Uguņošana vai pērkons: kinologu ieteikumi, kā palīdzēt sunim pārvarēt stresa situācijas

Iespaidojoties no portāla “Mindbodygreen”, ar kinoloģes un suņu treneres Andreas Ardensas un Latvijas Kinoloģijas federācijas prezidentes Vijas Klučnieces palīdzību skaidrojam, ko saimnieks var darīt, lai palīdzētu dzīvniekam pārvarēt dažādas stresa situācijas.

Dažreiz, lai palīdzētu savam četrkājainajam draugam tikt pāri stresa situācijām vai satraukumam, nepietiek vien ar viņa noglāstīšanu vai pakasīšanu aiz auss. Gluži tāpat kā cilvēkam, arī dzīvniekam ir nepieciešams emocionālas atbalsts, kuru tu vari viņam sniegt.

Ir situācijas, kurās lielāka daļa suņu visbiežāk izraisa stresu. Te būs dažas no tām un kinologu ieteikumi, kā tu šajās situācijās savam sunim vari palīdzēt pārvarēt satraukumu, iegūt emocionālo labsajūtu un mieru.

Lielākajai daļai suņu ir grūti pierast pie tā, ka viņi tiek atstāsti mājās vieni. Viens no iemesliem dzīvnieka nepatikai pret vientulību ir tas, ka viņi ir ļoti sociālas būtnes. Ne velti ik reiz, kad pēc garas darba dienas pārnāc mājās, tavs četrkājainais draugs aiz sajūsmas luncina asti tik stipri, ka šķiet, tā drīz nokritīs, lec tev virsū un laiza seju. “Es strādāju ar suņiem un viņu saimniekiem jau 25 gadus, un pēdējo 15 gadu laikā cilvēki ir palikuši aizvien aizņemtāki, līdz ar to arī mazāk laika pavada mājās,” stāsta Ardnesa.

Latvijas Kinoloģijas federācijas prezidente skaidro, ka, esot vienam mājās, sunim gluži vienkārši kļūst garlaicīgi, tāpēc dažkārt viņš sāk postīt māju, lai sevi kādā veidā nodarbinātu un izklaidētu. Sevišķi raksturīgi tas ir medību šķirnēm, kurām ikdienā ir nepieciešama liela fiziskā slodze, tāpēc Klučniece iesaka mājās neturēt kamanu un medību suņus, ja zini, ka vismaz astoņas stundas dienā pavadīsi darbā.

Taču suni var arī pieradināt būt mājās vienam pašam. “Sākumā atstāj viņu mājās vienu uz nelielu laiku un pakāpeniski šo vienatnes brīdi palielini,” stāsta Latvijas Kinoloģijas federācijas prezidente. Tāpat svarīgi ir atcerēties, ka, ja suns tiek uz ilgāku laiku atstāts mājas viens pats, viņš pirms tam ir jāizstaidzina. Klučniece to iesaka darīt vismaz stundu. Pastaigas laikā centies ar suni pēc iespējas vairāk spēlēties un aktīvi darboties. Tas palīdzēs dzīvnieku nogurdināt, kā rezultātā, atgriežoties mājās, viņš būs daudz mierīgāks.

Protams, neaiztikt arī bez rotaļlietām, ar kurām suns garlaicības brīžos var pats sevi izklaidēt. Pirms aiziešanas pārliecinies, ka visas suņa mantiņas stāv viņam redzamā vietā, kurai viņš var brīvi piekļūt.

Suņi, nonākot jaunā vietā, bieži vien jūtas apmulsuši. Ja dodies pastaigāties uz teritoriju, kur suns nekad nav bijis vai tavs dzīvnieks nonāk neierastā situācijā un izrāda trauksmi, piemēram, rejot, smilkstot vai satraukti ošņājoties, neklausot un skrienot, kur acis rāda, nekavējies un dari nepieciešamo, lai liktu sunim justies droši.

