Padomi, kā rīkoties, ja tavam četrkājainajam draugam uzbrūk agresīvs suns  (10)

Lai gan katrs saimnieks lepni stāsta, ka pazīst savu suni, dzīvnieks ir neprognozējama radība. Viņš jebkurā laikā var no draudzīga šuneļa pārvērsties par agresīvu uzbrucēju, kas ar zobiem un nagiem ir gatavs mesties virsū tavam mājas mīlulim. Ja esi nokļuvis šādā situācijā, Latvijas kinoloģijas federācijas pārstāve iesaka rīkoties ātri, bet apdomīgi. "Ja suņi ir liela auguma un jau ir iekarsuši cīņā, viņi var sakost arī savus saimniekus," viņa skaidro.

Taču, ja, par spīti visam, esi nolēmis izšķirt ķīviņu, Latvijas kinoloģijas federācijas pārstāve lielākos suņus iesaka saņemt aiz pakaļkājām un, ceļot uz augšu, raut vienu no otra nost. Savukārt, ja esi maza suņa īpašnieks, un tavam mīlulim uzbrūk lielāks suns, mazais, četrkājainais draugs jāņem rokās, cenšoties pasargāt no izmēros lielākā uzbrucēja. Taču jāzina arī tas, ka viens saimnieks nespēs izšķirt abus suņus, un šādās situācijās ir jārīkojas abu dzīvnieku īpašniekiem.

Ja nevēlies iesaistīties suņu ķīviņā, bet tajā pašā laikā gribi nodrošināties negaidītām situācijām, Latvijas kinoloģijas federācijas pārstāve iesaka, ejot pastaigāties ar suni, nēsāt līdz matu laku vai asaru gāzi, kas uzbrukuma gadījumā kalpos par palīglīdzekli agresīvā suņa aizbiedēšanai. Taču šādus drastiskus paņēmienus vajadzētu lietot tikai gadījumos, kad uzbrucējs ir klaiņojošs suns. Ja tavam mīlulim uzbrūk dzīvnieks, kuram acīmredzami ir saimnieks, jums abiem kopīgi jācenšas novērst problēmu, kas var beigties ar nopietniem savainojumiem un dziļām brūcēm.

Turpretim tiem saimniekiem, kuri ir novērojuši, ka viņu četrkājainais draugs ir agresīvs pret saviem sugas brāļiem, Latvijas kinoloģijas federācijas pārstāve atgādina, ka, dodoties pastaigāties, sunim ir jāuzliek uzpurnis. To nosaka arī bīstama suņa turēšanas kārtības noteikumi. Minēto noteikumu 34. pantā ir teikts, – ja bīstamu suni izved ārpus suņa īpašnieka vai turētāja teritorijas, tam ap kaklu ir jābūt apliktai kakla siksnai, kas piesprausta pie izturīgas, ne vairāk kā pusotru metru garas pavadas, kā arī jābūt uzliktam uzpurnim ar slēgtu purna daļu, kas nepieļauj iespēju iekost cilvēkam vai dzīvniekam. Tāpat šāds suns pastaigā ir jāved cilvēkam, kurš ir spējīgs to pārvaldīt.

Ja bīstamā suņa īpašnieks vai turētājs neievēro iepriekš minētās prasības, dienests ir tiesīgs suni ievietot dzīvnieku patversmē līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai. Turpretim izdevumus, kas saistīti ar suņa piespiedu izmitināšanu dzīvnieku patversmē, sedz pats suņa īpašnieks.

Taču, kā tu vari zināt, ka tavs suns ir atzīts par bīstamu? Arī to nosaka likums, par ko vairāk uzzināsi raksta turpinājumā.

Latvijas likumdošanā ir atrodama kārtība, kādā suns atzīsts par bīstamu. Taču šie noteikumi nav piemēroti valsts pārvaldes iestāžu suņiem, kas ir apmācīti uzbrukt cilvēkam un darba pienākumu veikšanas laikā to ir darījuši.

