Latvijā kļūt par ekostiska dzīvnieka īpašnieku nav tik viegli, kā iegādāties kaķi, suni, kāmi vai citu populārāku mājdzīvnieku. Piemēram, tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Rīgā, ir jārēķnās ar Rīgas domes izstrādātajiem Dzīvnieku turēšanas noteikumiem, kuros ir minēts, ka ir aizliegts turēt un pārdot šādus dzīvniekus:
- Latvijas savvaļas dzīvniekus,
- lielos kaķveidīgos,
- lāčus,
- indīgos dzīvniekus (čūskas, kukaiņi u.c.),
- krokodilus,
- pērtiķus,
- pārnadžus un nepārnadžus,
- jūras zīdītājus,
- 1973. gada Vašingtonas konvencijas "Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām" pielikumos minēto sugu dzīvniekus.
Taču minētos dzīvniekus var turēt speciālisti zinātniskos nolūkos ar ikreizēju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsniegto atļauju.
Pārējos ekostiskos dzīvniekus, kas nav minēti augstā redzamajā sarakstā, ir iespējams turēt mājās, taču dzīvnieks jāreģistrē Dabas aizsardzības pārvaldē un tas ir visai garš un sarežģīts process.
Lūk, četri eksotiskie dzīvnieki, kuri dažās pasaules valstīs tiek turēti kā mājdzīvnieki!
Kapibara
Tas ir viens no lielākajiem grauzējiem pasaulē, viņa svars var sasniegt pat 79 kilogramus. Tas savos izmēros līdzinās sunim. Neskatoties uz kapibaras vērienīgo augumu, ir cilvēki, kas labprāt šo dzīvnieku izvēlas saukt par savu mājas mīluli. To dzīves ilgums nebrīvē ir par dažiem gadiem garāks, nekā savvaļā – nebrīvē tie dzīvo 12 gadus, taču savvaļā sešus līdz 10 gadus. Tomēr tā kā kapibaras ir iecienīta jaguāru, pumu, ocelotu, plēsīgo putnu, kamainu, kā arī anakondu barība, nereti savvaļā viņu dzīves garums nepārsniedz pat četrus gadus.
Rīgas zoo mājaslapā minēts, ka kapibaras ir viegli pieradināmas, taču, ja vēlies kļūt par kapibaras saimnieku, pārliecinies, ka spēsi nodrošināt dzīvniekam visu nepieciešamo. Lūk, dažas lietas, kas šim eksotiskajam zvēriņam nepieciešamas:
- Brīva pieeja salīdzinoši lielai ūdens tilpnei, kur tie var peldēt un atveldzēties.
- Viņi ir ļoti sociāli un labprātāk dzīvo baros, tāpēc šī dzīvnieka īpašniekam vajadzētu savā apgādībā turēt vairāk nekā vienu kapibaru.
- Pieauguša kapibaras ķermeni sedz reti sari, tāpēc viņš ir jutīgs pret apdegšanu saulē. Lai pasargātu savu ādu no saules, viņam ir nepieciešama vieta, kur izvārtīties dubļos.
- Šis eksotiskais dzīvnieks, galvenokārt, pārtiek no zāles un ūdens augiem. Dažreiz viņš ēd arī koku mizas un augļus. Kā savā mājaslapā norāda Rīgas zooloģiskais dārzs, pieaugusi kapibara dienā apēd 2,5 līdz 3,5 kilogramus zāles. Taču viņi ēd arī kultūraugus – labību, melones un ķirbjus.
Tāpat tev būtu jāzina, ka kapabiras ir koprofāgi – tās ēd savas fekālijas kā gremošanas trakta baktēriju avotu. Tas viņām nepieciešams, lai sagremotu zāles sastāvā esošo celulozi. Tās arī atgremo barību. Līdz ar to nevajadzētu satraukties, ja redzi kapibaru darām kādu no šīm lietām.
Valabijs
Sava ķenguriem līdzīgā izskata dēļ valabiji nereti tiek dēvēti par mazajiem ķenguriem. Tie savvaļā visbiežāk ir sastopami Austrālijā, bet Amerikā tos mēdz turēt arī kā mājdzīvniekus.
Portālā "Thesprucepets" uzsvērts, ka tie valabiji, kuri jau no mazotnes ir auguši kopā ar cilvēku, bieži vien veido īpašu saikni ar savu saimnieku. Viņiem ļoti patīk samīļoties. Tāpat viņi labprāt sekos tev uz katra soļa.
Valabijs noteikti nelīdzināsies nevienam dzīvniekam, par kuru iepriekš esi uzņēmies rūpes, tāpēc šī dzīvnieka topošajiem saimniekiem pirms tā iegādes vajadzētu kārtīgi iepazīties ar tā raksturu un vajadzībām.
Lietas, kas valabijam ir vajadzīgas, lai viņš justos labi:
- Liela teritorija, kur tie var kārtīgi izskrieties.