Piemēram, ja tavs mājas mīlulis rej uz spoguli, Ardensa iesaka lēnām tuvoties spogulim un tam pieskarties. Tādā veidā tu dzīvniekam parādīsi, ka tas, ko viņš redz, ir tikai atspulgs, nevis kāds viņam līdzīgs suns. Tas palīdzēs dzīvniekam nomierināties un iegūt drošība sajūtu. “Ja šādi rīkosies, visticamāk, ka suns sekos tavam piemēram, un, tuvojoties objektam vai pat pieskaroties tam ar degunu, viņš sapratīs, ka tas nav drauds un satraukumam nav pamata,” skaidro Ardensa.

Tavs mīlulis var nesaprasties ar kuru katru suni, kurš pagadās viņa ceļā. Ardensa atzīst, ka tas ir pavisam normāli, jo ar dzīvniekiem ir gluži kā ar cilvēkiem, arī mēs satiekam labi tikai ar dažiem. “Suņiem tas lielākoties ir saistīts ar to, kādiem sugas brāļiem viņi dod priekšroku,” skaidro Ardensa.

Viņa atklāj, ka suņi viens otru uztver ar ķermeņa valodas palīdzību. Tas ir vieds, kādā viņi noprot, vai sastaptais suns ir labvēlīgi noskaņots un ar viņu ir droši komunicēt, vai tieši otrādi. Taču ir situācijas, kurās pat suņiem viens otra ķermeņa valodu ir grūti noteikt vai viņi to pārprot. Piemēram, ja tavs mīlulis parkā satiek kādu suni, kuram spalva iet pāri acīm, kā rezultātā viņa acis ir grūti saredzamas, tavs četrkājainais draugs var izturēties piesardzīgi un nedroši, jo viņš nezina, ko sagaidīt. Līdzīgi ir ar buldogiem, kuru stāja dažkārt liecina par draudiem, vai, piemēram, mopšiem, kuru elpošana dažkārt atgādina rūkšanu.

Ja tavs četrkājainais draugs izrāda nepatiku vai satraukumu cita suņa klātbūtnē, turi viņu no satiktā sugas brāļa pa gabalu. Iespējams, labāk pat būtu doties prom.

Nodrošini sunim kādu vietu, kur patverties, taču atceries, ka vietai jābūt drošai no suņa, nevis tava, saimnieka, perspektīvas. Kā zināt, kura būs īstā vieta? Pavēro, kur parasti baiļu vai stresa situācijā tavs suns steidzas patverties. Kad esi to pamanījis, dari visu, lai nākamreiz dzīvniekam šī vieta būtu brīvi pieejama. Piemēram, tavs četrkājainais mīlulis visu dienu dzīvo pagalmā, bet, sākoties pērkona vētrai, tiecas tik iekštelpās, tad ļauj viņam tur patverties.

Taču ne visi suņi meklēs patvērumu, daži dzīvnieki baiļu brīžos labprātāk kustēsies un būs aktīvi. Viņiem slēpšanās nepalīdz tikt pāri bailēm. Tāpat palīdzēs arī uzmanības novēršana, piemēram, ieslēdz nomierinošu mūziku vai paslēdz skaļāk televizoru, tas palīdzēs noklusināt pērkona dārdoņu.

Nekādā gadījumā vētras laikā neļauj sunim atrasties ārā. Visticamāk, ka viņš par visām varītēm centīsies aizbēgt, meklējot kādu vietu, kur pērkona skaņa nebūs dzirdama.

Tuvojoties svētkiem, sevišķi aktuāla kļūst tēma par dzīvnieku reakciju uz uguņošanu. Lielākajai daļai suņu skaļie blīkšķi sagādā lielu stresu, kuru katrs no viņiem izpauž citādāk – viens bēg prom, meklējot vietu, kur no šīs skaņas patverties, bet cits aiz bailēm sāk trīcēt un kļūs nekustīgs. Vija Klučniece četrkājaino draugu bailes no uguņošanas skaidro ar to fizisko dotību – īpaši labo dzirdi. Viņa uzsver, ka suņi visu dzird desmitreiz labāk nekā cilvēks, līdz ar to arī uguņošana un jau iepriekš pieminētais pērkona negaiss ir liels trieciens viņu ausīm. Tāpēc, pirmkārt, nekādā gadījumā nevajadzētu ņemt suni līdzi un svētku uguņošanu. Atstāj dzīvnieku mājās, kur viņš jutīsies labāk un drošāk.