Šī likuma 5. pantā ir teikts, ka suni var atzīt par bīstamu, ja tas:

Ja tavs suns likuma priekšā tiek atzīts par bīstamu, viņš tiek reģistrēts bīstamo suņu reģistrā, kurā tiek iekļauta suņa un viņa saimnieka informācija. Datubāzē iekļauta sekojoša informācija: suņa identitātes numurs, kas norādīts sunim implantētajā mikroshēmā, vārds, dzimums, dzimšanas datums vai vecums, turēšanas vietas adrese, apraksts (šķirne, krāsa un īpašas pazīmes), kā arī datums, kad suns pēdējo reizi vakcinēts pret trakumsērgu. Tāpat tiek reģistrēts arī īpašnieka vai turētāja vārds, uzvārds, personas kods un tālruņa numurs. Šo datubāzē esošo informāciju par suni, tā īpašnieku vai turētāju glabā 25 gadus, ja vien nav saņemts dienesta paziņojums, ka lēmums atzīt suni par bīstamu ir atcelts vai dzīvnieks ir nomiris.

Šie suņi tiek ne tikai reģistrēti bīstamo suņu reģistrā, bet tiem tiek izgatavota arī speciāla atpazīšanas zīme – lente, kas izgatavota no sarkana atstarojoša materiāla un ir vismaz 20 milimetrus plata ar uzdrukātu suņa identitātes numuru un datu centra tālruni.

Dzīvnieku policija iesaka, kā uzbrukuma gadījumā rīkoties ievainotā suņa saimniekam.

Gadījumos, ja tavam mājdzīvniekam ir uzbrucis cita saimnieka dzīvnieks, pirmkārt, novērtē cietušā mājdzīvnieka veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā steidzami vērsies tuvākajā veterinārajā klīnikā. Taču pirms došanās noteikti piezvani klīnikai un painformē par ierašanos un savainoto dzīvnieku. Savukārt, ja mājdzīvnieks nav smagi cietis un nevēlamais suņu kautiņš ir beidzies bez dziļām brūcēm un nopietniem ievainojumiem, Dzīvnieku policija iesaka drošības pēc piezvanīt uz veterināro klīniku un painteresēties – vai ir nepieciešamība dzīvnieku vest uz apskati pie veterinārārsta, vai varbūt brūces vari apkopt pats saviem spēkiem.

Otrkārt, noteikti noskaidro, vai suns, kurš uzbrucis tavam četrkājainajam draugam, ir vakcinēts pret trakumsērgu. Taču Dzīvnieku policija brīdina, ka saimnieki ir dažādi, tāpēc vajadzētu palūgt, lai uzbrucēja īpašnieks uzrāda vakcinācijas apliecību/pasi, kur šī informācija ir apstiprināta.

Nedrīkst arī aizmirst piefiksēt suņa saimnieka kontaktinformāciju. Ja uzbrukušā suņa saimnieks saprot savu kļūdu, tad viņš būs gatavs iesaistīties šīs situācijas risināšanā – turpināt komunikāciju, dalīties ar informāciju par trakumsērgas vakcīnu un apmaksāt izdevumus, kas rodas savainotā mājdzīvnieka ārstēšanā. Šādos gadījumos situāciju var atrisināt cilvēciski, bez policijas piesaistes.

Var gadīties arī situācijas, kad uzbrukušā suņa saimnieks noliedz savu vainu un nevēlas sadarboties. Šādās situācijās ievainotā suņa īpašniekam ir jāpārzina likumi, balstoties uz kuriem, viņš var vērsties policijā.

Par suņa uzbrukumu atbildība var būt divejāda. Pirmajā gadījumā uz notikuma vietu jāsauc policija, otrajā gadījumā – pēc negadījuma var vērsties ar iesniegumu policijā, kurā jānorāda pēc iespējas precīzākus faktus un pierādījumus par uzbrukumu. Iesniegumā ievainotā dzīvnieka īpašniekam ir jānorāda informācijas (ja tāda ir viņa rīcībā), kas ļauj identificēt uzbrukušā suņa īpašnieku, turētāju vai īpašumu, kurā suns tiek turēts, kā arī jāpievieno ar suņu uzbrukumu saistītos pierādījumus un jālūdz izvērtēt suņa bīstamību.

Krimināllikuma 230.1 pantā ir minēts, – ja dzīvnieks uzbrūk citam dzīvniekam vai cilvēkam, radot miesas bojājumus, tas tiek uzskatīts par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu. Šī likuma panta pirmajā punktā ir rakstīts, ka par viegla vai vidēja smaguma miesas bojājumiem soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Turpretim, ja uzbrukuma rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. To, savukārt, nosaka šī paša likuma panta 2. punkts.

Arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta otrajā punktā ir rakstīts, ka par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70īdz 700 eiro, bet jutidiskajām personām – no 110 līdz 1400 eiro, konfiscējot dzīvnieku vai bez tā konfiskācijas.