Kāds saimnieks, tāds suns: vetārsts par dzīvnieku aptaukošanos

Briņķis uzsver, ka dzīvnieku aptaukošanās ir liela problēma ne tikai stereotipiem pilnajā Amerikā, bet arī Latvijā. "Šī problēma ar laiku kļūst aizvien nopietnāka," stāsta veterinārārsts.

Aptaukošanos rada kombinācija – uzturs plus dzīvesveids. Abas šīs lietas iet roku rokā un viena papildina otru. Tas ir gluži tāpat kā cilvēkam, uzsver veterinārārsts. "Jo vairāk tu kusties un mazāk ēd, jo mazāka iespējamība, ka tev būs kādi liekie tauciņi," skaidro Briņķis. No tā var secināt, ka viens no galvenajiem aptaukošanās iemesliem ir nepareiza ēšana un nepietiekami daudz fizisko aktivitāšu.

Viņš stāsta, ka tā ir attīstīto valstu problēma, jo cilvēki daudz vairāk laika pavada sēžot (gan darbā, gan mājās), nekā esot kustībā. Kaut sākumā varētu šķist jocīgi, kā cilvēka kuslais dzīvesveids ietekmē dzīvnieku, ārsts atgādina, ka mājas mīlulis pieskaņojas sava saimnieka dzīvesveidam. Protams, tas vairāk attiecas uz suņiem nekā kaķiem, kuri ir paši sev saimnieki.

Tāpat veterinārs piebilst, ka aptaukošanās visbiežāk tiek novērota mājās dzīvojošiem dzīvniekiem. Tie mīluļi, kuri ikdienā uzturas ārā, mājas pagalmā, paši var kārtīgi izskrieties un nodrošināt sevi ar nepieciešamajām aktivitātēm, bet ar dzīvokļos mītošajiem suņiem ir citādi. Viņi pilnībā ir atkarīgi no saimnieka un tā, cik intensīvu pastaigu vēlēsies cilvēks.

Veterinārārsts uzsver – jo aktīvāks saimnieks, jo mazāka iespēja sunim aptaukoties. "Ja paskatāmies uz ielas, mēs bieži vien varam redzēt – ja saimnieks ir dūšīgs, arī viņa suns izskatās ļoti līdzīgi," stāsta Briņķis. Viņš smej, ka visas internetā atrodamās bildes, kur saimnieks tiek pielīdzināts sunim, ir patiesas, arī veterinārārstu praksē bieži novērojams, ka suns pēc izskata līdzinās savam saimniekam. Tāpēc viņš iesaka sekot līdzi ne tikai suņa dzīvesveidam un ēšanas paradumiem, bet arī tam, ko tu pats ēd un cik bieži mielojies ar čipsiem, konfektēm un apmeklē ātrās ēdināšanas restorānus.

"Dzīvnieku veselības centra" direktors stāsta, ka ir atsevišķas suņu šķirnes, kurām ir nosliece uz aptaukošanos, kā piemērus minot labradorus, mopšus un bīglus. Labradoriem un retrīveriem ir ļoti laba apetīte – viņi var ēst visu un nepārtraukti. Ja saimnieks šos suņus neierobežo un neseko līdzi viņu uzturam, šīs šķirnes suņi ļoti ātri kļūst resni.

Šī iemesla dēļ, pirms iegādāties suni, iesakām kārtīgi iepazīties ar dzīvnieka aprakstu. Tā tu varēsi pārliecināties, vai varēsi savam jaunajam četrkājainajam draugam nodrošināt visu, kas viņam būs nepieciešams. Iespējams, pēc apraksta izlasīšanas sapratīsi, ka, par spīti lieliskajam raksturam un skaistajam izskatam, šis mīlulis nejutīsies labi dzīvoklī, un nolemsi izvēlēties kādas citas šķirnes suni.

Arī dzīvniekiem, kas tikuši sterilizēti, ir nosliece uz aptaukošanos, tāpēc ir īpaši vērīgi jāseko līdzi dzīvnieka ēdināšanai tieši pēc kastrācijas un sterilizācijas.

Veterinārārsts stāsta, ka, paliekot vecākam, dzīvniekam ir aizvien lielāka nosliece uz aptaukošanos. Tas tāpēc, ka arī dzīvnieks, gluži kā cilvēks, vecumā daudz mazāk kustas, taču ēšanas paradumi nemainās. Fizisko aktivitāšu trūkuma dēļ tie ogļhidrāti, kas netiek patērēti, nosēžas un pārvēršas taukos.

Aptaukošanās rezultātā dzīvniekam ir lielāka iespēja saslimt ar dažādām slimībām. Amerikas dzīvnieku apdrošināšanas kompānija "Veterinary Pet Insurance Co" ir izveidojusi 2013. gada TOP 10 – populārākās aptaukošanās izraisītas saslimšanas mājas mīluļiem. Lai izveidotu topu, tika apskatīti 485 000 dzīvnieku apdrošināšanas izmaksas gadījumu iemesli.

10 populārākās aptaukošanās izraisītas saslimšanas suņiem:

10 populārākās aptaukošanās izraisītas saslimšanas kaķiem:

Briņķis uzsver, ka Latvijā situācija ir ļoti līdzīga. Lielākoties mūsu valstī ir redzamas aptaukošanās izraisītas sirds problēmas. Tāpat ir novērotas problēmas ar elpošanas sistēmu un locītavām. Veterinārārsts skaidro, ka liekais svars izraisa pārmērīgi lielu spiedienu uz locītavām, kā rezultātā šajā ķermeņa zonā var rasties artrīts, krustenisko saišu plīsumi, kas tiek novēroti lieliem suņiem, un citas locītavu problēmas. Arī cukura diabēts, urīnceļu un nieru problēmas, piemēram, nieru iekaisums, neesot reta parādība.

