Gultā ar mājas mīluli: plusi un mīnusi gulēšanai kopā ar kaķi  (13)

Daži kaķi nav sajūsmā par gulēšanu blakus saimniekam, turpretim citi visas savas miega stundas pavada laiski vāļājoties tikko uzklātā gultā. Un šķiet, ka daudzi murrātāju saimnieki nemaz neiebilst pret šādām dzīvnieka izdarībām. "Center of Diseases Control and Prevention" apgalvo, ka aptuveni 50 procenti amerikāņu atļauj mājdzīvniekiem gulēt ar viņiem vienā gultā.

Piemēram, Bils Fišs, mājaslapā "tuck.com", sniedz profesionālus ieteikumus, kā uzlabot miegu. Viņš uzskata, ka gulēšana ar kaķi vienā gultā jums abiem nodrošina emocionālu un fizisku drošības sajūtu. "Gulēšana kopā ar kādu, neatkarīgi no tā, vai tas ir cilvēks vai dzīvnieks, palīdz mazināt stresu un liek cilvēkam justies silti un komfortabli," viņš skaidro. "Tava kaķa maigā murrāšanas skaņa un lēnā elpošana palīdz tev ātrāk iemigt." Arī veterinārārsts Stīvs Veinbergs stāsta, ka kaķa gulēšana blakus, dažreiz pat uz tā paša spilvena, cilvēku var nomierināt un atbrīvot no dienas laikā uzkrātā stresa. Tajā pašā laikā nemierīgākie kaķi var traucēt tev kārtīgi izgulēties un ienest tavā gultā dažādas slimības.

Dažiem kaķiem īpaši patīk gulēt kopā ar maziem bērniem, vai zīdaiņiem, ko vetārsti neiesaka dzīvniekam atļaut. Ja kaķis guļ kopā ar zīdaini, tad dzīvnieks, neko ļaunu negribēdams, var viņam uzgulties uz sejas un bērniņu nosmacēt. Arī kaķa svars var būt par smagu zīdainim, līdz ar to dzīvnieks, pat guļot uz viņa punča, var apgrūtināt zīdaiņa elpošanu. Tāpat kaķis pēkšņi var kļūt agresīvs un uztvert zīdaini kā rotaļu biedru, sākot bērnam kost vai skrāpēt.

"Petplan Pet Insurance" vetārste stāsta, ka kaķi bieži vien inficē bērnus ar dažādām slimībām, tiem iekožot vai ieskrāpējot. Tāpēc, ja tev mājās ir mazs zīdainis un kaķis, nekad neatstāj viņus vienus. Pievērs abiem pastiprinātu uzmanību, lai neciestu ne dzīvnieks, ne bērns.

Kaķis ir nakts dzīvnieks, tāpēc bieži vien tieši naktis ir laiks, kad dzīvnieks ir visaktīvākais. Šī murrātāja aktivitāte var saimnieku uzmodināt gan nakts vidū, gan agrā rīta stundā. "Daudzi kaķi labprāt spēlējas, tāpēc var rasties situācija, kad mājas mīlulis, cilvēkam negaidot, sāk skrāpēt vai pat kost. It sevišķi tad, ja saimnieks neapzināti zem segas kustina pēdas, rokas vai citas ķermeņa daļas. Šādas saimnieka kustības dzīvniekā var modināt mednieka instinktu, un viņš, daudz nedomādams, metīsies virsū savam noskatītajam medījumam, kas šajā gadījumā būs cilvēka kājas īkšķis," stāsta vetārsts.

Kaķi mēdz būt ļoti privātīpašnieciski. Ja ļausi savam murrātājam gulšņāt savā gultā gan gaišā dienas laikā, gan nakts tumsā, kaķis tavu gultu var sākt uztvert par savu teritoriju. Pastāv iespēja, ka minka ar laiku kļūs agresīvs, ja kāds cits spers kāju viņa teritorijā, kas šajā situācijā ir saimnieka gulta. Tā tu, pašam nezinot, būsi zaudējis gultu uz visiem laikiem.

Kaķis savu privātīpašnieciskumu var izradīt arī tad, ja pēkšņi esi nolēmis, ka vairs nevēlies, lai murrātājs guļ tavā gultā. Portāls "Rd" vēsta, ka šādā gadījumā kaķis var sākt izrādīt savu nepatiku, piemēram, nokārtojoties ārpus kastītes vai skrāpējot mēbeles. Ja kaķis šādi sāk izrādīt nepatiku, vetārsti iesaka iegādāties viņam jaunas rotaļlietas, lai pūkainais draugs savu uzmanību koncentrētu uz kaut ko citu.

