Kaķi, kuriem viss atļauts, – aristokrātiskais Čempions un Nikolajs, kas iet pie siksniņas  (1)

Pārceļoties uz jauno mitekli, Krišjānis saprata, ka viņu mājoklis ir tik plašs, ka tajā pietiek vietas ne tikai viņiem, bet arī kādam četrkājainam mājas mīlulim. Abi saimnieki lepni atzīst, ka kaķi vienmēr viņiem bijuši mīļi. Krišjānis pat nebaidoties sevi nosauca par "kaķu cilvēku". Te gan laikam jāpiebilst, ka tikpat ātri viņš piebilda, ka arī suņiem neesot ne vainas.

Abi stāsta, ka tieši kaķis ir tas mājdzīvnieks, kurš vislabāk atbilst viņu dzīves ritmam un ikdienas steigai. "Ar suni ir jāievēro konkrēts režīms, bet kaķis piedos, ja tu ieradīsies mājās arī nedaudz vēlāk nekā parasti," stāsta Krišjāņa draudzene Līga. Krišjānis piebilst, ka arī pašiem kaķiem nav izveidojies konkrēts režīms un, visticamāk, viņi pielāgojas saimnieka dienas ritmam.

Jau aptuveni septiņus gadus Krišjāņa ģimeni papildina divi kaķi. Saimnieks atzīst, ka viņa lielākais prieks ir par to, ka abi runči savā starpā labi sadzīvo. Viņi abi nav uzauguši kopā, un katram ir savs īpašais stāsts, kā viņi ir nokļuvuši Krišjāņa gādīgajās rokās. Krišjānis atzīst, ka viņam laukos ir bijuši kaķi, kuri savā starpā plēsušies. Šī iemesla dēļ abi murrātāju saimnieki, Krišjānis un Līga, to sauc par savu veiksmes stāstu, ar kura palīdzību viņi vēlas arī pārējos iedrošināt uzdrošināties uzņemties rūpes par vairāk nekā vienu mīluli.

Kā pirmais ģimenē ienāca Čempions. Viņš tika paņemts no tantes draudzenes, kuras kaķenei piedzima mazie. Kad šī informācija nonāca līdz Krišjānim, viņš, daudz nedomājot, nolēma paņemt vienu minci arī savā ģimenē. Kaut Čempions esot izvēlēts kā pats pirmais no visiem mazuļiem, beigās viņš bija palicis pēdējais. Sākotnējie saimnieki, kuri mazo minku bija noskatījuši, jau bija paspējuši pārdomāt. "Un tā viņš no pirmā kļuva par pēdējo, jo visi kaķēni jau bija izņemti, taču viņš bija palicis viens pats. Tā nu mēs viņu paņēmām pie sevis," stāsta Krišjānis.

Pēc kāda gada Krišjānis ieraudzīja, ka portālā "Facebook" kāds viņa draugs ielicis informāciju par atrastu kaķi. Kaut sākotnējā ideja bija kaķēnu nodot aprūpē citam draugam, dažādu apsvērumu dēļ tā palika tikai ideja. Šī iemesla dēļ mazajam murrātājam tika cītīgi meklētas mājas. Ieraugot palīgā saucienu, Krišjānis pieteicās uzņemties rūpes arī par šo kaķi, kurš iesaukts par Nikolaju.

Saimnieki atzīst, ka viņš ir diezgan valdonīgs: "Nikolajs nerespektē neviena telpu un teritoriju. Viņš visur iet kā savējais. Varētu pat teikt, ka viņš ir diezgan valdonīgs. Es pat smējos, ka nebrīnītos, ja izrādītos, ka viņš patiesībā nemaz nebija noklīdis, bet vienkārši bija nolēmis doties pastaigā pa kaimiņu sētām," Krišjānis stāsta.

Viņš arī atzīst, ka lēmumu par otra kaķa adoptāciju pieņemt nebija grūti. Pēc gada kopā ar Čempionu saimnieki sapratuši, ka viņam vienam ir garlaicīgi un ir vajadzīga kompānija, tāpēc otrs kaķis ieviestu vairāk krāsas ne tikai saimnieku, bet arī viņu mājas mīluļa dzīvē. Par spīti tam, Krišjānis atzīst, ka jaunā murrātāja ienākšana ģimenē esot bijusi nedaudz satraucoši: "Pēc gada kopā ar Čempionu es sāku viņu pozicionēt kā savu "pamata" kaķi. Un tad ģimenē ienāca tāds bosiks kā Nikolajs, kas man visu laiku lika satraukties par to, kā Čempions uz to reaģēs, vai viņam netiek darīts pāri." Taču, redzot, ka abi kaķi savā starpā satiek bez grūtībām, visas raizes esot pazudušas.

