Paraugstunda telpaugu laistīšanā ziemā: eksperta ieteikumi augu lutināšanai

"Ja ir centrālapkure un istabā ir silts gaiss, augiem žūst augsne. Šī iemesla dēļ telpaugi jālaista regulāri un pēc iespējas mēreni, īpaši neturot poda šķīvīti pilnu ar ūdeni, lai augsne ir mitra, bet ne pārmitra," padomos dalās LU Botāniskā dārza speciāliste. "Otrs gadījums ir telpas, kuras dažādu iemeslu dēļ netiek tik cītīgi apkurinātas. Tur var rasties problēmas, tāpēc ka zemā temperatūrā augi ļoti jāuzmana no pārmitrām saknēm, protams, iekaltēt tos nedrīkst, bet pirms nākamās liešanas reizes jāskatās, lai auga virskārtiņa ir pažuvusi." Viņa uzsver, ka bieži vien telpaugu liešanas un pārliešanas problēma vairāk izpaužas telpās, kur gaisa temperatūra ir zem +20 grādiem. Savukārt telpā, kur temperatūra ir virs +20 grādiem, diezgan ātri izžūst augsne un tajā esošais mitrums. Pēc speciālistes stāstītā, problēmas rodas arī pārejas periodos, proti, rudenī un ziemā, kad lielai daļai īpašumu apkure mājās vēl netiek pieslēgta. Tad sākas problēmas ar telpaugu pārlaistīšanu. Piemēram, pārlaistīt nevajadzētu sukulentus. Ja tie atrodas uz palodzes, kur ir visai vēss, tad, kā norāda speciāliste, tie var stāvēt līdz pavasarim un ar laistīšanu nevajag aizrauties: "Labāk viņus atstāt mierā un nolikt pēc iespējas gaišākā vietā." Telpaugu pārlaistīšanas gadījumā viens no pirmajiem signāliem ir telpauga lapas – ja uz lapām ir pleķi, tad to rašanās cēlonis reizēm ir tieši auga pārlaistīšana. Tā kā ziemā ar gaismu ir tā, kā ir, tad nevajadzētu veicināt auga augšanu, tāpēc arī telpaugu lej tikai minimāli – tik, cik viņš iztērē, un viss.

Kā atklāj speciāliste, visiem allaž ir jautājums par mēslošanu. "Es uzskatu, ka ir jāpiebremzē ar mēslošanu," apgalvo Gudrupa. Ja reizi mēnesī, tad var, bet mēslojums uz pusi jāatšķaida, lai neveicina auga zaļošanu. Kad nāks februāris, parādīsies saule, tad būs citādi, bet tagad lai viņš padzīvo piespiedu miera periodā. Ja ir papildu apgaismojums mājās, kas ne visiem ir, jo tas ir ļoti rets gadījums, tad var iedot papildmēslojumu, jo tad augs arī aug, veido lapas un dzinumus, tā teikt – vajag palutināt.

Nedrīkst aizmirst ne tikai par telpaugu apliešanu un mēslošanu, bet arī gaisa mitrumu telpā, kas, pēc speciālistes sacītā, ziemā ir īpaši svarīgs telpaugiem. "Ja palodzes ir šauras, tad var likt paliktņus ar ūdeni, uzliek podestu vai otrādi apgāztu tasīti, bet tikai tad liek podiņu virsū, tad viņš nebūs ūdenī, bet ūdens tvaikos un radīs labu mikroklimatu," iesaka speciāliste. Šāds klimats svarīgs ir orhidejām un acālijām. Ja acālijām vajag vēsāku klimatu, speciāliste iesaka auga podiņā salikt ledu, jo tas dos arī mitrumu. Tāpat gaisa mitruma radīšanai augam var smidzināt pulverizatoru, ja vien tas netraucē mēbelēm, piemēram, sekcijai vai stikliem, jo ūdens atstās pleķus. "Auga lapām patīk, ja pasmidzina virsū," padomos dalās Gudrupa.

Smidzināšanu novērtēs arī iepriekš pieminētās orhidejas un acālijas, bet, kad acālijas krāšņi zied, tad gan ar smidzināšanu jāuzmanās, jo ūdens var sabojāt plānās ziedlapiņas. Tāpat smidzināšanu vien nevajadzētu pielietot sukulentiem.

"Kāds tajā brīdī ir, ar tādu lej," joko speciāliste un piebilst – vislabāk augiem patiks ūdens, kurš kādu laiku pastāvējis istabas temperatūrā. "Tad viņiem nav tā šoka – auksts ūdens! Ja ūdens nāk no centrālās ūdens apgādes sistēmas, tad, iespējams, tas nav tik auksts, bet, ja ūdens nāk no dziļurbuma, tad tas telpaugiem varētu būt diezgan auksts." Savukārt tie cilvēki, kuriem no krāna nāk dzelžains ūdens, piemēram, privātmāju īpašnieki, kuriem ir aka, to var skaidri redzēt. Ja ūdeni ielej traukā, tad gar bļodas malu var redzēt oranžas duļķes. "Labāk, ja vien ir laiks, ūdeni vajadzētu nostādināt," iesaka speciāliste. To var izdarīt ar lejkanniņas palīdzību, proti, ieliet ūdeni nākamajai reizei un nostādināt. Arī avota ūdens bieži vien ir kaļķains, tāpēc te arī der pielietot ūdens nostādināšanas metodi.

Taujāta par to, vai augiem vajadzētu liet lietus ūdeni, Gudrupa stāsta, ka LU Botāniskajā dārzā lietus ūdens tiek uzkrāts speciālā mucā un pēc tam izmantots, lai laistītu telpaugus. "To es vairāk lietoju kukaiņēdājaugiem, kuriem nedrīkst liet kaļķainu un sāļu ūdeni, un vēl ar to es smidzinu tilandsijas, ja ir laiks, tad lietoju arī orhidejām," atklāj speciāliste. Tāpat ar lietus ūdeni viņa iesaka palutināt arī acālijas un gardēnijas. "Lietus ūdenī nav nešķīstošo sāļu savienojumu, bet pazemes ūdenī tādi ir," pamato Gudrupa.

Gudrupa skaidro, ka ūdeni var liet uz auga saknītēm, bet pamatā, ja telpaugs podiņā ir pieaudzis, tad, piemēram, ciklamenas un sanpaulijas ir jālej ļoti uzmanīgi. "Kaut gan es esmu mēģinājusi liet pa taisno, nekādu problēmu," atklāj telpaugu kopšanas speciāliste. Ar sanpauliju liešanu jābūt uzmanīgiem lapiņu dēļ. Speciāliste iesaka labāk ūdeni ieliet šķīvītī, jo tad augs visu uzsūks augšā. "Lieliem augiem parasti lej gan no augšas, gan no apakšas, jo tur nekad nevar zināt, cik daudz ūdens noplūst līdz lejai un kā augs dzer," piebilst eksperte. "Aplej augšu, ielej paliktnītī. Ja redz, ka strauji izdzer, tad trūkst no auga apakšas. Pamatā jau dabā lietus līst no augšas, tad teorētiski mēs laistam no augšas." Ja ir kādas tehniskas lietas, piemēram, augu ir grūti apliet no augšas, tad ūdeni ielej šķīvītī. Šķīvi arī nelej pilnu, jāpaskatās, cik ātri augs izdzer. Ja ātri, tad ielej vēl nedaudz.

Šajā rakstā varēsi uzzināt, kuri pieci telpaugi pacieš retu laistīšanu. Savukārt šeit vari apskatīt dažādus veidus un principus pareizai augu laistīšanai.