Gan iekštelpās, gan ārā: kā pasargāt savus mājas mīluļus no parazītiem  (1)

Dzīvnieka spalvā var iemitināties dažādi parazīti ne tikai tad, kad viņš regulāri dodas pastaigās pa meža biezokņiem, bet arī tad, kad tavs četrkājainais draugs dzīvojas iekštelpās, viņš nav no tiem pasargāts. Kā pareizi cīnīties pret parazītiem un pasargāt no tiem savus mājas mīluļus – konsultē veterinārārste Ingūna Beķere un "Benu Aptiekas" farmaceite Zanda Ozoliņa.

"Tas nevar būt, mans kaķis taču dzīvo tikai istabā!" dzīvnieka saimnieks brīnās par blusu kodumiem. Cilvēki uzskata – kaķi, kurš neiet ārā, nevajag attārpot un atblusot, jo, kā gan tas, dzīvojot istabā, var dabūt blusas un tārpus? Tomēr veterinārārste Ingūna Beķere skaidro, ka patiesībā mēs ar apaviem, pie kuriem pieķeras augsne un smiltis, varam ienest iekštelpās parazītu oliņas un kāpurus. Pietiek ar to, ka dzīvnieks aposta cilvēka apavus, lai inficētos un saslimtu. Ja kaķis ir aktīvs mednieks un dodas laukā, ar parazitārām slimībām viņš var inficēties arī no peļveidīgajiem grauzējiem. Tāpēc savlaicīga un regulāra kaķu, kā arī suņu attārpošana un apstrāde pret blusām ļauj pasargāt sevi un bērnus no iespējamām saslimšanām.

Kāda ir attārpošanas kārtība? Kucēniem un kaķēniem tā notiek citādi nekā pieaugušajiem dzīvniekiem. Mazuļus attārpo biežāk pēc noteiktas shēmas: otrajā nedēļā pēc dzimšanas un tad vēl trīs reizes ik pēc divām nedēļām. Pēc tam līdz pusgada vecumam vienu reizi mēnesī. Tālāk, tāpat kā pieaugušajiem dzīvniekiem, ieteicamais biežums ir no divām līdz četrām reizēm gadā. Ja kaķis dzīvo mājās, – divas reizes gadā, bet, ja mājas mīlulis dodas laukā, tad jāattārpo ik pēc trim mēnešiem.

Galvenais nosacījums – vispirms iedod zāles vienu reizi, pēc tam atkārto pēc 10 līdz 14 dienām. Tas ir ļoti svarīgi, jo zāles iedarbojas pret tārpiem, bet ne pret oliņām. Pēc desmit dienām jaunā tārpu paaudze jau būs izšķīlusies, tādēļ nepieciešama atkārtota deva.

Veterinārārste uzsver – suņu un kaķu attārpošana samazina arī bērna risku saslimt ar toksokarozi jeb tikt pie cērmēm. Tipiskākie infekcijas avoti ir bērnu smilšu laukumi, skvēri, parki, teritorijas ap daudzstāvu mājām, kur ved pastaigāties mīļdzīvniekus. Tāpat mazulis var saslimt, tikai paglaudot suni, jo oliņas pielīp pie rokām, un, kā zināms, mazuļu roku mazgāšana ne vienmēr apsteidz brīdi, kad roķele jau ir mutē. Tāpēc svarīgi vispirms parūpēties, lai mājdzīvnieki būtu attārpoti.

Ja mājās ir gan mazi bērni, gan mājdzīvnieki, pareizākā rīcība ir vienlaikus ar suņa un kaķa attārpošanu arī bērniem divreiz gadā profilaktiski iedot attārpošanas līdzekļus. Tikai jāpatur prātā, ka šeit nav vieta pašdarbībai, un pirms tam noteikti būtu jākonsultējas ar ārstu. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēkiem ir savi medikamenti, bet dzīvniekiem savi – veterinārie, un nevajadzētu sunim vai kaķim dot cilvēku medikamentus un otrādi.

Kaķiem un suņiem ir katram savas attārpošanas tabletes, tās atšķiras, un šis sadalījums jāievēro, lai nekaitētu dzīvniekam. Tabletes var mēģināt dzīvniekam iedot, taču saimniekam jārēķinās, ka visticamāk četrkājainais draugs labprātīgi nevēlēsies tās apēst. Šī iemesla dēļ var nākties zāles dot ar varu. Vēl viens variants ir tās sasmalcināt un iemaisīt barībā, kas dzīvniekam īpaši garšo.

Attārpošanas tablešu deva atkarīgas no dzīvnieka svara. Attārpošanas laikā svarīgi uzreiz savākt dzīvnieku fekālijas, lai no tām parazītus neiegūtu citi mājdzīvnieki vai atkārtoti neinficētos paši.
Jāņem vērā – ja mājās ir vairāki mājdzīvnieki, tad visiem attārpošana jāveic vienlaikus. Nevar attārpot suni, bet neattārpot kaķi, jo tad suns atbrīvosies no parazītiem, bet pēc tam var inficēties atkārtoti no kaķa.