Krišjānis atzīst, ka pats sākums visiem ir bijis grūts. Abi jaunie mājas mīluļi ne visai labi uzņēma pārmaiņas ģimenes sastāvā. Viņš stāsta, ka pirmā nakts esot bijusi pavisam traka: "Kad Nikolajs ieradās mūsu mājās, viņš sāka aizskart Čempionu. Viņš, pilnīgi nerespektējot Čempiona personīgo telpu, gāja viņam virsū. Šī iemesla dēļ pirmajā naktī mums nācās viņus nodalīt katru savā telpā."

Iespējams, ka viens no iemesliem, kāpēc kaķi nav spējuši sadzīvot, bija tas, ka Nikolajs pirms nonākšanas pie Krišjāņa ģimenē nav ticis kastrēts. "Fascinējošs ir fakts, ka pēc kastrēšanas kaķis uzreiz mainās," savu pārsteigumu neslēpj Krišjānis. Pēc šī notikuma pagāja neilgs laiks, un abi mājas mīluļi iemācījās savā starpā sadzīvot. Saimnieki gan atzīst, ka, protams, kaķi ik pa laikam kaujas viens ar otru, taču tas vairāk atgādinot mazliet asāku rotaļu nekā nopietnu kautiņu, kurā būtu jāiejaucas, lai abus nešpetnos runčus šķirtu. Līga stāsta, ka tas viņiem varētu būt kā sports, taču Krišjānis piebilst, ka tādā gadījumā tas ir tāds stingrs sports. "Nikolajs uzsēžas Čempionam virsū un laiza viņu vai sazin ko vēl dara, līdz Čempionam apnīk un viņš aizbēg prom," par rotaļāšanās procesu stāsta kaķu saimnieki.

Ar šīs naskās spēlēšanās jeb, kā paši saimnieki to nosauca, "stingrā sporta" palīdzību viņi patiesībā arī viens otru savā veidā atbrīvo no liekajām spalvām. Abi kaķi ir ļoti skaisti un var lepoties ar mīkstu un garu spalvu. Krišjānis atzīst, ka jau pēc pirmā kaķa adoptācijas māja esot bijusi pilna ar spalvām, tāpēc viņš nedaudz baidījies, ka, otram kaķim ienākot ģimenē, spalvu paliks divreiz vairāk. Smejoties viņš saka, ka patiesībā esot vēl sliktāk, nekā viņam šķita sākumā. Pašreiz mājās ir aptuveni trīs vai pat četras reizes vairāk spalvu.

Par spīti daudzajām spalvām un kaķu kašķiem, Krišjānis un Līga cer, ka viņu stāsts iedrošinās arī citus cilvēkus savus mājdzīvniekus nevis iegādāties no cilvēkiem, kuri dzīvnieku pārdošanu ir padarījuši par biznesu, bet gan glābt tos, kuri ir nonākuši nelaimē. Abi saimnieki ar pārliecību var teikt, ka šie dzīvnieki mājās ļoti daudz mīlestības, no kuras pēcāk arī paši cilvēki var smelties un dot to tālāk.

Abu saimnieku lielā mīlestība un apbrīna par kaķiem ir jūtama ne tikai tad, kad viņi aizrautīgi stāsta par kaķu dzīves sīkākajām detaļām, bet arī viņu darbos. Līga un Krišjānis uz dažādiem audumiem un drēbēm ar krāsu flakoniņiem uzpūš vai zīmē Nikolaja un Čempiona siluetus. Šie silueti ir precīzas kaķu kopijas, kas iegūtas no bildes. Viņi paši smejas, ka nereti liek draugiem atminēt, kurš tad no abiem mīluļiem uz krekla ir attēlots. Šos kreklus viņi arī labprāt dāvina saviem draugiem, kuri par kaķiem ir lielā sajūsmā. Arī mūsu sarunas laikā Krišjānis ir tērpies īpašā kreklā. Tas gan nav pašu veidots, bet uz tā lieliem burtiem ir rakstīts "Čempions Mairis Briedis". Pilnam komplektam klāt ir pierakstīts arī Nikolaja vārds. Krišjānis smejas, ka šim kreklam ir simboliska nozīme, jo drauga pundurtaksi sauc Briedis, līdz ar to var teikt, ka uz krekla ir attēlots maģiskais dzīvnieku trio – Čempions, Briedis un Nikolajs.

