Tava dārza enciklopēdija: svarīgākais par narcisēm

Amariļļu dzimtas lakstaugs ir viens no vissenākajiem augiem, kuru ļaudis sāka izmantot dekoratīviem mērķiem.

Tradicionāli ierasts, ka narcises ir dzeltenā vai baltā krāsā, bet mūsdienās to šķirņu skaits mērāms vairākos tūkstošos, un tās tiek izdalītas 12 grupās, kuru sadalījums ir atkarīgs ne tikai no ziedu garuma, formas, vainadziņu garuma, bet arī no to izcelsmes.

Mazdārziņos īpaši iecienītas ir trompetnarcises ("Beersheba", "Broughshane","Golden Advance", "Golden Harvest", "Patria", "Unsurpassable"), lielvaidziņa narcises ("Alayne", "Armada", "Carlton", "Cavaliero", "Daisy Schaffer", "Duke of Windsdor", "Flower Record", "Fortune", "Ice Follies", "Red Rascal", "Scarlet Elegance", "Silver Standart", "Sempre Avanti", "Ultimus", "Yellow Sun"), īsvainadziņa narcises ("Barrett Browning", Verger"), kā arī dzejnieku narcises "Actaea".

Narcises var stādīt dažādos podos, lai tās rotā iekštelpas, kā arī daiļdārzos, piemēram, dobēs, vagās un arī zālienā. Ja ir vēlme stādīt narcises zālienā, tad labāk to darīt tādā vietā, kas vasaras periodā netiks pļauta.

Lai gan narcises ir ļoti skaistas un aromātiskas, jāņem vērā, ka tās ir indīgas! Narcisēm indīgā daļa ir tieši sīpols. Jābūt ne tikai uzmanīgiem pašiem, bet arī jāsargā savi mājdzīvnieki, jo jebkura narcises daļas norīšana kaķim var beigties ar vemšanu, caureju un citām problēmām. Šajā rakstā vari izlasīt plašāk par to, kādi vēl augi ir indīgi kaķim.

Lai gan šķet, ka tās var stādīt teju jebkādā augsnē, jo narcises ir viegli audzējamas, der atcerēties, ka tām labāk patiks saulaina vai viegli noēnota vieta, kas būtu ar labu ūdens noteci, kā arī aizsargāta no vējiem. Tām piemērotākā būs tieši mālsmilts vai smilšmāla augsne ar bagātīgu humusa saturu un labu drenāžu. Narcises nevajadzētu stādīt augsnē, kur pavasarī vai rudenī mēdz uzkrāties liekais ūdens. Tieši liekais mitrums var veicināt slimību attīstīšanos un sala radītos bojājumus.

Piemēram, ja narcises stādīs pilnīgā noēnojumā, tad pastāv liela iespēja, ka ziedkāti var pārlieku izstīdzēt un noliekties, kā rezultātā var ciest ziedi, bet, ja narcises stādīs pusēnā, tad to krāsa var būt nedaudz spilgtāka un ziedkāti garāki, savā mājaslapā raksta "Daugmales lilijas".

Vēlams, lai augsnes auglīgā kārta būtu sagatavota vismaz 30 centimetru biezā slānī, jo šādi sagatavota augsne veicinās narcišu sakņu normālus augšanas apstākļus. Gadījumā, ja augsne ir nabadzīga, tad to var bagātināt ar speciāliem substrātiem, kurus var nopirkt veikalos, kā arī kūdru, jo tā augsnēs uzlabo aerāciju un palīdzēs labāk saglabāt mitrumu.

Narcises rekomendē stādīt rudens mēnešos, bet nav izslēgta arī to stādīšana novembrī un augustā, tiesa, tādā gadījumā "Daugmales lilijas" selekcionāri savā mājaslapā iesaka izvērtēt laikapstākļus un augsnes mitrumu, proti, ja augsne ir sausa, tad to var bagātīgi saliet, bet, ja mitrums augsnē ir pietiekošs – tas nav nepieciešams. Narcišu stādīšanai novembrī vērā jāņem vērā tas, lai pēc tam būtu sīpolu apsakņošanai labvēlīgi laikapstākļi un ilgstoši silts laiks. Narcises iesaka stādīt arī divas vai četras nedēļas pirms zemes sasalšanas, lai tās paspētu iesakņoties. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par narcišu sīpolu kodināšanu pirms stādīšanas, lai pasargātu to no kaitēkļiem.

Narcišu stādīšanas dziļums ir atkarīgs no audzēšanas mērķa, tāpēc nav viena noteikta parametra, kurā būtu izcelts īpašais narcišu stādīšanas attālums un dziļums. Piemēram, grāmatā "Mazdārziņu apstādījumi" ieteikts lielos narcišu sīpolus stādīt tā, lai no sīpola pamatnes līdz augsnes virskārtai būtu 10 līdz 12 centimetru dziļums, bet mazajiem – 7 līdz 10 centimetru dziļums, bet "Daugmales lilijas" selekcionāri 10 līdz 15 centimetru dziļumā sīpolus iesaka stādīt tādā gadījumā, ja tos grib audzēt ātrākai pavairošanai, bet, ja ir vēlme tos audzēt vienā vietā ilgstoši, tad jāstāda 15 līdz 25 centimetru dziļumā. Savukārt portālā "The Flower Expert" iesaka narcišu stādīšanā ņemt vērā šādu padomu – narcišu augšanas augstums jāizdala ar trīs, tad varēs iegūt optimālo stādīšanas dziļumu. Tas nozīmē, ka, ja, piemēram, narcises augstums ir 45, tad šis skaitlis jāizdala ar trīs, kā rezultātā var saprast, ka vidēji to vēlams stādīt 15 centimetru dziļumā. Vidēja izmēra narcises portāls iesaka stādīt 7 līdz 15 centimetru dziļumā, bet maza izmēra – 5 līdz 7 centimetru dziļumā.

