Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) sniegusi savus priekšlikumus Austrālijas Senātam, kas pēc Austrālijā uzliesmojušās suņu saslimšanas ar megaesophagus jeb barības vada ditalizāciju, kā arī saiknes konstatēšanas starp suņu barību, saslimšanu un nāvēm no šīs slimības, šā gada vasaras vidū paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu mīļdzīvnieku barības nozarē, ziņo LVB priekšsēdētāja Māra Viduža.
Suņiem, kas saslimuši ar megaesophagus jeb barības vada ditalizācija var novērot novājēšanu, balss izmaiņas, smakšanu, elpošanas trokšņus un dažos gadījumos pat neiroloģiskus traucējumus, ziņo LVB.
Ņemot vērā, ka Latvijas veterinārārstiem pēc šīs slimības uzliesmojuma Latvijā pirms dažiem gadiem ir uzkrāta vērtīga, starptautiskajā profesionāļu vidē augsti novērtēta pieredze, kā arī to, ka priekšlikumus varēja iesniegt ikviens interesents, Latvijas Veterinārārstu biedrība pieņēma lēmumu par priekšlikumu sniegšanu. "Problēmas ir līdzīgas, dzīvnieku barības jomā regulējums joprojām nav pienācīgs, tāpēc veterinārārstiem visā pasaulē ir jāliek kopā galvas, lai panāktu dzīvnieku interesēm atbilstošas izmaiņas," uzskata Viduža.
Svarīgi, ka izmaiņas vispār notiek un ka mainās likumdevēju un sabiedrības izpratne par atbildīgu rīcību un normatīvo regulējumu mīļdzīvnieku barības jomā visā pasaulē, jo īpaši gadījumos, kad runa ir par ārkārtas situācijām, uzskata LVB.
Latvijā veterinārārstu iniciatīva stingrākam mīļdzīvnieku barības aprites regulējumam palikusi bez virzības, tāpēc kopā ar citu valstu kolēģiem tiek uzrunātas atbildīgās amatpersonas citviet. Pašlaik spēkā esošais mīļdzīvnieku barības aprites normatīvais regulējums Latvijā, līdzīgi kā Austrālijā, ir balstīts uz ticību ražotāja godaprātam jeb tā saukto pašregulējumu. Diemžēl obligātas barības atsaukšanas regulējums ir nepilnīgs ne tikai Latvijā un Austrālijā, bet daudzviet pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