Čempiona vārda izvēlē Krišjānis iedvesmojās no draugiem. "Mums draugam ir dēls, kurš nodarbojas ar sportu. Kādu dienu aizbraucām pie viņiem ciemos, un mazais izdomāja pabraukāties ar riteni. Visa brauciena laikā tēvs viņu sauca par čempionu, nemitīgi atkārtojot: "Kas tu esi? Tu esi čempions," tādā veidā motivējot mazo mīties ātrāk," Krišjānis stāsta. Šis vārds viņam ļoti iepaticies, tāpēc nolēmis tajā saukt arī savu kaķi.

Turpretim Nikolajam vārdu iedeva cilvēks, kurš viņu atrada un atveda Krišjānim. "Viņš iedeva kaķim svētā Nikolaja vārdu, jo sākotnēji runci gribēja atdot cilvēkam, kurš pēc profesijas ir teologs, tāpēc tas tā labi sagāja kopā," saimnieks skaidro. Protams, jaunajai kaķu ģimenei bija ļauts dzīvnieka vārdu mainīt, taču viņiem tas labi paticis, tāpēc nolēmuši to paturēt. Krišjānis smejoties stāsta, ka Nikolaja raksturs labi papildina kaķa vārdu. "Mums Nikolajs atgādina krievu, jo viņš ir draudzīgs, atvērts un sirsnīgs. Šķiet, ka viņa mentalitāte ļoti labi saskan ar vārdu," Līga papildina.

Krišjānis atzīst, ka viņam visvairāk patīk tas, ka abi minči ir ļoti paļāvīgi. "Man patīk viņus staipīt un ņurcīt. Mēs Čempionu pie tā bijām pieradinājuši jau no mazotnes, toties ar Nikolaju ir nedaudz citādi – viņš tik ļoti neļaujas," saimnieks stāsta. Nikolajs pie Krišjāņa nonāca pusaudža vecumā, līdz ar to laiks, kad vislabāk pievērsties dzīvnieka audzināšanai, bija nokavēts.

Līga Čempionu raksturo kā maigu un ēterisku būtni. Turpretim Nikolajam uznāk tipiskie kaķu niķi – runcis atļaus tev viņu mīlēt tikai tik ilgi, kamēr viņš to grib. Brīdī, kad murrātājam tavas mīlestības būs gana, viņš, visticamāk, to arī parādīs, piemēram, sākot kost vai neganti ieskrāpējot.

Taču, par spīti tam, abi kaķi ir ļoti komunikabli un alkst pēc cilvēka uzmanības un mīlestības. To apliecina arī brīvdienas, kurās abi negantnieki mājās tiek atstāti vieni. Kaut šajās dienās viņus bieži vien apciemo ģimenes draugi, brīdis, kad atgriežas saimnieki, abiem ir īsti svētki. "Pirmais, ko viņi prasa, ir nevis ēst, bet lai mēs viņus pabužinām un samīļojam. Viņi drīzāk ir izsalkuši pēc uzmanības, nevis pēc ēdiena," Krišjānis stāsta. Arī no rītiem pirmais, ko kaķi prasa, ir uzmanība, nevis ēdiens. "Aptuveni ap pieciem no rīta Nikolajs iekāpj mūsu gultā, un tad viņš ir aktīvi jāglauda un jāmīl. Ja tu to nedarīsi, kaķis izrādīs nepatiku un nekautrēsies tev ieskrāpēt," Krišjānis atzīst. Kaķis esot jāmīl tik ilgi, kamēr viņam pašam ir gana un viņš aiziet projām.

Parasti abi kaķi ir tur, kur ir saimnieki. Viņiem ir svarīga cilvēku klātbūtne. Krišjānis skaidro: "Ja mēs tagad aizietu uz citu istabu un turpinātu sarunu tur, pēc neilga laika arī abi kaķi atnāktu uz to vietu." Viņi ir ļoti komunikabli un labprāt uzturas cilvēku tuvumā.

Abi runči ļoti saudzīgi izturas pret bērniem. Mazie parasti ir sajūsmā par kaķiem. Viņi tos grib paraustīt aiz astes, aiz padusēm nēsāt pa visu māju un pielikt seju pēc iespējas tuvāk kaķa purniņam. Lai ko arī mazie rakari izdomātu darīt, Čempions un Nikolajs nekad viņiem nav izrādījuši nepatiku, ieskrāpējot vai iekožot. Ja kaķiem ņurcīšanas ir gana, tad viņi cēli pamet telpu. Tas saimniekiem rada drošības sajūtu, ka kaķi nenodarīs bērniem pāri.

