Plūmēs tārpi: kā ierobežot vai iznīdēt augļu grauzējus  (2)

"Tavs Dārzs" par plūmju kaitēkļiem un to ierobežošanu konsultē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta vecākā referente Evelīna Freimane, kura arī atzīmēja, ka šovasar no plūmju kaitēkļiem visvairāk savairojušies tieši plūmju augļu tinēji, jo tiem bijusi labvēlīga siltā vasara.

Kā skaidro VAAD pārstāve, plūmēs sastopamie iesārtie, 15 milimetru garie tārpi ir plūmju augļu tinēju (Cydia funebrana) kāpuri, kuri Latvijā jau kļuvuši par bieži sastopamu kaitēkli, kas siltās vasarās parādās lielā skaitā.

Kāpuri bojā augļus, izgraužot tajos ejas līdz kauliņam. Šādi bojāti augļi pūst vai sažūst, kā arī priekšlaicīgi nobirst. Kā norāda Freimane, kāpuri ziemo zemsedzē vai blīvos kokonos uz stumbra, kā arī plaisās. Kāpuru bieds ir aukstās ziemas, jo tad liela daļa aiziet bojā, bet pavasarī pārziemojušie kāpuri iekūņojas un izlido jūnijā. Parasti tie lido vakaros un naktīs. Kaitēklis olas dēj jūnija vidū. Freimane atzīmē, ka siltā laikā tie izdēj vairāk olu, sevišķi piemērota gaisa temperatūra šiem tauriņiem ir no +10 līdz 25 grādiem pēc Celsija.

Eksperte skaidro, ka plūmju augļu tinēju dabiskie ienaidnieki ir dažādi plēvspārņi un plēsīgas blaktis, kā arī putni. Lai nākamajā sezonā samazinātu kāpuru skaitu augļos, nobirušās plūmes ir jāsalasa un jāiznīcina.

Vēl Freimane tinēju ierobežošanai iesaka izmantot ķeramās jostas, ko, sākot ar jūlija beigām, izliek ap stumbriem 10 centimetrus virs zemes. Tās savāc un iznīcina apmēram oktobrī. Tāpat tauriņu monitoringam var izlikt līmes lamatas ar feromoniem.

"Šogad sastopami dažādi plūmju kaitēkļi, bet visvairāk plūmju augļu tinēji," uzsver eksperte. Viņa atzīst, ka ar vidēji piecu procentu izplatību šosezon novēroti arī plūmju gaišo zāģlapseņu kāpuri. "Arī šie ir nozīmīgi plūmju kaitēkļi, jo bojā ražu," piebilst Freimane, "tie, tāpat kā augļu tinēji, iegraužas auglī. Bojātie augļi nobirst jau zaļi, tajos labi saskatāmi dažāda izmēra caurumi."

Viņa skaidro, ka kāpuri ziemo kokonos augsnē, pēc ziemas tie iekūņojas un plūmju ziedēšanas laikā izlido pieauguši īpatņi, kuri olas dēj ziedkausiņa augšējā daļā. Šos kaitēkļus var ierobežot, regulāri savācot kritušos augļus, rušinot apdobes rudenī, kā arī izmantojot baltos līmes vairogus vai rūgstošu šķidrumu zāģlapseņu pievilināšanai.

Vēl viens no kaitēkļiem ir laputis, kuras sastopamas uz plūmju lapām katru gadu. "Tām ir diezgan plašs dabisko ienaidnieku klāsts (mārītes, spīļastes, plēsīgas blaktis un citi kukaiņi), tomēr dažreiz laputis savairojas tik daudz, ka dabiskie ienaidnieki ar tām galā netiek," piebilst eksperte, "ja dārzā ir tikai daži koki, uz kuriem laputis savairojušās, tās var mehāniski iznīcināt, ar rokām saspiežot vai nogriežot laputu invadētos zaru galus."