Otrkārt, Klučniece iesaka visu uguņošanas laiku kopā ar dzīvnieku izolēties kādā slēgtā telpā, piemēram, vannas istabā, kur skaļie blīkšķi būs mazāk dzirdami. Neatstāj dzīvnieku šajā telpā vienu, esi viņam klāt, mierini viņu un kalpo kā emocionālais atbalsts, kas šajā brīdī ir tavs svarīgākais uzdevums. Tavā klātbūtnē suns jutīsies drošāk nekā viens pats.

Tāpat dzīvniekam var iedot arī dažādus nomierinošos medikamentus, kas palīdzēs viņam tikt pāri šai stresa situācijai. Pirms nomierinošo līdzekļu došanas sunim, noteikti konsultējies ar veterinārārstu, kas ieteiks šai situācijai piemērotākos medikamentus.

Klučniece gan piebilst, ka, ja suns jau no bērnības tiek radināts pie skaļiem trokšņiem, tad pieaugot viņam nav bail no uguņošanas vai pērkona negaisa. Taču, ja vēlies šādi pieradināt savu mājas mīluli, tad vislabāk to ir sākt darīt jau no kucēna vecuma. Klučniece stāsta, ka tas ir jādara tad, kad kucēns ir atvēris acis un sācis dzirdēt. Jāpiebilst, ka pieaugušu suni arī var radināt pie skaļiem trokšņiem, taču tas aizņems daudz ilgāku laiku. “Viņam blakus ir jāsit katla vāki, jāgāž priekšmeti, uz visskaļāko jāieslēdz radio utt. Protams, sākumā viņš nobīsies, bet, ja to darīs regulāri, suns pieradīs, ka no tā nav jābaidās,” par pieradināšanas procesu stāsta Latvijas Kinoloģijas federāciajs prezidente. Viņa piebilst, ka gluži tāpat kā cilvēki, arī dzīvnieki baidās no nezināmā, līdz ar to, ja suns ir pieradināts pie skaļiem trokšņiem, tad salūts vai pērkons viņu neietekmē.

Brīdī, kad suns izjūt bailes necenties viņu mierināt ar kārumiem. “Dumb Friends League” dzīvnieku uzvedības speciālisti uzsver, ka tavs četrkājainais draugs to var uztvert kā uzslavu par viņa baiļu pilno izturēšanos.

Tāpat nav ieteicams arī pērkona vai salūta laikā dzīvnieku ieslodzīt krātiņā, ja, protams, tā nav paša suņa izvēlētā, drošā patvēruma vieta. Atrodoties krātiņā pret savu gribu, dzīvnieks var sevi savainot, cenšoties no tā izkļūt.

Nekādā gadījumā nesodi savu suni, par to, ka viņš izjūt bailes. Tas būtu gluži tāpat kā sodīt bērnu, par to, ka viņam bail no tumsas vai citām lietām. Šāda rīcība nebūt nepalīdzēs dzīvniekam pārvarēt bailes.

Pasargā dzīvnieku no stresa situācijām, nevis viņu tām pakļauj. Piemēram, ja zini, ka tavam sunim ir bail no uguņošanas, neej kopā ar viņu uz pasākumiem, kur tā ir gaidāma. Tāpat, ja zini, ka dzīvnieks izjūt bailes no pērkona negaisa, šīs dabas parādības laikā labāk atrasties mājās, nevis doties vakara pastaigā ar dzīvnieku.

Arī piesiet suni negaisa vai uguņošanas laikā nebūs prāta darbs. Kā stāsta Klučniece, dzīvnieks, cenšoties atbrīvoties no saites, var sevi savainot. Sliktākajā gadījumā tas var beigties arī letāli.