"Mums vienmēr ir licies, ka Nikolajs ir tāds skarbais alfa tēviņš, taču tā nebūt nav," skaidro Krišjānis. Pirms neilga laika saimnieki atklājuši, ka arī šķietami mūžīgajam drosminiekam ir savi vājuma brīži. Kādu dienu pie Krišjāņa un Līgas ciemos atnācis draugs, kuram pieder suns, kurš izmēros ir nedaudz lielāks par Nikolaju. Kaķis parasti ir drosmīgs un, ieraugot suni, kas ir viņa augumā vai mazāks, "uzpūšas" lielāks nekā parasti un dusmīgi iet dzīvniekam virsū. Taču, kad viņam pretim stāvēja kāds, kas ir augumā lielāks, Nikolajs bijis gluži sabijies un stāvējis Čempionam aiz muguras. Saimnieki smejas, kas tas viņam ir ļoti neraksturīgi, taču bija interesanti redzēt, ka arī šķietami drosmīgie kaķi dažkārt ir īsti memmesdēliņi.

Par spīti valdonīgajam raksturam, saimnieki atzīst, ka Nikolajs ir īsts dzīves baudītājs. "Viņam patīk labi paēst," stāsta Līga, "viņš vienmēr ar mums kopā brokasto. Sēžot klēpī, kaķis uz kārā zoba dabū arī kādu našķi." Saimnieki ir pamanījuši, ka ir arī kādas lietas, kas runcim garšo vairāk. Turpretim Čempions ēd, lai paēstu. Līga un Krišjānis nav novērojuši, ka viņš ēšanas procesu īpaši izbaudītu.

Kaut kaķi nav iemācīti atsaukties uz vārdu, saimnieki nejauši atklājuši, ka Nikolajs reaģē uz svilpieniem. Un tā tas patiešām ir. Līga pēkšņi sāk svilpot, un Nikolajs pēc dažiem svilpieniem ieskrien istabā un ar skaļiem ņaudieniem paziņo par savu ierašanos. Saimnieki stāsta, ka šo metodi viņi izmanto tad, ja kaķis ir kaut kur noslēpies un kādu laiciņu nav bijis redzēts. Šādos brīžos atliek tikai uzsvilpt – un mazais jau pēc neilga brīža ir klāt.

Nikolajs ir ne tikai valdonīgs, bet arī ļoti komunikabls. Saimnieki stāsta, ka viņam ir svarīgs kontakts ar cilvēkiem. Līga atceras reizes, kad kaķis nemierīgs staigājis pa māju un skaļi ņaudējis, bet brīdī, kad saimniece pakliegusi "Nikolaj, es esmu šeit!", viņš atnācis, pārbaudījis, vai tā tiešām ir, un nomierinājies. "Man liekas, ka viņam nudien nepatīk būt vienam," skaidro Līga. Arī intervijas laikā Nikolajs draudzīgi nāk klāt, ošņā un apguļas blakus. Ir skaidri redzams, ka viņam patīk būt cilvēku sabiedrībā, jo sevišķi uzmanības centrā.

Saimnieki smejas, ka Nikolajam ir pasaulē garākās ūsas. Līga piebilst, ka tik garas ūsas viņa nevienam kaķim nekad nav redzējusi. Krišjānis smejas, ka viņa versija ir tāda, ka Nikolajam ūsas kalpo kā sensori, kas palīdz saprast gabarītus. Tā kā kaķis ir nedaudz apaļīgs, viņa ūsas ir īpaši garas.

Čempions ir vienlaikus kautrīgs un komunikabls. Saimnieki viņu raksturo kā ēterisku un intelektuālu. Ja būtu cilvēks, visticamāk, Čempions būtu grāmatu lasītājs vai narkomāns, smejoties stāsta Krišjānis. Kaķis esot ļoti jutīgs uz dažādām smaržām. Īpaši viņam patīkot zaļo olīvu smarža. Tāpat viņš izrāda sajūsmu par dažādām tējām, kuras viņš labprāt kārtīgi apošņā.

Skaistās kažoka krāsas dēļ ģimenes draugi Čempionu ir iesaukuši par Zefīriņu. Un tiešām, kaķa spalva ir maigā smilšu krāsā, kas nedaudz atgādina šo gardo saldumu. Arī kažoks runcim ir ļoti mīksts. Tā vien gribas viņu kārtīgi sabužināt un samīļot, nemaz neuztraucoties par to, ka visas drēbes pēc tam būs kā noklātas ar dzīvnieka spalvām.

