Kas jāizdara dārzā un pagalmā līdz 20. augustam

Skaisti zied mežvīteņi, kupli ir atrageņu sēklu pušķīši. Priecāties par šo skaistumu mudina dārzkopis Aivars Irbe no Siguldas.

Augiem var mazliet apgriezt apziedējušās galotnes, lai gaida rudeni. Tad nogriež visu augumu, atstājot apmēram sprīdi garus stumbenīšus. Taču arī tie būs ziemā nosaluši.

Ja ir kāds mežvītenis, kas aug kupli, bet nezied, varbūt vainojama nepareiza apgriešana. Ir daži mežvīteņi, kuri zied uz iepriekšējā gada dzinumiem. Tiem dzinumus ziemā saglabā, pieliecot līdzīgi kā augststumbra rozes (pie sakņu kakliņa pieliek apaļu bluķīti, uz kura uzgulda dzinumus). Ja tie audzēti pie nelieliem metāla režģiem, var pieliekt ar visiem un piesegt.

Pašā kuplumā ir arī sīkziedu mežvīteņi. Taču tiem ir tendence saaugt pārāk mežonīgi, tāpēc daļu lieko, izstīdzējušo dzinumu vajadzētu nogriezt.

Ilgstoši dekoratīvas ir atragenes, kuras zied vasaras sākumā. Pēc ziediem ir dekoratīvi sēklu pušķi, turklāt vasaras beigās var atziedēt vēlreiz. Tos rudenī nevajag nogriezt, jo zied uz pērnajiem dzinumiem. Ja tie pēc dažiem gadiem mežonīgi saaug, atrageņu dzinumus maija beigās, jūnija sākumā nogriež līdz 1,5 m augumam. No snaudošajiem pumpuriem, kas ir uz kailajiem stumbriem, nāks jauni dzinumi.

Vairumam mežvīteņu (kas zied uz jaunajiem, viengadīgajiem dzinumiem) ieteicams dzinumus pilnībā nogriezt pavasarī. Tad tie ir izkaltuši un lielo masu var viegli sadedzināt. Pat ja dažiem mežvīteņiem dzinumi pārziemo, tie jau ir kā starpnieki barības vielu piegādē jaunajiem dzinumiem. Labāk, ja jaunie dzinumi nāk tieši no zemes. Ja vecie dzinumi pārziemojuši, tos var atstāt ap 1,5 metrus augstus un pavasarī noliekt pie zemes un ar kāsīšiem atspraust. No noguldītajiem dzinumiem nāks spēcīgi jaunie dzinumi, turklāt tie var apsakņoties. Tā tiek pie jauna stāda.

Ap augiem nav ieteicams bērt mizu mulču. Tad augam vajadzēs dot vairāk barības vielu, turklāt mežvīteņu audzētājam nepatīk, kā greznie ziedi izskatās uz šāda fona. Pieļaujama varētu būt tikai smalkās frakcijas mulča.

Tagad augiem derētu papildmēslojums. Piemērotākais ir universālais rudens mēslojums vai tāds, kam uz iepakojuma ir mežvītenis (nepārdozēt!). Klematiem gan par dzinumu nobriešanu nav īpaši jābīstas, jo tie tik un tā nepārziemo.

Patlaban jau dažviet sākas ogu vākšana, skaidro smiltsērkšķu audzētājs Andrejs Brūvelis no Rideļiem. Vācamas jau tādu agro šķirņu smiltsērkšķu ogas kā, piemēram, ‘Botaņičeskaja Ļubiteļskaja’.

Viena no lielākajām problēmām patlaban ir sausums. Mazdārziņos jaunie kociņi noteikti jālaista. Tie, kas vecāki par trim gadiem, karstumu iztur labāk, bet dažādi pārsteigumi var būt nākampavasar (slikti pārziemos, maza raža).

Vēl viena problēma, vēl trakāka par sausumu, ir smiltsērkšķu muša. Pat ja jaunos stādījumos nomaļā vietā šķiet, ka tās nav, tas ir tikai laika jautājums, kad tā parādīsies. Ja tā jau bijusi, būs arī turpmāk katru gadu.

Lielaudzētavās lieto iedarbīgu līdzekli "Calypso" (iznīdē pat 97% kaitēkļu), taču ievērot tā īstos lietošanas brīžus un devas pa spēkam tikai speciālistiem. Ja nav aizspriedumu pret ķīmijas lietošanu dārzā, var meklēt kādu smiltsērkšķu audzētāju, kam uzticēt arī savu koku aprūpi.

Mazdārziņos iedarbīga metode, kas arī samazina kaitnieku skaitu, ir augsnes noklāšana ar melno agrotīklu vai ģeotekstilu, uz kuriem stāda arī zemenes. Uz šā seguma nobirs bojātās ogas un kaitēkļi. Tur tie sakaltīs vai ar tiem tiks galā dabīgie ienaidnieki. Vieni no tādiem ir skudras, kas mielojas arī ar kāpuriem. Mednieču pievilināšanai ap koku var pakaisīt cukuru.

Kāpuri netiks augsnē iekūņoties, līdz ar to ziemā aizies bojā. Pat ja tie jau ir nokļuvuši līdz augsnei (jūlijā sākas kāpuru evakuēšanās no auga uz augsni), tie pavasarī netiks ārā. Šī ir no Šveices dārzniekiem aizgūta metode, kuru var lietot arī pret ķiršu mušu.

Materiālam zem kokiem jābūt ūdens un gaisa caurlaidīgam. Plēve nederēs.

