Kas darāms dārzā un pagalmā līdz 27. augustam

"Šogad visiem augiem dārzā jādod rudens mēslojums, jo tie ir pārcietuši pamatīgu stresu. Augusta beigās, septembra sākumā augiem dod kālija mēslojuma papildporciju," skaidro augļkope un dārzu ierīkotāja Maruta Kaminska no Valles.

Vienkāršākais veids - nopirkt lielo iepakojumu ar kādu no universālajiem rudens mēslojumiem. Tas derēs kokiem, krūmiem (dekoratīvajiem un ražojošajiem), ziemcietēm un arī mauriņam.

Rudens mēslojumu var uzbērt arī skābummīļiem (rododendriem, krūmmellenēm, u.c.) un skujeņiem.

Vasaras beigās augiem svarīgi, lai mēslojumā būtu daudz kālija un maz slāpekļa, tas ir, lai slāpekļa (N) nebūtu vairāk par 6 (to norāda uz iepakojuma). Palielināts kālija (K) daudzums ir no 15 un vairāk, piemēram, šim nolūkam derēs kālija magnēzijs.

Mēslojumu katram augam dozē atsevišķi. Jaunam un mazam kokam vai krūmam pietiks ar vienu sauju mēslojuma. Taču vidēji lielai plūmei (kauleņiem pēc bagātīgās ražas šogad kāliju vajag noteikti) nepieciešamas aptuveni sešas lielas saujas mēslojuma. Ja ap kociņu aug zālīte, kas arī paņems savu tiesu, mēslojuma devu palielina.

Vēlā rudenī kauleņiem noteikti jādod dolomītmilti.

Mēslojumu kaisa ap augiem vainaga robežās (tik plaša ir auga sakņu sistēma).

Tur, kur mitruma aizvien vēl maz, augiem rudens mēslojumu dod šķidrā veidā. Piemēram, izvēloties ūdenī šķīstošo rudenim piemēroto Kristalonu.

Dodot granulēto mēslojumu, to noteikti ierušina augsnē. Ja nebūs pamatīga lietus un mēslojums paliks uz augsnes, augi nekādas barības vielas nesaņems. Turklāt zem bieza lapojuma lietus visbiežāk nemaz netiek.

Mēslojumu vienkārši apbērt ap augiem var tikai tad, ja augsne jau ir pamatīgi mitra un iestājies lietus periods.

Rudens mēslojumu noteikti vajag arī mauriņam. Sausuma sekas jāpalīdz pārvarēt arī zālītei. Var iegādāties speciāli zālienam paredzēto, taču praksē pierādīts, ka itin labi der arī tas pats universālais rudens mēslojums, ko lieto citiem augiem.

Mauriņam dod 25 g mēslojuma uz 1m² laukuma.

Noteikti papildus lieto kādu no bioloģiskajiem līdzekļiem, piemēram, Biomix, kūdras eliksīru, Trihodermīnu. Tie palīdzēs augiem vieglāk pārstrādāt augsnē esošās barības vielas tiem uzņemamā formā. Sausuma un karstuma dēļ augi cietuši no vielmaiņas traucējumiem, tiem ir dažādu elementu trūkums. Uz apdobes var uzbērt arī kompostu.

Kūtsmēslus tagad nedod. Tos varēs ierakt vēlāk, kad būs beigusies augu veģetācija.

Vasaras puķes podos mēslo tikpat cītīgi kā līdz šim, jo tām kupli jāzied līdz salam.

Rudens mēslojumu dod augiem, kas paliks ārā un ziemos. Tos augus, kurus nes pārziemināt telpās, mēslo bez izmaiņām.

"Par to, ka viss izdarīts pareizi, liecina orhideju skaistā ziedēšana. Populārākā no orhidejām ir falenopsis," teic orhideju kolekcionāre Lolita Afanasjeva no Rīgas.

Gaiši, balti laukumi uz lapām vai visa lapa balta - tā ir viena no izplatītākajām nelaimēm šovasar. Tā auga lapa reaģē uz saules apdegumiem. Tagad darīt vairs neko nevar, arī tad, ja lapa vēl dzīva, noraut to nevajag.

No saules apdegumiem orhidejas jāsāk sargāt jau pavasarī, kad saule kļūst aktīva. Lolita savas orhidejas attālina no loga. Orhidejām piemērotākā ir palodze, kur spīd rīta vai vakara saule. Dienvidu puses logs orhidejām nederēs.

Vairāk no saules apdegumiem cieš augi, kas ir sausumā, nepietiekami laistīti. Orhidejām izturību palielina arī laba telpas vēdināšana.

Ziedēšanu saules apdegumi tieši neietekmē, taču auga veselību gan. Bojātās lapas ir laba mājvieta dažādām sēnītēm, kas var izraisīt slimības.