Līga smejoties stāsta, ka Čempionam nepatīk gulēt uz plikas cilvēka ādas. Viņš dažkārt mēdz atnākt un apgulties Krišjānim uz krūtīm, taču, ja viņam nav mugurā krekla, Čempions izrāda nepatiku. Tiklīdz uz kailās vietas tiek uzklāta sedziņa vai kāds paladziņš, kaķis labprāt nāk un guļ virsū.

"Dažreiz šķiet, ka Čempions ir tas gudrais brālis, kurš gājis augstskolā, bet Nikolajs ir tāds parastais čalis," smejas Krišjānis. Iespējams, tieši sava prātīgā rakstura dēļ kaķis piecieš Nikolaja negantības.

Abi kaķu saimnieki atzīst, ka necenšas kaķus kādā veidā ierobežot. Viņi brīvi rīkojas tā, kā pašiem iegribas, – kāpj uz galda, skrāpē mēbeles, paņem no šķīvja ēdienu utt. "Mēs cenšamies nepieķerties lietām. Ja mums tomēr ir kāda vērtīga manta un nevēlamies, lai kaķi to apstrādā, to noliekam drošā vietā," stāsta Krišjānis. Saimnieki atklāj, ka patiesībā tas arī ir iemesls, kāpēc miteklis netiek dekorēts ar jaunām un vērtīgām lietām.

Šādu lēmumu abi ir pieņēmuši tāpēc, ka nevēlas kaķus dresēt, jo tie nav suņi. Krišjānis vēl piebilst, ka kaķu šarms slēpjas tajā, ka viņi ir tik pašpietiekami. Arī Līga piekrīt drauga viedoklim un atzīst, ka nevēlas, lai kaķi viņai kaut kādā veidā kalpotu. "Mēs viņus vairāk uzskatām par saviem sabiedrotajiem. Mēs visi kopā dzīvojam, un katram ir savi niķi un stiķi, kurus cenšamies pieņemt. Kaķis tavā ģimenē nav tāpēc, lai izpildītu tavas iegribas," piebilst Līga.

Protams, saimnieki pieskata, lai nenonāktu līdz galējībām, piemēram, kaķiem jāievēro higiēnas normas. Tāpat īpašu uzmanību viņi pievērš augiem, sevišķi palmai, kas cēli stāv līdzās citiem istabas augiem. Abi stāsta, ka kaķi ir ļoti gudri dzīvnieki. Viņi saprot, kas saimniekiem ir svarīgs, un zina, ka šī palma ir viena no tām lietām, kuras Krišjānis ar Līgu īpaši pieskata. Kad agros brīvdienu rītos kaķi ir izsalkuši, taču saimnieki vēl nav pamodušies, lai murrātājus pabarotu, abi kaķi ķeras pie drastiskiem paņēmieniem – skrāpē palmas stumbru. Līga stāsta, ka abi mājas mīluļi saimniekus šādā veidā terorizē un uzskatāmi parāda, ka ir izsalkuši. Kaķi zina, ka šādas dzīvnieku izdarības liks saimniekam izlēkt ārā no gultas, kas arī ir tieši tas, ko viņi vēlas.

Augi visvairāk patīk tieši Čempionam. Ja tiek nopirkts kāds jauns augs, uzreiz pēc tā ienešanas mājās tas tiek atrādīts kaķiem. "Mēs parasti iedodam Čempionam jauno augu paošņāt. Tādā veidā viņš apmierina savu interesi un pēc tam augam liek mieru. Taču, ja es viņam to neļauju apostīt, viņam uzreiz ieslēdzas azarts darīt visu, lai pie tā auga tiktu," stāsta Līga. Kaķiem tiek atrādīti ne tikai augi, bet arī jebkurš cits saimnieku pirkums. Ja viņi ir atnākuši mājās ar iepirkumu maisiņu, tas tiek nolikts uz zemes, lai kaķi to var apošņāt un iepazīties. "Kaķi ir ļoti ziņkārīgi dzīvnieki, tāpēc, lai nerastos nepatīkamas situācijas, ir jāļauj viņiem šo zinātkāri apmierināt," skaidro Krišjānis.

Abiem kaķiem ir izveidots arī savs konts portālā "Instagram". Kaut sekotāju skaits pagaidām ir mērāms tikai simtos, nav šaubu, ka, laikam ritot, to skaits palielināsies.

Saimnieki atklāj, ka "Instagram" kontu veidot viņi nolēma, draudzīgas konkurences vadīti. "Sākotnēji mēs šo kontu izveidojām tikai draudzīgas konkurences dēļ – vēlējāmies dabūt vairāk sekotāju, taču vēlāk tas kalpoja kā vieta, kur draugiem, ģimenei un paziņām nodot jaunumus par kaķu dzīvi," atzīst saimnieki.