- Valabijs barojas tikai ar augiem – krūmiem, ganību zāli un kultūraugiem. Rīgas zoo min, ka tie labprātāk ēd krūmus nekā zāli, un tam labāk ir pielāgoti arī viņa zobi. Taču valabiji ir novēroti arī ēdam koku mizas, adatainu koku dzinumus un pat mājdzīvniekiem indīgus augus – ērgļpapardes un suņustobrus. Līdz ar to lielajā teritorijā, kurā šie dzīvnieki tiek turēti ir nepieciešams atrasties pietiekoši daudz iepriekš minētajai augu barībai. Tāpat valabiji labprāt ēd arī svaigus dārzeņus un augļus, vēsta portāls "Thesprucepets".
- Viņi labi pielāgojas gan karstam, gan vēsam laikam, taču, ja termometra stabiņš noslīd zem 10 grādiem, valabiju vajadzēs turēt iekštelpās.
- Protams, arī valabijam, gluži kā jebkuram dzīvniekam, ir nepieciešami ikgadējie vetārsta apmeklējumi, kuru laikā dakteris var pārliecināties, ka dzīvnieks nav saķēris kādus parazītus, kas viņiem ir ļoti raksturīgi.
Valabijs nelīdzināsies nevienam tavam iepriekšējam mājdzīvniekam tieši tā uzvedības dēļ. Dažas no viņa rīcībām citu dzīvnieku izpildījumā cilvēkam norādītu, ka kaut kas nav kārtībā. Piemēram, lai pasargātu sevi no karstuma, valabiji bieži laiza un pat nosiekalo savas ķepas. Tāpat dažkārt viņi pirms došanās pie miera atvemj savu ēdienu un pēcāk to apēd.
Kinkažu
Kinkažu netiek uzskatīts par vienu no populārākajiem eksotiskajiem dzīvniekiem, taču dažu cilvēku mājās tie tiek mīlēti un lutināti. Piemēram, kāds kinkažuir bijis arī pasaulslavenās smalko aprindu "lauvenes" Parisas Hiltones mājdzīvnieks.
Brīvē kinkažu lielāko daļu dienas pavadītu lietus mežos.
Pēc rakstura viņi ir ļoti ziņkārīgi un aktīvi, turklāt īpaši aktivizējas vakarā, jo ir nakts dzīvnieki. Tas ir arī laiks, kad dzīvnieks uzņem barību. Šī visnotaļ ir viena no lietām, ar kuru jārēķinās šī eksotiskā dzīvnieka saimniekam. Rīgas zoo mājaslapā teikts, ka kinkažu aktīvākais dienas periods ir ap pulksten septiņiem vakarā līdz pusnaktij, un pēc tam atkal pirms ausmas. Ja esi cīrulis un agri dodies gulēt, tad šis dzīvnieciņš nebūs piemērots tev.
Apstākļi, kuri tev jānodrošina, lai dzīvnieks būtu laimīgs un justos labi:
- Liels būris, kurš būtu pilns ar zariem, virvēm un kokiem, pa kuriem dzīvnieks varētu brīvi lēkāt un izklaidēties. Tāpat viņa būrī var ievietot arī dažādas putniem paredzētās rotaļlietas un grabulīšus, kas padarīs tava mājdzīvnieka ikdienu aizraujošāku.
- Viņi lielākoties barojas no augļiem un nektāra, taču dažviet labprāt pārtiek arī no insektiem, olām, vardēm, dažādiem augiem un ziediem.
Feneks
Ieraugot feneku zooloģiskajā dārzā vai fotoattēlā, gandrīz ikviens teju kūst no mīļuma pieplūduma, jo nelielā lapsa ar smalko purniņu un milzīgajām ausīm izskatās ārkārtīgi pievilcīga. Dažs nopūšas: "Žēl, ka tādu nevar turēt mājās!" Izrādās, var gan, taču tas nav lēts prieks, turklāt ir visai sarežģīti sarūpēt lielausu lapsai pienācīgus dzīves apstākļus. Vislabāk gan draiskais feneks, protams, jūtas savā dabiskajā dzīves vidē – tuksnesī.
Izmēra ziņā feneks ir mazāks par mājas kaķi. Dzīvnieka augstums skaustā ir 18–22 centimetri, ķermeņa garums ir 30–40 centimetri, bet astes – līdz 30 centimetriem. Feneka svars nav lielāks par 1,5 kilogramu. Šai lapsiņai ausis ir vislielākās visu plēsēju vidū, ja vērtē to izmēra attiecību pret dzīvnieka galvas lielumu. Tās var slieties pat 15 centimetru augstumā. Tik lielas ausis fenekam ir vajadzīgas ne tikai tādēļ, lai varētu saklausīt sava galvenā medījuma – kukaiņu un sīku mugurkaulnieku – vissīkāko kustību smiltīs.
Feneks nav lēts prieks. Piemēram, Krievijā cena par mājas feneku svārstās no 25 līdz 100 tūkstošiem rubļu (450–1800 eiro). Vēl ir jāsarūpē tam piemēroti dzīves apstākļi, kas ir maksimāli pietuvināti dabiskajiem, citādi feneks izraks sev tik nepieciešamo alu jūsu dīvānā. Mājas fenekam ir nepieciešams vismaz plašs voljers, bet ideālā gadījumā – arī pašam sava istaba, kurai noteikti jābūt apkurinātai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
