Kaut Andris apzinīgi jau piekto gadu mācās veterināriju un jau četrus gadus strādā klīnikā, viņš atzīst, ka sākotnēji vēlējies kļūt par aktieri. Taču gadā, kad pabeidzis vidusskolu, jauns aktieru kurss Kultūras Akadēmijā netika uzņemts, līdz ar to Andrim sapnis par darbu uz skatuves uz nenoteiktu laiku bija "jānoliek malā".
Tad puisis saprata, ka jāapsver citas iespējas. Abi Andra vecāki ir ārsti - viņš nolēma turpināt ģimenes tradīciju un pievērsties medicīnai. Taču iestāšanās process uz ārstiem esot bijis neveiksmīgs, tādēļ izlēmis kā rezerves variantu izvēlēties vetārsta profesiju. "Domāju, ka aiziešu gadu pamācīties veterināriju un pēc tam, ja gribēšu, pēc gada atkal mēģināšu iestāties sākotnēji izvēlētajā programmā," viņš stāsta. Taču, uzsākot studijas, viņa plāni mainījās. Puisis saprata, ka veterinārija ir tas, ko viņš vēlas darīt arī turpmāk. "Manuprāt, darbs ar dzīvniekiem ir interesantāks nekā ar cilvēkiem," viņš stāsta. "Ja cilvēks var tev pateikt, piemēram, ka viņam sāp šeit, tad suns un kaķis to nevar izdarīt, līdz ar to tev pašam ir jācenšas saprast - vispirms, kur viņam sāp, un pēc tam atrast sāpju cēloni." Andris uzskata, ka darbs ar dzīvniekiem ir pilns izaicinājumiem, kas liek nemitīgi pārkāpt sev un domāt par jauniem risinājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