Kaķiem "Instagram" konts tika izveidots saimnieku prieka pēc. Līga stāsta, ka tā ir tāda neliela izprieca un radošuma veicinātāja. Saimnieki netiecas pēc liela sekotāju skaita, iespējams, tieši šīs vienkāršības dēļ viņi ir piesaistījuši prāvu sekotāju pulciņu. Šis kaķu profils noder arī kā bilžu kolekcija pašiem sev, te var atskatīties pagātnē un papriecāties par kopā pieredzētajiem smieklīgajiem mirkļiem. Krišjānis smejoties piebilst, ka neesot jau tā, ka garlaicīgos brīžos viņš šķirsta kaķu bildes. Vēlāk gan runču saimnieks atzina, ka dažreiz tā gan esot.

Kaķu ikdienas gaitām "Instagram" seko gan pazīstami, gan nepazīstami cilvēki. Līga ar smaidu stāsta, ka Čempiona un Nikolaja ieliktās bildes aktīvi skatās arī citi "Instagram" kaķi.

Kad tu izveido savam mājas mīlulim "Instagram" kontu, tu iekļūsti tādā kā kopienā. Arī Krišjānis ar Līgu atzīst, ka ir sākuši sekot līdzi daudziem "Instagram" kaķiem. "Pirms tam mums nebija ne jausmas, ka ir tik daudz cilvēku, kas aktīvi dalās ar sava mīluļa bildēm "Instagram"," Krišjānis atzīst. Viņiem ir izveidojušies arī savi kaķi favorīti, kuru jaunākie piedzīvojumi tiek gaidīti ar nepacietību. Saimnieki gan atzīst, ka ārzemēs šī lieta ir daudz populārāka nekā Latvijā, taču ir atrodami ir daži pašmāju "Instagram" kaķi.

Arī satiekoties draugi un ģimene vienmēr atsaucas uz "Instagram" bildēm. "Viņiem patīk, un viņi labprāt tam seko. Interesanti, ka daži draugi, kaut arī savu patiku par bildēm nekādi tīmeklī neizrāda, satiekoties tāpat uzslavē par foršajām publikācijām," stāsta Krišjānis.

Cilvēkiem vislabāk patīk tieši tās bildes, kurās abi kaķi ir redzami kopā. Protams, sevišķi mīļi ir arī tie uzņēmumi, kuros Nikolajs redzams ārā pie saitītes. Reti kuru kaķi var pieradināt iet pavadiņā, tāpēc cilvēkiem tas liekas aizraujoši un interesanti.

Tas tika atklāts pavisam nejauši. Krišjānis stāsta, ka kaķim nekas speciāli netika mācīts. Saimnieki uzskata, ka kaķi ir ļoti grūti iemācīt staigāt pie siksniņas un viņiem ir vienkārši paveicies. "Daudzi cilvēki ir nākuši mums klāt un jautājuši, kā mums tas izdevies. Es uzskatu, ka tā ir tāda laimes spēle – ir, ir, nav, nav, " skaidro Krišjānis.

Sākumā viņi kaķus siksniņā ir vadājuši pa māju. Krišjānis skaidro, ka, uzvelkot siksniņu, uzreiz var pamanīt, vai mincis tajā jūtas ērti. "Kad uzvilkām siksniņu Čempionam, viņš uzreiz pieplaka pie zemes un apkārt staigāja tā nedaudz lienoši, velkot vēderu pa zemi, taču, kad to pašu izdarījām Nikolajam, izskatījās, ka viņam ir vienalga. Viņš iet uz priekšu tā, it kā nekas nebūtu noticis," Krišjānis stāsta. Tāpat Čempions, nonākot ārpus mājas, paliek tik nemierīgs, ka ar spēku cenšas izrauties no siksniņas, lai patvertos kādā drošākā vietā.

Arī Čempions māk iet siksniņā, taču pēc kaķa ķermeņa valodas var saprast, ka viņš nejūtas ērti. "Čempions siksniņā iet nedaudz lienoši, un tas viņam nekādi nesanāk dabiski," atzīst Krišjānis. Turpretim Nikolajs neizrāda nekādu nepatiku.

Cilvēki, ieraugot kaķi pie siksniņas, labprāt arī izsaka dažādus komentārus. Minku saimnieki gan stāsta, ka cilvēki izsaka tikai pozitīvas replikas un vēl neko sliktu nav nācies dzirdēt. Visbiežāk apkārtējie saskatās un sasmaidās. Līdz ar to arī pašiem saimniekiem pastaiga ar kaķi izvēršas par pozitīvu piedzīvojumu.

