Šis nebūt nav Artūra un viņa draudzenes pirmais kaķis. Kaut pirms tam katrs atsevišķi bija uzņēmušies rūpes par dzīvniekiem, kopīgi šajā piedzīvojumā metās pirmo reizi. "Katram no mums jau ir bijuši kaķi atsevišķi, dzīvojot vecāku mājās, laukos. Bet šis ir mūsu pirmais kopīgais kaķis, kuru paņēmām, dzīvojot jau kādu brīdi kopā," viņš atklāj.
Artūrs stāsta, ka sākumā esot gribējuši adoptēt citu kaķi vārdā Anniņa. Šo peļu junkuru viņi ievēroja, meklējot, kādi mīluļi mīt apkārt esošajās patversmēs. Artūrs atzīst, ka patiesībā bija vairāki kaķi, kas "iekrita" acīs kā "kandidāti" pieņemšanai viņu mājās, tāpēc abi ar draudzeni izlēma iespējamos mājas mīluļus apskatīt klātienē. "Mums svarīgi bija ne tikai tas, lai kaķis patiktu mums, bet varētu just, ka pašam dzīvnieciņam arī ir interese par jauno sabiedrību," viņš stāsta.
Pēc iepazīšanās ar Anniņu, kura bija nonākusi Ventspils dzīvnieku aizsardzības biedrības "Par dzīvnieku tiesībām" gādīgajās rokās, viņi sapratuši, ka tas ir kaķis, kuru viņi labprāt pieņemtu savā apgādībā. Taču, kad Artūrs devās uz patversmi pēc sava jaunā četrkājainā drauga, notika kas negaidīts. "Beigu beigās sanāca pavisam interesanti – uz patversmi gājām pēc Anniņas, bet, kamēr skatījāmies apkārt – kādi kaķi tur vispār dzīvo, viens mums vienkārši pats ieleca rokās – nāca klāt, bija ļoti ieinteresēts, lai viņu ņem rokās un glauda, rāpās klēpī. Anniņa, no otras puses, bija ļoti atturīga," viņš stāsta. Tas esot bijis brīdis, kad Artūrs saprata – jāņem pelēkā kaķene, kas tik mīļi glaudās viņam ap kājām, nevis Anniņa, kurai par labu tika lemts pašā sākumā.
Jaunais saimnieks stāsta, ka nu jau ir pagājis gandrīz mēnesis, kopš kaķis dzīvo viņa mājās. Šajā laika posmā kaķene ir kļuvusi manāmi veselīgāka un noteikti pieņēmusies svarā, salīdzinot ar to, cik maza un kalsna viņa tika nogādāta patversmē, kas bija vien divas nedēļas pirms mazā murrātāja nonāca pie Artūra.
Kaķenes saimnieks atklāj, ka mincei jau ir izveidojušās vairākas iecienītas vietas: "Kaut viņa tikai lēnā garā pierod pie dzīvokļa, bet ir jau izraudzījusi vairākas iecienītas vietas – lielākoties uz palodzēm. Kaķene ir ļoti vokāla, skaļi sasveicinās, nepalaižot garām iespēju pārjautāt, vai pa rokai nav kas garšīgs. Tāpat viņa bieži prasās rokās," pelēcīti raksturo viņas saimnieks.
Jautājot, kāpēc viņš nolēma kaķi ņemt tieši no patversmes, Artūrs atklāj, ka citus variantus nemaz neesot apsvēris. "Prestiža mājdzīvnieka izvēlē noteikti nebija noteicošais faktors, turklāt mīļš jau ir savs kaķis jebkurā gadījumā – nav izšķirošā nozīme šķirnei vai krāsai," viņš skaidro.
Savukārt pieaugušu kaķi paņēmis tādēļ, ka vēlējies dot iespēja tiem, kurus nelabprāt savās mājās ņems citi, jo kaķēnus adoptē daudz biežāk un ātrāk, nekā jau pieaugušus kaķus.
Savas labās pieredzes dēļ Artūrs arī citiem iesaka adoptēt kaķus no patversmes. "Tā ir iespēja palīdzēt kādam, darot to, ko tāpat biji plānojis darīt. Adoptējot kaķi no patversmes, uzreiz tiešā veidā tiek palīdzēts izvēlētajam kaķim, bet, skatoties tālāk, – patversmei rodas iespēja palīdzēt citiem, un ielās ir mazāk neaprūpētu dzīvnieku. Turklāt kaķi, kas ilgāku laiku atkopušies no dzīves uz ielas, ir arī ļoti skaisti un mīļi – ja pelēkā pati nebūtu izdarījusi izvēli, būtu bijis ļoti grūti saprast, kurš no visiem uzrunā vairāk," viņš skaidro.
Taču neatkarīgi no tā, vai esi nolēmis savu jauno četrkājaino draugu iegādāties vai adoptēt, tev ir svarīgi pirms tam sagatavoties jaunā iemītnieka ienākšanai savās mājās. Artūrs jaunajiem kaķu saimniekiem iesaka, pirmkārt, jau savlaicīgi iegādāties tādas lietas, kā, piemēram, pārnēsājamo kasti, lai jauno ģimenes locekli varētu nogādāt mājās vai nepieciešamības gadījumā tikt pie vetārsta. "Pārnēsājamā kaste ir absolūti nepieciešama lieta, pat ja šķiet, ka bez tās var iztikt," skaidro Artūrs.
Otrkārt, pelēcītes saimnieks ierosina atcerēties, ka kaķis tomēr ir dzīvnieks ar raksturiņu un savu "es". "Nevajag sapņot par to, kā būs, pirms kaķis ir mājās, jo varbūt viņš nemaz negribēs spēlēties tik ļoti, kā to varētu vēlēties, vai varbūt viņam labāk patiks sēdēt puķēs, nekā lietot tikko nopirkto kaķu gultiņu, kuru varbūt viņš vienreiz apostīs un pēc tam cēli staigās tai garām. Pašam kaķim ir jāpierod pie jaunās dzīves vietas un cilvēkiem, tāpat kā cilvēkiem ir jāpierod pie kaķa, tāpēc sākumā vajadzētu tam visam pieiet ar mieru un bez ļoti lielām gaidām," viņš iedrošina.