Orhidejas laista pēc vajadzības, taču diezgan bieži, jo vēl aizvien saglabājas siltums, saule. Orhidejām vajadzīgs podiņš ar caurumiņiem arī sānos, lai saknes varētu elpot, nekrātos lieks mitrums. Kļūstot vēsākam, laistīšanas biežumu samazina.

Jāsāk piebremzēt ar mēslošanu. Jo mazāk gaismas, jo mazāk (un retāk) dod mēslojumu. Par to, ka augs ir pārmēslots, var liecināt tas, ka pie ziedkāta veidojas bērniņi, nevis ziedi. Lai gan tas orhidejām var būt arī iedzimts. Orhideju jaunuli var noņemt un ieaudzēt jaunu orhideju.

Ja orhidejas pa vasaru iznestas ārā, pirmie atpakaļ jānes falenopši. Falenopšiem kritiskā temperatūra ir 13 grādi. Taču dažām orhidejām šādas temperatūras svārstības tieši patīk (katlejām, cimbīdijām, celogīnēm).

Pēc ienešanas no dārza orhidejas rūpīgi apskata, vai nav kādi kaitēkļi. Noteikti augu noskalo dušā. Pārstādīšanu gan atliek uz pavasari.

Orhidejām, kuras vasarā bagātīgi ziedējušas, paliek ziedkāti, kurus nogriež tikai tad, ja tie ir sausi un sakaltuši. Ja tie ir dzīvi un zaļi, tad no tiem vēl var izspraukties atzarojumi ar ziediem.

"Parasti dālijas ir rudens puķes, taču nu jau tās ir pašā plaukumā - pat vēlās šķirnes. Dālijas tagad būtu nepieciešams papildus mēslot un nolasīt tām vecos ziedus," mudina dāliju kolekcionārs un audzētājs Alvis Vītols no Vecumniekiem.

Ja zem dāliju cera kuplajām lapām mitrums nav ticis, augi ir jāsalaista. Tiem, kuri stādījumus ir pietiekami laistījuši, dālijas zied ļoti skaisti, kaut arī krietni agrāk nekā ierasts.

Ja ir pietiekami daudz mitruma, augiem dod papildmēslojumu. Šim nolūkam derēs kompleksie ūdenī šķīstošie mēslošanas līdzekļi, kas paredzēti puķēm, piemēram, Vito. Ja puķu ir vairāk, šis mēslojums sanāks padārgi. Alvis Vītols priekšroku dod zīmola Omex preparātiem. Dālijām nevajag dot tā saukto rudens mēslojumu, kurā ir samazināts slāpekļa daudzums, kā citiem augiem, jo dālijas neziemos uz lauka.

Mēslojumu dālijām vislabāk dot, to miglojot caur lapām, tad tas iedarbojas visātrāk.

Ja mitruma gana, ap augiem apkaisa un ierušina mēslojuma granuliņas, jo dālijām vēl krietnu laiku jāaug un jābriedina gumi.

Lielākais darbs patlaban ir nolasīt vecos ziedus. Tas vajadzīgs gan tādēļ, lai dālijas izskatītos glīti, gan tādēļ, lai veicinātu jaunu pazarīšu un ziedu veidošanos.

Pirmie ziedi parasti ir visgreznākie, lielākie, taču šogad karstums tos uzplaucējis pārāk ātri. Jau tagad zied tie, kuru krāšņumu bija plānots skatīt tikai uz 1.septembri (daudzi šos ziedus audzē tieši Zinību dienai). Dāliju audzētājs skaidro, ka katrs gads ievieš savas korekcijas un ļauj iegūt jaunas atziņas par šķirnēm. Šādās karstās vasarās daļu dāliju varētu stādīt krietni vēlāk nekā ierasts, piemēram, jūnija pirmajā pusē. Tad tās ziedētu septembra sākumā.

Laista augus. Pļauj zālienu, apgriež dzīvžogu. Ierīko jaunu zālienu, sēj rudens ražai dilles un salātus. Dala un pārstāda rabarberus, maurlokus un citus ziemojošos sīpolus lokiem.

Stāda zemenes un avenes. Novāc ābolus, bumbierus, plūmes, gurķus, tomātus, kabačus, sviesta pupiņas. Vāra ievārījumus, skābē, konservē. Vāc pupas un zirņus sēklai. Veic nepieciešamos kopšanas darbus tomātiem. Vasaras avenēm izgriež noražojušos dzinumus.

Novāc sīpolus, ķiplokus, kartupeļus, bietes, burkānus, kāļus. Ravē un pļauj nezāles.

Ievāc puķu sēklas, ārstniecības augus un garšaugus, griež sausziedes. Apkopj vasaras puķu stādījumus, izkniebj sēklaizmetņus, novāc nodzeltējušās lapas. Apgriež noziedējušās ziemcietes un lavandas. Vāc augļus un ogas. Spiež sulas, kaltē augļus, gatavo ievārījumus. Ravē un pļauj nezāles.

Sēšanai un stādīšanai nelabvēlīga diena Ravē, pļauj nezāles un krūmu atvases.