Tā kā Nikolajs ģimenē ir tas draudzīgais un sabiedriskais, viņš bieži vien tiek ņemts līdzi arī uz dzimšanas dienu un vārda dienu svinībām. Tāpat kaķis tiek ņemts līdzi arī uz citām vietām, piemēram, izstāžu atklāšanām. Protams, saimnieki rūpīgi izvēlas vietu, uz kuru kaķi ņemt līdzi. Krišjānis atklāj, ka runci neaicina līdz uz skaļām vietām, piemēram, klubu.

Līga piebilst, ka reizēs, kad Nikolajs tiek paņemts līdzi uz dzimšanas dienas ballīti, viņš kalpo kā dāvana: "Tad mums aktuāls ir joks "Your present is my presence", kas, tulkojot no angļu valodas, nozīmē – tava dāvana ir mana klātbūtne."

Saimnieki ir priecīgi, ka atrašanās daudzu cilvēku klātbūtnē Nikolajam nesagādā nekādas problēmas. Arī nonākot sev nepazīstamā vietā, viņš pārliecinoši staigā apkārt un iepazīst teritoriju, nevis nolien kādā telpas stūrī. "Nesen kopā ar viņu bijām aizgājuši uz bāru. Tur Nikolaju vispār neinteresēja apkārtējie cilvēki. Pirmais, ko viņš darīja, – izstaigāja visu teritoriju," skaidro Krišjānis. Līga piebilst, ka kaķis pat gājis dažiem apmeklētājiem līdz uz tualeti, par ko cilvēki esot bijuši nedaudz pārsteigti. Par spīti tam, svešās telpās Nikolajs nebūs mīlīgais klēpja kaķis, kāds viņš ir mājās. Iespējams, tieši šī kaķa reakcija ir viens no iemesliem, kas Līgu un Krišjāni iedrošināja arī turpmāk Nikolaju ņemt līdzi uz dažādiem saviesīgiem pasākumiem. Protams, viņi ar to necenšas aizrauties, taču aptuveni reizi mēnesī visiem trijatā kaut kur aiziet noteikti sanāk.

Taču ar dzīvniekiem ir līdzīgi kā ar bērniem. Ja Krišjānis un Līga ir izdomājuši Nikolaju paņemt līdzi uz kādu pasākumu, viņiem ir jārēķinās, ka noteikti nepaliks starp pēdējiem svētku svinētājiem. Tā kā Nikolajs dabiskās vajadzības nokārto tikai savā kastītē, brīdī, kad kaķim vajag uz tualeti vai paēst, saimniekiem ir jādodas mājās.

Kaķis tiek vests pastaigāties uz tuvējo parku – "Ziedoņdārzu". Krišjānis stāsta, ka ceļa sākumā Nikolajs vienmēr ir mierīgs. Kaķis rāmi sēž riteņa groziņā un vēro apkārtni. Taču pēc parkā pavadītā laika runcis ir daudz nemierīgāks, tāpēc veikt garas distances ar viņu ir grūti.

Nikolajs ir izbaudījis arī braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā, precīzāk, tramvajā. Krišjānis stāsta, ka, kaut arī runcis ik pa laikam esot ieņaudējies, kopumā viņš šī brauciena laikā ir uzvedies labi. Arī tramvaja pasažieri uz kaķa klātbūtni reaģējuši pozitīvi. Kādi jaunieši pat kļuvuši par kaķu "Instagram" konta sekotājiem.

Esot ārā, saimnieki Nikolajam ļauj draudzēties gan ar citiem kaķiem un suņiem, gan maziem bērniem, kuri labprāt murrātāju samīļo. Gadās arī satikt kādu lielāku suni, bet arī ar tiem Nikolajs labprāt draudzējas. Līga atminas, kas nesen parkā satikuši Austrālijas aitu suni un kaķis saostījies arī ar labradoriem.

Par spīti tam, ka Nikolajs neizrāda nekādu nepatiku pārvietoties saitītē, izvest viņu pastaigāties ir gluži citādi, nekā doties ārā ar suni. "Viņš neiet paklausīgi pie kājas kā suns. Viņam vajag visur ielīst, visu paošņāt un apskatīt. Šī iemesla dēļ mēs viņu līdz parkam nogādājam velosipēda groziņā vai nesot rokās," Krišjānis stāsta. Līga piebilst, ka, arī staigājot pa parku, tu visur kaķim ej līdzi. Ir gandrīz neiespējami izdomāt maršrutu, pa kuru tu gribētu iet, un cerēt, ka kaķis paklausīgi tev sekos, jo tā noteikti nebūs. "Viņš var izdomāt ielīst tuvējā krūmā un sēdēt tur pusstundu. Šajā situācijā viss, ko tev atliek darīt, ir sēdēt tur kopā ar viņu. Kaķa pastaigā nav nekādas loģikas, viņš iet krustu šķērsu," skaidro kaķu saimniece.

