Kas darāms dārzā un pagalmā līdz 5. novembrim

Stāda sīpolpuķes nākamajam pavasarim un vasarai. Var stādīt un pārstādīt arī ziemcietes un košumkrūmus, taču jānovērtē gan augu ziemotspēja, gan konkrētās vietas ziemas bardzība. Iespējams, drošāk stādus pierakt un piesegt līdz pavasarim. Norok dāliju gumus, gladiolas un citas sīpolpuķes, ja tas vēl nav izdarīts. Apgriež ziemcietes un rozes. Sagatavo segmateriālus augu piesegšanai.

Grābj lapas, izvāc no dārza nolūzušos zarus, novāc nevietā augošus kokus un krūmus. Apstrādā zemi nezāļainos laukos. Iztīra un sakārto siltumnīcas.

Sagatavo ziemai jaunos augļukokus, ap stumbriem un sakņu kakliem aptin aizsarglentes pret grauzējiem. Var kociņu stumbrus apstrādāt ar kaļķojamo materiālu. Ja iegādāti stādi un vieta sagatavota, stāda augļukokus. Mazāk ziemcietīgo sugu un šķirņu stādus pierok līdz pavasarim. Sakārto ievāktās sēklas un noliek drošā vietā. Vāra ievārījumus, spiež sulas, konservē ievāktos augļus un dārzeņus.

Apstrādā zemi. Stāda ziemas ķiplokus, sīpolus, pavasara sīpolpuķes. Klāj mulču uz aveņu stādījumiem, vīnogulājiem, vēlu stādītu ziemciešu dobēm un sīpolpuķu stādījumiem.

"Dārzos jau sāk ziedēt agrākās sniegrozes. Tās arī ir īstas sliņķu puķes, jo ir pieticīgas, pielāgojas dažādiem augšanas apstākļiem," pārliecināta daiļdārzniece Dace Lukševica no Tukuma, kura savā dārzā veido sniegrožu kolekciju.

Pirmās rudenī sāk ziedēt Melnās sniegrozes. Vairums sniegrožu sugu un škirņu plaukst pavasarī. Sevišķi greznas ir Austrumu sniegrozes un to šķirnes, tām ir arī lielāks augums. Pēc noziedēšanas ziedi kļūst zaļgani, un sēklotne vēl ilgi vasarā izskatās kā ziedi.

Stādīšanai derēs jebkura auglīga un ielabota dārza augsne. Mālainā zemē labāk jutīsies Melnās, irdenākā – Austrumu sniegrozes, taču to spēja pielāgoties ir liela.

Teorētiski sniegrozes ir pameža augs, kam piemērotāka vieta ir paēnā, taču tās lieliski jūtas arī klajā saulē. Sniegrozes labi stādīt zem dekoratīvajiem kokiem, krūmiem, jo puķu ziedēšanas maksimums ir, kad tām nav lapu.

Normālos rudeņos un pavasaros ziedēšana var ilgt pat trīs mēnešus. Pat ja uznāk sals, pēc tā atkāpšanās puķes turpinās ziedēt.

Pavasara saulē sniegrozēm mēdz apdegt lapas (gan saulē, gan zem kokiem stādītajām). Tās glītuma pēc nogriež, taču tas neietekmē ziedēšanu un auga dzīvessparu.

Spēcīgās saknes spēj pārciest arī sausumu. Karstās vasarās tās papildus laista, tāpat kā citas puķes un mauriņu, īpaši, ja tās aug saulē vai koku sakņu konkurences zonā. Mitrumu augsnē palīdz noturēt mizu mulčas slānītis, kas sniegrozēm patīk.

Sniegrozes nav prasīgas pēc barības vielām. Daces dārzā visiem augiem un mauriņam mēslojums (superfosāts) tiek tikai vienreiz pavasarī.

Pārstādīt un dalīt sniegrozes var gan rudenī, gan pavasarī. To var darīt pat augustā. Ja lapu rozete kupla, daļu nogriež. Noteikti izkniebj ziedpumpurus – tad puķe labāk ieaugsies.

Noziedējušos ziedus var atstāt, jo tie ir dekoratīvi, turklāt sēklas mēdz iesēties. Tāpēc pavasarī augsni ap sniegarozēm vajadzētu rušināt uzmanīgi. Ja stāds iesējies no sniegrozes sugas, tas būs tāds pats kā vecākaugs. Ja sējeņi ir no kādas šķirnes, tad hibrīdi var būt visvisādi. Tādiem gaidīt uzziedēšanu ir sevišķi interesanti. Dace sējeņiem savā dārzā ļauj augt visu gadu un tos pārstāda tikai otrajā pavasarī, kad izaudzis stabils stāds.

Pēdējos gados sniegrozes tirgo podos visu ziemu. Ja kāda iepatikusies, to nedrīkst nest siltā telpā (tā nīkuļos), novieto pēc iespējas vēsākā, gaišākā vietā. Nedrīkst augu arī nest un stādīt dārzā, pat ja ziemā zeme nav sasalusi, jo augs ir nelaikā atmodināts un nosals. Pavasarī puķi var pārstādīt dārzā.

Ja ir vēsa un gaiša vieta, sniegrozi var izrakt arī savā dārzā un pārstādīt podā. Kad sākas ziedēšana, uz kādu laiku ienes istabā.

"Kad apēsta raža, par vīnogām mēdz aizmirst. Taču šogad arī tās ir cietušas no sausuma, tāpēc jāpārbauda, vai nevajag laistīt," mudina vīnogu audzētāja Jana Drēviņa no Siguldas.