Saimnieks, ikdienā dzīvojot kopā ar savu mīluli, pierod pie viņa izskata un bieži vien nespēj pamanīt, ka dzīvnieks ir aptaukojies, jo šis process notiek pamazām. Šī iemesla dēļ četrkājaino draugu vajadzētu vest pie veterinārārsta, kurš ar speciālista aci uzreiz spēs novērtēt, vai dzīvniekam ir problēmas ar lieko svaru. Protams, palīgā var saukt arī draugus un radus, kuri tavu mājas mīluli tik bieži nesatiek, līdz ar to ir lielāka iespēja, ka viņi būs spējīgi pamanīt pārmaiņas dzīvnieka izskatā.

Veterinārajās klīnikās ir pieejami arī paraugi, ar kuru palīdzību tu vari noteikt, vai tavs mīlulis nav aptaukojies. Paraugā ir doti vairāki lodziņi, kuri ir apklāti ar spalvu, bet, tiem pieskaroties, var sataustīt ribas. Katrā lodziņā ar pirkstiem dzīvnieka ribu imitāciju var sajust citādi. Virs katra paraudziņa ir arī norādīts, kurš no tiem liecina par aptaukošanos, bet kurš par to, ka dzīvnieks ir pārāk tievs.

Iztaustot paraudziņu, ir skaidri jūtams, ka, taustot dzīvnieka sānus, ribām ir jābūt jūtamām, taču ne pilnīgi – tām pāri jābūt gan muskuļiem, gan nedaudz arī taukiem. Ja ribas ir grūti vai pat ļoti grūti sataustīt, tad zini – tavs mīlulis cieš no aptaukošanās.

Taču jāpiebilst, ka ir suņu šķirnes, kurām tas, cik lielā mērā tu vari sataustīt dzīvnieka ribas, nebūt nav rādītājs. Veterinārs kā piemēru min angļu un franču buldogus, kuriem ir raksturīgs liels krūškurvis. Šīs šķirnes pārstāvji ir arī nedaudz dūšīgi.

Veterinārārsts iesaka pieturēties pie viena veida diētas. Mūsdienās saimnieks savam sunim var izvēlēties diētu pēc sirds patikas. Piedāvājums ir plašs – svaigēšana, ēdināšana ar sauso ēdienu vai konservēto barību, jauktā ēdināšana, kad dzīvniekam tiek dota gan veikalā pirkta sausā barība, gan mājās gatavots ēdiens, tāpat ir arī veģetārā diēta un daudzas citas. "Viss atkarīgs no tā, cik daudz pūļu saimnieks ir gatavs veltīt. Daudziem cilvēkiem ir vieglāk iebērt dzīvniekam sauso barību, atstāt bļodu kādā vietā, kur viņš tiek klāt, un dzīvnieks, kad viņam uznāk kāre, iet un pats paēd," stāsta veterinārs.

Ja no plašā piedāvājuma klāsta nevari izvēlēties un nesaproti, kurš diētas veids būs piemērotāks tieši tava mīluļa dzīves ritmam, tad pēc padomiem vari vērsties pie vetārsta. Taču Briņķis atgādina, ka šādos gadījumos ar vienu apmeklējuma reizi nepietiks. Veterināram ir jāiepazīst dzīvnieks, lai noteiktu tieši viņam piemērotu diētu.

Ja tavs dzīvnieks aptaukošanās dēļ ir ieturējis kādu diētu, palīdzi viņam ilgstoši pie tās pieturēties. "Dažreiz mēs redzam, ka cilvēks ātri vien zaudē svaru. Taču, satiekoties pēc gada, var ievērot, ka viņš ir atgriezies tieši tādā pašā kondīcijā kā iepriekš. Tas ir atkarīgs no tā, vai viņš seko tālāk diētai vai ne," stāsta veterinārārsts. Viņš uzsver, ka arī dzīvniekiem brīdī, kad ir sasniegts vēlamais rezultāts, nevajadzētu atgriezties pie vecajiem ēšanas un mazkustības paradumiem. Iesāktais ir jāturpina. Tāpēc, ja savu mīluli esi nolēmis barot, balstoties uz kādu specifiski izveidotu diētu, arī tad, kad vēlamais rezultāts ir sasniegts un suns ir zaudējis liekos kilogramus, turpini viņam dot veselīgu un sabalansētu barību.

Ja esi nolēmis savu mīluli barot ar sauso barību, viens no trikiem, kuru iesaka veterinārs, ir apliet sauso barību ar ūdeni. Tādā veidā dzīvnieka kuņģis tiks aizpildīts ar mazāku barības daudzumu.

Veterinārārsts piebilst, ka nav vienas ideālās diētas. "Katrs cilvēks izvēlas viņa dzīvniekam piemērotāko diētu vai to, kura viņam pašam visvairāk simpatizē. Es varu ieteikt, kura diēta man visvairāk patīk, taču tas neko nemainīs. Cilvēks savu suni parasti baro pēc saviem ēšanas paradumiem, tāpēc viņam pašam ir jāizlemj, kuru diētu viņš vēlas savam mājdzīvniekam," stāsta Briņķis.