Nams, kas piedzīvojis patiesi ekstrēmas pārvērtības, ir 160 gadus vecs (tas celts 1858. gadā) un savas funkcijas pildīja līdz pat 1992. gadam, kad 1995. gadā to iegādājās Alfs un Karolīne Vanti. Tajā laikā ēka bija nolaistā stāvoklī, piemēram, tai tecēja jumts, kā arī uz sienām bija sākušas vīties efejas.
Šobrīd ir pabeigti pamatīgi un ilgstoši remontdarbi, lai māju "savestu" kārtībā. Tā ir plaša un daudzpusīga, daudzās guļamistabas var ērti izmantot arī kā viesu pieņemšanas telpas, taču viss lielākoties atkarīgs no ģimenes locekļu skaita, kas tajā varētu dzīvot.
Kādreizējā uzgaidāmā telpa tagad kļuvusi par atpūtas vietu, bet tiesas birojs – par guļamistabu. Turpretī galvenā tiesas zāle ieguvusi jaunu dzīvi kā telpa, kurā uzņemt viesus. Tā papildināta ar mākslas darbu kolekcijām.
Griesti senajā tiesas namā ir aptuveni sešus metrus augsti. Kopējā platība ir 358 kvadrātmetri, un tās labirintos atrodama viesistaba, vairākas virtuves, ēdamistaba, divas guļamistabas, taču ēdamistabā un viesistabā iespējams arī ērti un ātri izveidot vietu gulēšanai.
Tāpat īpašumam ir pagalms, kurā uzkavēties svaigā gaisā, un jumta terase, no kuras paveras apburošs skats uz tālumā redzamo upi. Uz jumta ir atstātas arī ēkas vēsturiskās izmantošanas pēdas, piemēram, akmenī iekaltais ģerbonis un moto – "Dieu et mon droit", kas tulkojumā nozīmē "Dievs un manas tiesības".
Nekustamo īpašumu aģente Feidra Hovarda sacījusi, ka šī senā tiesas ēka ir patiesi īpaša un unikāla. Viņa īpaši uzsver mājas augstos griestus un plašumus, kas ikdienas dzīvē dod iespēju izpausties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