Visgrūtāk klājās augiem Kurzemes pusē. Lai arī nolijis lietus, tas vēl nespēj iesūkties pietiekami dziļi, lai auga saknes spētu uzņemt mitrumu. Vajadzētu katru dienu vai ik pārdienu vīnogulājam uzliet pa kādam spainim ūdens. Kampaņveida liešana, kad uzgāš lielu daudzumu ūdens, nederēs, jo tas aiztecēs prom. Svarīgi, lai mitrums lēni iesūcas zemē. Noteikti jālaista vīnogas, kuras aug pie ēkām, jo jumts var neļaut piekļūt lietum, vai siltumnīcās – kad novākta tomātu raža, par vīnogām mēdz aizmirst.

Apskata, vai vīnogu stādījumā nav ieviesies kurmis vai ūdensžurka. Tie ne tikai bojā un grauž saknes (žurkas) – pa to alām saknēm piekļūst sals. Lielam un vecam augam tas vairs nav tik bīstami, bet jaunam gan. Kurmju skaitu mazina ar lamatām.

Jana ievērojusi, ka pazemes iemītniekiem nepatīk garšaugu, sevišķi samteņu smarža. Tādēļ visus noziedējušo ziedus vasarā un augu lakstus tagad rudenī ieteicams sabāzt alu caurumos. Ūdensžurku apsēstā dārzā stādīšanas bedres izoderē ar kadiķa zariem. Tie pat nokaltuši saglabā savu asumu, un kaitēkļi stādam met līkumu. Egles neder, jo to skujas sakalstot kļūst mīkstākas.

Visām vīnogām samazina vainagu. Saīsina dzinumus atkarībā no tā, kā augu paredzēts veidot: pie pergolas, lapenes vai siltumnīcā gar konstrukcijām. Vispirms izgriež vecos, bojātos dzinumus un tad saīsina dzinumu pīckas.

Siltumnīcā vīnogām dzinumus aptin ar gaišu papīru. Zem plēves saule mēdz augu nelaikā modināt, un miza saplaisā līdzīgi kā augļukokiem dārzā. Dzinumiem pie zemes var uzbērt pakaišu kūdru, uzlikt egļu zarus. Kad būs sniegs, augam uzmet arī to. Tas lēnām kusīs un mazinās mitruma deficītu.

Vīnogas dārzā nolaiž no pergolām pie zemes. Uz sakņu kakliņa daļas uzber dārza augsni vai celtniecības smiltis (tik lielu kaudzīti kā kurmja rakumu). Uz zariem klāj skujas. Virs vīnogas var veidot nojumīti, piemēram, no šīfera, lai mitrums nebojā augu. Uz augiem nedrīkst klāt polietilēna plēvi vai agrotīklu, jo arī zem tā var veidoties kondensāts un augs tāpēc aiziet bojā. Sevišķi augus lolo pirmajos gados pēc stādīšanas un kamēr tie vēl neražo (saknes vēl nav pietiekami spēcīgas).

"Lai kartupeļi labi glabātos, pagrabā vajadzīga laba ventilācija un piemērota gaisa temperatūra," skaidro kartupeļu selekcionāre Ilze Skarbule no Priekuļiem.

Šoruden ilgstoši ir silts un arī daudzos pagrabos tupeņiem var būt par siltu un smacīgu. Tādēļ pa nakti ieteicams paturēt atvērtas pagraba durvis. Durvju ailas apakšmalā novieto kādu šķērsli, lai glabātavā nevarētu ieiet peles un žurkas.

Glabātavā jānodrošina apstākļi, lai gaisa temperatūra nenoslīdētu zem +2 grādiem.

Daudzi sūdzas, ka šoruden kartupeļi apcirkņos bojājas. Parasti tas notiek strauji. No rudens puses sapūst tie, kas bojāti vai inficēti, bet pārējie turpina glabāties. Pirmoreiz bojātos atlasa pirms likšanas pagrabā. Ja vēl pēc tam pamana puvušos, tad kartupeļus pārlasa vēlreiz. Parasti ar to arī pietiek.

Kartupeļi vienlīdz labi glabājas gan kastēs, gan apcirkņos, jo mazdārziņā ģimenes vajadzībām izaudzēto kartupeļu kaudze parasti nav pārāk liela.

Šoruden kartupeļi ir dārgāki un daudziem raža mazāka, taču vēl nevajadzētu steigties ar sēklas iegādi. Piemēram, Priekuļos sēklas kartupeļu ir tikpat daudz, cik vienmēr. Taču patlaban vēl notiek šķirošana. Sēklu iegādi visprātīgāk atlikt līdz decembrim vai pat jaunā gada sākumam.

Specifiskās dokumentācijas dēļ lauksaimniekiem, kuri vēlas saņemt atbalsta maksājumus, kartupeļus ieteicams iegādāties tajā pašā gadā, kad tie tiks stādīti.

Mazdārziņiem piemērotāki ir agro šķirņu kartupeļi, piemēram, populārās šķirnes 'Agrie Dzeltenie', 'Monta', 'Madara', 'Rigonda' (šai šķirnei Priekuļos sēklas nav daudz).

Vidēji agrās šķirnes 'Lenora' un 'Prelma' ir izturīgākas pret kartupeļu lakstu puvi. Tie būs piemēroti mazos dārziņos, kur tuvu aug kartupeļi un tomāti, kurus arī apdraud šī slimība, taču dārza saimnieks nekādu ķīmiju lietot nevēlas.

Lieli un skaisti kartupeļi ir vidēji vēlajai šķirnei 'Imanta'.