Portāls "Rd" apgalvo, ka, balstoties uz Amerikas Astmas un alerģijas fonda datiem, aptuveni 30 procentiem cilvēku ir dažāda veida alerģiska reakcija pret dzīvniekiem. Fonda dati liecina, ka gandrīz divreiz vairāk cilvēkiem ir alerģija pret kaķiem nekā pret suņiem. Parasti alerģija ātri vien tiek konstatēta, un spalvainie mīluļi mājās netiek turēti. Taču ir alerģijas, kuras atklājas tikai pēc ilgāka laika perioda.

Arī astmas slimniekiem vajadzētu izvairīties no gulēšanas gultā kopā ar pūkaino draugu.

Sevišķi uzmanīgiem jābūt tiem dzīvnieku saimniekiem, kuriem ir vāja imunitāte, jo viņu organisms un ķermenis ir daudz jūtīgāks un mazāk aizsargāts.

Kaķis tiek uzskatīts par vienu no tīrīgākajiem dzīvniekiem. Par spīti tam, viņš staigā visur, kur sirds kāro, tāpēc viņa ķepas ir klātas ne tikai ar putekļiem vai zemi, bet arī ar viņa urīnu. Kad kaķis nokārtojas tualetē, dzīvnieks nepievērš uzmanību tam, vai čurājot urīns tiek arī uz ķepām. Viņu tas nebūt nesatrauc, bet to pašu nevarētu teikt par murrātāja saimnieku. Diezin vai tu gribētu, lai tava jaunā gultas veļa ir klāta ar slapjām ķepām un piesūcas ar urīna smaku. Tāpat pēc kastītes apmeklējuma starp kaķa ķepu mīkstumiņiem var iesprūst smilšu graudiņi. Kaut lielākā daļa šo graudiņu tiks iznēsāti pa dzīvojamo telpu, daži var nonākt arī gultā.

Netīrus pleķus biežāk mēdz atstāt tie kaķi, kas ikdienā uzturas ārā. Izložņājot pa mežiem, pļavām un citām kaķim interesējošām vietām, viņa ķepiņas no maigi rozā pārvēršas par tumši pelēkām. Tāpēc, ja esi savu mājas mīluli pieradinājis iet ārā, tad ņemt viņu blakus gultā nebūtu ieteicams.

Āra kaķiem ir daudz vieglāk saķert dažādas slimības, jo viņi ik dienas saskaras ar piemājas tārpiem, mušām, odiem, kā arī citiem insektiem un dzīvniekiem, kuri mēdz pārnēsāt vīrusus, baktērijas, parazītus un dažādas infekcijas.

Saimniekam ik dienu rūpīgi jāpievērš uzmanība savam kaķim, jo dažas slimības ir iespējams novērot pat bez vetārsta konsultācijas. Ja redzi, ka kaķis pēkšņi pastiprināti zaudē spalvu, šķauda, klepo vai vemj, dzīvnieks ne tikai nebūtu jāņem blakus gultā, bet viņu vajadzētu pēc iespējas ātrāk nogādāt pie ārsta. Šādos gadījumos saimniekam vajadzētu izvairīties no jebkura veida tuva kontakta ar kaķi – nekādu buču, apskāvienu vai dzīvnieka likšanu pie sejas.

Salmoneloze ir viena no slimībām, kuru var pārnēsāt dzīvnieks. Tā ir infekciju slimība, kas galvenokārt skar kuņģa–zarnu traktu. Salmonelozes pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis un galvassāpēs, liecina Slimību profilakses un kontroles centrs. Īpaši viegli ar šo slimību var inficēties mazi bērni, piemēram, spēlējoties ar dzīvnieku, kurš ir šīs slimības pārnēsātājs. Ja kaķis, kurš slimo ar salmonelozi, guļ bērnam blakus gultā, saslimšanas risks palielinās.

Ja esi nolēmis dalīt savu gultu ar kaķi, atceries, ka tad tu dali gultu arī ar parazītiem, kurus kaķis pārnēsā. Lielākā daļa no tiem, piemēram, blusas, zarnu parazīti, var izraisīt arī cilvēku saslimšanu.
Vasaras un rudens mēnešos, kad īpaši aktīvas ir ērces un citi parazīti, saimniekam ir regulāri jāpārbauda kaķis, lai pārliecinātos, ka minča mīkstajā spalvā nav paslēpusies kāda negaidīta viešņa.

Atgādinām arī to, ka dzīvnieku regulāri vajadzētu vest pie vetārsta. Vizītes laikā ārstam būs iespēja apskatīt dzīvnieciņu un pārliecināties, ka ar viņa veselību un fizisko stāvokli viss ir kārtībā. Regulāri vetārsta apmeklējumi nāk ne tikai par labu tavam mājas mīlulim, bet dod sirdsmieru arī pašam saimniekam.