Ja narcišu sīpolus stādīs dziļāk, tad tās veido mazāk jauno sīpoliņu, bet ieguvums no tā ir tāds, ka narcises zied krāšņāk, kā arī tās veido lielāku sīpolu. Lielos narcišu sīpolus, kas tiek pārstādīti katru otro gadu, var stādīt 15x15 centimetru attālumā, bet mazos var stādīt 5x10 centimetru attālumā. Gadījumā, ja tie tiek pārstādīti tikai trešajā vai ceturtajā gadā, tad lielos sīpolus nepieciešams stādīt 20x20 centimetru attālumā, bet mazos – 10x10. Narcises dekoratīvām vajadzībām dārzā nepārstādītas var ziedēt divus vai pat 10 gadus.

Sausos rudeņos pēc stādīšanas narcišu sīpolus ieteicams arī palutināt ar devu ūdens, jo mitruma trūkuma dēļ augsnes šķīdumā ir palielināta sāļu koncentrācija, kā rezultātā tiek slikti ietekmēta sīpolu iesakņošanās.

Ar narcišu dobes mulcēšanu ieteicams nodarboties vien tad, kad zemes virskārta jau ir nedaudz sasalusi. Dobes mulcēšanai var izvēlēties ne tikai kūdru, bet arī salmus vai koku lapas. Jāņem vērā, ka nevajadzētu aizrauties ar mulčas biezumu, bet to vēlams klāt vien pāris centimetru biezumā, piemēram, 5 līdz 10 centimetrus, jo, ja būs pārāk bieza kārta, tad narcišu sīpoli var izsust. Augšanas laikā mulču var neņemt un nekasīt nost no sīpoliem, jo tā palīdzēs vienmērīgi saglabāt augsnes mitrumu un temperatūru, kā arī būs palīgs cīņā ar nezālēm.

Rudenī un pavasarī narcises var palutināt ar papildmēslojumu.

Augs ar savu krāšņumu priecēs pavasara mēnešos, tāpēc nevajadzētu aizmirst arī šajā laikā par to parūpēties, piemēram, to izravējot un aplaistot. Narcises var izaugt vairāk nekā 40 centimetru garumā. Tās lieliski izskatīsies vāzēs un dažādās ziedu kompozīcijās. Narcises labāk nevajadzētu likt kopā vai tuvumā ar tulpēm, jo tad tulpes nesaglabāsies ilgāk svaigas. Vispārējas prasības grieztajiem ziediem iepazīsti šajā rakstā. Jābūt uzmanīgam arī ar narcišu šķidrumu, kas nāk ārā no ziedkāta, jo tas var kairināt ādu vai arī saasināt alerģiju.

Pēc noziedēšanas nevajadzētu aizrauties narcišu lapu pļaušanu vai griešanu tad, kad tās vēl ir zaļas. Tikai tad, kad lapas ir dzeltenas, tad var ķerties klāt sīpolu izrakšanai un pārstādīšanai, ja ir tāda vajadzība. Narcišu lapas parasti nodzeltē jūlijā, bet nereti pat tikai augustā.

Sīpolus izrok, bet tad tos nomazgā, un liek apžāvēšanai telpā trīs līdz četras dienas, kur ir +25 līdz +30 grādu temperatūra pēc Celsija, notīra vecās saknes un atdala jaunos sīpoliņus (vairsīpoliņus, meitsīpoliņus). Kā iesaka "Daugmales lilijas" selekcionāri savā mājaslapā, tad vairsīpoliņus var uzmanīgi atdalīt ar rokām vai nazīti, bet jebkurā gadījumā pie jaunā atdalītā vairsīpoliņa klāt jāpaliek kaut nelielam sīpola sakņu pamatnes fragmentam.

Pēc tam narcišu sīpolus sašķiro, kā arī uzglabā telpās, kur būtu ne tikai laba ventilācija, bet arī tādā, kur nebūtu pārāk karsts. Optimālā temperatūra sīpolu uzglabāšanai būtu +15 līdz +20 grādi pēc Celsija. Tos uzglabā līdz brīdim, kad atkal paredzēts stādīt augsnē.

Raksta tapšanā izmantota Aivara Laša grāmata "Mazdārziņu apstādījumi"( Rīga, "Zvaigzne",1984), V.Nollendorfa grāmata "Sīpolpuķu mēslošana" (Rīga, "Avots", 1983), selekcionāru Gunta Granta un Jāņa Dukaļska mājaslapa "Daugmales lilijas", portāls "The flower expert", portāls "Britannica" un "Almanac".