Negaršīgi un neēdami – gurķu rūgtenuma cēloņi un to novēršana

Ja arī tavā dārziņā vai siltumnīcā aug gurķi, tad viennozīmīgi liels palīgs būs šī lielā gurķu audzēšanas un kopšanas padomu ābece, bet šeit varēsi izlasīt vēl citādāku skaidrojumu par to, kāpēc aug rūgti gurķi.

Medijs skaidro, ka gurķiem ne visai patīk pārmērīgi sauss, karsts laiks, krasas temperatūras svārstības. Augam veidojas pretreakcija, kā rezultātā tas izstrādā antistresa vielu – kukurbitacīnu, kura dēļ gurķi kļūst rūgti.

Šī viela īpaši lielā daudzumā ir tieši pie gurķa kātiņa un miziņā, bet ārēji to nevar pamanīt.
Kā vēl vienu no cēloņiem laikraksts min nepareiza augļu atlase sēklu ieguvei. Pareizi sēklas ir jāievāc tikai no gurķa priekšējās daļas un ne vairāk kā gurķa divu trešdaļu garumā. Nedrīkst vākt tās sēklas, kas ir paša gurķa kātiņa tuvumā, jo tieši tas būs iemesls rūgtu gurķu augšanai, brīdina medijs.

Vēl viens no rūgto gurķu rašanās cēloņiem var būt arī laikapstākļi. Kā norāda "Latgales Laiks", gurķi kļūst rūgti, ja gaisa temperatūra ir augstāka par 25–30 grādiem pēc Celsija, bet augsnē pietrūkst mitruma. Gurķus šādos laikapstākļos nepieciešams īpaši bieži laistīt.

Gurķu rūgtums mazinās vien tad, ja laiks ir silts, apmācies, bet gaiss ir mitrs.

Laikraksts, atsaucoties uz pieredzējušiem dārzkopjiem, iesaka ievērot gurķa stādīšanai labi apgaismotu vietu, atbilstošu temperatūru, kārtīgi tos laistīt ar siltu ūdeni, kā arī aukstā laikā nosegt ar plēvi. Tāpat tas atgādina gurķus mēslot un piebarot, bet nekādā gadījumā neizmantot to mēslošanai svaigus kūtsmēslus.

Kā skaidro medijs, rūgtuma cēlonis ir ģenētisks – rūgto garšu gurķiem dod alkaloīds kukurbitacīns, kurš var būt ne tikai vasās, bet arī lapās, kas aizsargā augu no kaitēkļiem un infekcijām.

"Latgales Laiks" norāda, ka ir gurķu hibrīdi, kuros rūgtenuma gēna nav, bet ir izņēmumi lauka gurķu šķirnēs, piemēram, "Rodničok-Natur F1˙, 'Polan F1˙, 'Pioneer F1˙, 'Racibor F1, kuros rūgtenums ir nedaudz vairāk vai mazāk izteikts. Tāpat medijs atgādina, ka allaž der paskatīties šķirnes aprakstā, jo tur ir apzīmēts, vai šķirne ir "ģenētiski nerūgtā".

Ja tomēr izdevies izaudzēt rūgtus gurķus, tad tie nav jāizmet, mudina medijs. Piemēram, tos var kārtīgi nomizot un lietot maltītēs. Tāpat gurķus var iemērkt ūdenī, kas mazinās rūgto garšu, kā arī konservēt, jo augstas temperatūras ietekmē kukurbitacīns sadalās.

Medijs, atsaucoties uz zinātniekiem, apgalvo, ka, neskatoties uz rūgtumu, šie gurķi ir veselīgi. Piemēram, kukurbitacīns palīdz normalizēt zarnu trakta darbību, kā arī tas uzlabo aizkuņģa dziedzera darbību, aknas un ir palīgs ļaundabīgu audzēju attīstības novēršanā. Īpaši aktuāla rūgteno šķirņu audzēšana ir tieši Ķīnā, kur šos gurķus izmanto ārstniecībā.