Tāpat Nikolajs ar lielāko prieku sēž riteņa groziņā. Arī šo kaķa "talantu" saimnieki atklājuši pavisam nejauši. Kādu dienu ģimenes draugi bija nolēmuši uztaisīt pikniku parkā. Krišjānis un Līga nolēma uz pasākumu līdzi paņemt arī Nikolaju. Pēc pāris stundām, kad kaķis jau bija kārtīgi izdzīvojies pa parku, saimnieki saprata, ka ir laiks mazo murrātāju nogādāt mājās. Kāda draudzene uz parku bija atbrauksi ar riteni. Krišjānis ieraudzīja, ka velosipēdam ir groziņš, un, intereses vadīts, nolēma tajā ielikt Nikolaju. Viņam un citiem par pārsteigumu kaķis tur labprāt uzturējās un neizrādīja nekādu nepatiku. Tad nu Krišjānis nolēma riteņa groziņā aizvest minci līdz mājām. Nākamajā sezonā Krišjānis saprata, ka viņam jāiegādājas ritenim groziņš, kurā pārvadāt Nikolaju. Tagad kaķis kopā ar saimniekiem var doties nelielos pārbraucienos ar velosipēdu.

Nereti kaķi kopā ar saimniekiem kāpj mašīnā un dodas izbaudīt Latvijas dabu Krišjāņa lauku mājās. Saimnieki atzīst, ka lauku dzīve ir kaut kas, pie kā gan kaķi, gan Līga un Krišjānis vēl cenšas pierast. Abi atzīst, ka nelabprāt laiž savus mīluļus pastaigāties bez uzraudzības. Kaķiem ļoti svarīga ir teritorijas apziņa. Aizvedot murrātājus uz jaunu vietu, viņiem īsti līdz galam nav skaidrs, kur ir viņu mājas. Līdz ar to, ja kaķi noklīst, viņiem ir grūtāk atrast ceļu atpakaļ. "Varētu teikt, ka mēs tajā laikā viņus pa teritoriju ganām," smejoties stāsta Krišjānis.

Krišjāņa lauku māja nav nožogota, līdz ar to nav izveidota robeža, kas liek kaķiem saprast, kur sākas viena un beidzas cita teritorija. Šī iemesla dēļ palaist kaķus skraidīt apkārt savā vaļā saimnieki nedaudz baidās. Un tas ir labi saprotams, jo neviens negribētu, lai viņa mīlulis noklīst vai notiek vēl kāda cita nelaime. Kaķi bez uzraudzības atstāti netiek.

Ar Nikolaju laukos esot vieglāk, jo kaķis ir pieradis staigāt pie siksniņas, tāpēc saimnieki drošu garu var viņu šādā veidā izvadāt pa teritoriju, turpretim ar Čempionu ir citādi. Viņš ir tramīgs un bailīgs. Jebkura pēkšņa skaņa kaķi var kārtīgi sabiedēt. Kaut viņam ļoti patīk iet ārā un apošņāt jaunas teritorijas, brīdī, kad garām brauks mašīna, minka var sabīties un skriet neparedzamā virzienā.

Taujājot, kā kaķi uzvedas mašīnā, Krišjānis stāsta, ka dažādi. Nikolajam ir svarīgi būt mašīnas priekšpusē un pēc iespējas tuvāk Krišjānim, taču Čempions visu ceļu mierīgi čuč uz aizmugurējā sēdekļa. Kaut Nikolajam brauciens ar auto parasti ir daudz satraucošāks un viņš mašīnā ir nemierīgs – trīs ceturtdaļas ceļa skaļi bauro, izkāpjot ārā no mašīnas, kaķis ir priecīgs nonākt pie dabas, kur viņš var staigāt pa zālīti, ošņāt puķes un tvarstīt putnus.

Saimnieki ir centušies noskaidrot, kurš dienas posms ir vislabākais kaķu pārvadāšanai ar auto. Krišjānis uzskata, ka tā noteikti ir nakts. Šajā laikā uz ceļiem ir mazāk mašīnu un gaismu, tāpēc arī kaķi ir nedaudz mierīgāki.