Blusu populāciju veido 50 procenti blusu olu, 30 procenti kāpuru, 15 procenti kūniņu un tikai piecu procentu pieaugušo blusu. Cilvēks parasti ierauga blusas tikai tad, kad tās jau ir iemitinājušās dzīvnieka kažokā. Reti kad mājdzīvnieku saimnieki spēj mājoklī un dzīvnieka guļasvietā pamanīt oliņas un kāpurus. "Tā rezultātā viņi apstrādā dzīvnieku ar kādu pretblusu līdzekli, pēc tam nāk uz aptieku un neapmierināti saka – neesot bijis nekāda labuma, ir vajadzīgs cits līdzeklis, jo atkal uzradušās blusas," stāsta farmaceite. Ir noteikti jāņem vērā – lai iznīcinātu oliņas, no kurām izšķiļas kāpuri un rodas blusas, nepietiek ar preparātu apstrādāt tikai dzīvnieku, tas jāizsmidzina arī vidē, kurā dzīvnieks uzturas, sevišķi tajās vietās, kur viņš gulšņā visbiežāk, piemēram, uz speciāli viņam paredzētas segas vai spilvena.

Šie līdzekļi var būt dažādi: gan speciāli pilieni, kurus pilina uz skausta, gan speciālas kakla siksnas, gan izsmidzināmi aerosoli. Piemēram, skaustā pilināmi pilieni savu iedarbību saglabā četras līdz piecas nedēļas. Taču jāatceras, ka suņiem paredzēts līdzeklis jālieto atkarībā no dzīvnieka svara, jo medikamenti iedalās četrās svara kategorijās. Turpretim kaķiem ir domāts cits pretblusu preparāts. Arī tā pilienu daudzums jādozē atkarībā no dzīvnieka svara.

Jāatceras, ka pēc pretblusu pilienu lietošanas nedrīkst dzīvnieku mazgāt, lai nezaudētu zāļu efektivitāti. Ja tomēr vēlies dzīvnieku nomazgāt, tad labāk to ir darīt pirms pilienu lietošanas, pāris dienu ļaut, lai āda atjauno normālo pH līmeni, un tikai tad iepilināt pilienus. Šāda secība nepieciešama tāpēc, ka pilieni iedarbojas caur ādu, kā rezultātā brīdī, kad ērce vai blusa iekož, tās aiziet bojā.

Tāpat ir daži pretblusu līdzekļi ar kukaiņu atbaidošu iedarbību. Proti, inovatīvās tehnoloģijas ļāvušas medikamentam pievienot īpašas vielas, kas nodrošina to, ka blusas, ērce, odi un mušas nemaz neiekož.

Lai nebūtu ik pēc laika jāpilina pilieni, iespējams izvēlēties kaklasiksnas, kas piesūcinātas ar dabisko vielu. Arī tā uzsūcas caur ādu un pasargā dzīvnieku no blusām un ērcēm. Siksnā iestrādātās vielas iedarbības laiks ir četri mēneši. Viena no efektīvākajām siksnām spēj pasargāt mājdzīvnieku no blusām un ērcēm pat astoņu mēnešu garumā.

Taču tiem saimniekiem, kur nolēmuši savu murrātāju aizsargāt no parazītiem ar siksnas palīdzību, jāatceras, ka kaķi ir ziņkārīgi, līdz ar to labprāt kāpelē pa koku galiem un ēku jumtiem. Var gadīties arī tā, ka viņš siksnu aizķer aiz kāda zara vai cita spicāka priekšmeta, līdz ar to pastāv risks, ka kaķis nekur tālāk netiks.

Taču dažu siksniņu ražotāji ir padomājuši arī par to un siksnā iestrādājuši drošības posmu. Proti, vajadzības gadījumā dzīvnieks pats var atbrīvoties no kakla siksnas, jo šis posms reaģē uz noteiktu spēku un svaru. Ja tas ir lielāks par noteikto, kas liecina, ka dzīvnieks ar visu svaru karājas siksnā, tas pārtrūkst, pasargājot tavu mīluli no iespējamas nāves.

Ir arī izveidots speciāls aerosols – ar to apstrādā nevis dzīvnieku, bet gan visas virsmas un it īpaši tās vietas, kurās visvairāk uzturas mājdzīvnieks, piemēram, guļvietu. Tāpat arī grīdas, tepiķus, gultas, var izsmidzināt automašīnā, ja mājdzīvnieks ir aktīvs līdzbraucējs. Noteikti iepriekš jāizlasa instrukcija, kā aerosols jālieto un kā pēc tam jāizvēdina telpas.

Atcerieties – ievērojot visus drošības pasākumus un uzturot savu māju un vidi sakārtotu un tīru, mēs izvairīsimies no nevēlamiem viesiem gan paši, gan pasargāsim savus dzīvniekus.