Atšķirībā no citiem augļukokiem un ogulājiem smiltsērkšķu apdobes nav vēlams rušināt un aprakt, lai kaitēkļu kūniņas ietu bojā. Saknes augam jutīgas, bet daudzas kūnas ir dziļi.

Lai varētu tikt pie ogu ražas, tās vācamas pašā nogatavošanās sākumā. Tiklīdz ogas iekrāsojas (olīvzaļo vairs nav pat ziemeļu puses ēnainākajos zaros), ogas var vākt. Pat ja muša ir iedējusi oliņu, tā vēl ir mikroskopiska.

Ja pašam lielaudzētājam nebūtu plantācijas, bet tikai daži koki, viņš rīkotos šādi: ļautu ogām pēc iespējas ilgāk gatavoties. Katru dienu ietu vērot smiltsērkšķus, vai ogām nav manāmas kaitēkļu postījumu pēdas. Tās vispirms parādās saulainākajā pusē uz gatavākajām ogām. Kad pirmās ogas sāktu kļūt brūnas, čokuroties, tūliņ nolasītu visu ražu.

Ja pagūst nolasīt ogas pirmajās trijās četrās dienās pēc oliņu iedēšanas, oliņas ogās vēl nav pārvērtušās kāpuros. Ar šādu papildu bonusu pārstrādes produktā vēl varētu samierināties (ražojumiem pašu patēriņam). Vēlāk kāpurs sāk ēst un radīt ekskrementus. Šādas ogas gan ir neglābjami sabojātas.

Parasti ap šo laiku iesaka novākt laukā stādīto tomātu ražu, taču šogad nevajag steigties, skaidro dārzniece Ilona Stanga Penkulē. Sausums nav labvēlīgs, lai veidotos puves, slimības. Tieši tādēļ būtu ieteicams samazināt tomātu laistīšanu. Gādā, lai ir laba ventilācija augiem.

Lapas no stumbra apakšas norauj. Ja pirmie ķekari jau novākti, nogriež līdz otrajiem. Taču virs ķekara lapas atstāj, lai saule nekarsētu tomāta sārto sānu. Kad septembrī saules intensitāte būs mazinājusies, lapas var noraut pavisam nežēlīgi, lai augļi ienākas un nobriest, neveidojas slimības.

Ja tomātos parādījusies kāda slimība, slimās lapas sadedzina. Kamēr tomāti veseli, nogrieztās augu daļas var likt kompostā.

Siltumnīcā rauj pašus gatavākos tomātus – tik, cik var apēst vienā reizē. Pie auga tomāts ilgāk saglabājas svaigs. Novākti kastītēs un grozos tie strauji savīst, sevišķi dažādu šķirņu, kuras visbiežāk audzē mazdārziņu kolekcionāri.

Hibrīdie tomāti ir izturīgāki pret slimībām, aug veselīgāk, augļi ilgāk glabājami un norauti tik drīz nesavīst.

Par labu vēl tagad nāks miglojums ar kalciju, piemēram, ar līdzekli "CalMax" vai populāro "Vito Kalcijs". Sevišķi noderīgi tas siltumnīcu tomātiem, kam ir varens augums un galotnēs daudz jauno tomātiņu.

Lai tomātu augļiem nepiemestos bīstamas puves, vēro kartupeļu lauciņu. Tiklīdz tiem parādās lakstu puve, to var gaidīt arī tomātiem. Tad steigšus noņem visus uz lauka augošos tomātus. Zaļie kastītēs telpā palēnām ienāksies, taču uz lauka būs pagalam.

Var vērot arī tomātus. Kad uz pirmā augļa parādās melns plankums, steigšus noņem visu ražu. Taču dažkārt tas jau ir par vēlu, un postošie procesi turpinās arī glabātavā.

Slimība atradīs tomātus arī no kartupeļu lauciņa, kurš ir kilometru attālu.

Mierīgāk var dzīvot tie, kam blakus dārzam ir lielo saimniecību kartupeļu lauki, kurus regulāri miglo pret puvēm un slimībām.

Daudziem, kam ir slikta ventilācija siltumnīcā vai pa nakti tā tikusi aizvērta, tomāti izskatās pavisam bēdīgi. Tādēļ vērts domāt par papildu logiem.

Novāc zirņus un pupas sēklai. Lasa ogas, vāc augļus, arī gurķus, tomātus, papriku un kabačus. Vāra ievārījumus, konservē. Stāda zemenes un avenes. No vasaras aveņu stādījumiem izvāc noražojušos dzinumus. Liek balstus augļukoku zariem, lai pasargātu no lūšanas. Veido vainagus ķiršiem.

Stāda zemenes, avenes, rabarberus, maurlokus. Sēj zālienus un zaļmēslojuma augus, skābenes nākamajam pavasarim. Novāc sīpolus un agros kartupeļus. Pavairo augus ar nobriedušiem spraudeņiem.

Sēj atraitnītes nākamajam pavasarim. Stāda paliekošā vietā ziemcietes no konteineriem. Dala un pārstāda līdz vasaras vidum noziedējušās ziemcietes. Vāc ārstniecības augus, griež sausziedes. Lasa ogas, novāc augļus. Konservē, gatavo ievārījumus.

Laista augus. Pļauj zālienus, apgriež dzīvžogus. Sēj zālienus, rudens ražai dilles un salātus. Dala un pārstāda rabarberus, maurlokus un citus ziemojošos sīpolus lokiem.