Pēc portāla "Dabasdati" informācijas, visbagātīgāk Latvijā šogad novērotas žubītes (16 806 putni), mājas strazdi (5556) un sudrabkaijas (4247). Savukārt visbiežāk ziņojumi saņemti par lielajām zīlītēm (54 ziņojumi), pelēkajām vārnām (49), meža pīlēm (45) un mājas strazdiem (45).
Interesantākais novērojums šogad bija rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) Jūrmalciemā. Šis ir otrais gadījums Latvijas vēsturē, kad tā oficiāli fiksēta. Pirmo reizi novērojums fiksēts 2014. gadā Birzgalē.
Par interesantiem novērojumiem atzīstami arī platknābja pūslītis Burtnieku ezerā, kurus izdevies novērot tikai 15 reizes, lielie baltie gārņi Sātiņu dīķos, pelēkais mušķērājs Kaņiera ezerā (3. vēlākais novērojums Latvijā), jūras šņibītis Ventspilī, dzeltensvītru ķauķītis Papē, trīspirkstu kaijas Ventspilī un Kolkā, kā arī vairākās vietās varēja redzēt sārtgalvīšus.
Šogad putnu vērošanai bija patīkami laikapstākļi, tas rudens Putnu dienu dalībniekiem ļāva novērtēt ne tikai Latvijas putnu daudzveidību, bet arī dabu kopumā. Nepamanīti nepalika arī savvaļas zirgi, lapsas, stirnas, retie augi un daudz kas cits.
Visvairāk putnu šogad novērots Nīderlandē – apmēram 1,3 miljoni. Nīderlande var lepoties arī ar lielāko pasākumu piedāvājumu – dalībnieki iesaistījušies vidēji 158 dažādos putnu vērošanas aktivitātēs. Taču visvairāk pasākumu dalībnieki bijuši Ungārijā – tur "EuroBirdwatch 2018" iesaistījušies teju pieci tūkstoši dalībnieku.
Eiropas putnu vērošanas dienas organizēja starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju apvienība "BirdLife International". Eiropas putnu vērošanas dienas tiek organizētas, lai pievērstu uzmanību apdraudējumiem, ar ko saskaras putnu migrāciju laikā.
Eiropas putnu vērošanas dienas 2018 Latvijā organizē Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) un Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar partneriem visā Latvijā. Pasākumus finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Putnu vērošanas dienas notiks arī nākamgad, no 6. līdz 7. aprīlim. Lai pieteiktu savu pasākumu, raksti uz putnudienas@lob.lv.