi atbilstu katra bērna individuālajām vajadzībām.

Savs īpašai palīgs ir ne tikai Evertam, bet arī citiem bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar viņu stāstiem vari iepazīties zemāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!