Aklā kaķenīte Laima, kas sadraudzējusies ar suni  (3)

Kaķenīte un viņas māsiņa tika izglābtas no dzīves uz ielas, kad viņas bija tikai trīs dienas vecas. Vetārstam pārbaudot kaķēnu veselību, atklājās, ka viņu acis ir stipri iekasušas un nav pareizi attīstījušās. Šī iemesla dēļ ārsti nolēma, ka acis jāamputē.

Pēc operācijas kaķītes tika nogādātas pagaidu mājās. Ārsti nebija pārliecināti, vai mazie murrātāji izdzīvos pat pirmās 48 stundas pēc smagās operācijas, taču brīnumainā kārtā viņas, spītējot liktenim, izdzīvoja. Pēc divām nedēļām murrātājas savās pagaidu mājās jau draiski skraidīja un rotaļājās. "Abas kaķenītes ir pilnīgi normāli kaķēni, jo citas viņu maņas ir tik spēcīgi attīstītas, ka mazās bez jebkādām grūtībām skraida, spēlējas un dara citas kaķēniem raksturīgas lietas," portālam "Love meow" stāstīja viņu pagaidu saimniece.

Kādu dienu Brajena Rosario internetā ieraudzījusi Laimas bildes. Mazais, aklais kaķēns sievietei atgādināja viņas iepriekšējo kaķi Citronu, kurš gāja bojā sirds slimības dēļ. Arī šis kaķis bija akls. Līdzību sieviete saskatīja arī viņu kažoka krāsās.

Laima Brajenai tik ļoti iepatikās, ka viņa devās 10 stundu garā ceļojumā ar auto, lai iepazītos ar aklo kaķenīti. "Mūsu pirmā satikšanās reize bija ļoti emocionāla," stāsta Brajena. Sieviete portālam atklāj, ka, dodoties satikt Laimu, viņa zinājusi, ka negrib kaķenīti nekādā ziņā salīdzināt ar savu iepriekšējo kaķi Citronu. "Kad es viņu pirmo reizi paņēmu rokās, uzreiz sajutu, ka viņa ir pavisam cits kaķis. Viņa ir citādāka nekā Citrons, bet es viņu mīlu tikpat stipri," stāsta aklās kaķenītes jaunā saimniece.

Arī Laima uzreiz pieradusi pie jaunās saimnieces un ērti iekārtojusies viņas klēpī. "Tas bija vienreizēji. Bija sajūta, it kā Citrons apzināti būtu atbrīvojis vietu manā dzīvē šim kaķēnam," aizkustināta stāsta Brajena.

Aklā kaķenes saimniece stāsta, ka jau no pirmās dienas mince bijusi pašpārliecināta, drosmīga, rotaļīga un visādi citādi prieka pilna. Neskatoties uz to, sākumā viņa kaķenītei sekoja ik uz soļa. To darot, sieviete pamanīja, ka, par spīti aklumam, kaķene brīvi pārvietojas, izmantojot savas pārējās maņas, kas palīdz viņai "redzēt". "Kad viņa dzird, ka kāds atver konservu budžu, visiem labāk ir pamukt malā," smejas Brajena.

Taču jaunie dzīves apstākļi nebija vienīgais, pie kā Laimai vajadzēja pierast. Jaunajās mājās viņu jau gaidīja četri citi mājdzīvnieki – divi suņi un divi kaķi. Laika gaitā Brajena mazo kaķenīti iepazīstināja ar katru no viņiem, taču murrātājas sirdī īpaša vieta atradās vienam no saimnieces suņiem – Letijai. Arī viņa tika izglābta no dzīves uz ielas.

Kad Laima atklāja, ka Letijai ir gara aste, ar kuru var jautri parotaļāties, kaķenīte ar to draiskuļojās cauru dienu un nakti. Viņa jaunajai suņu draudzenei no sevis neļāva atkāpties ne soli. Jau pāris dienas pēc viņu pirmās tikšanās reizes, abas mājas mīlules nodevās kopīgām rotaļām un gulšņāšanai uz mīkstajiem saimnieces paklājiem.

"Letijas un Laimas draudzība ir ļoti unikāla un īpaša," skaidro Brajena. Viņa portālam atklāj, ka kaķene skaļi ņaudot un izrādot nepatiku, kad saimniece ved Letiju pastaigāties. Taču arī sunīte skumst pēc savas draudzenes. Atgriežoties pēc pastaigas, Letija vienmēr taisnā ceļā dodoties pie Laimas, lai kopīgi rotaļātos. "Viņas vienmēr viena otru meklē un dienas lielāko daļu pavada kopā," stāsta saimniece.

Abas mājas mīlules vislaimīgāk jūtas tad, kad ir kopā. "Kad Letija spēlējas ar mantiņu, viņa vienmēr cenšas tajā dalīties arī ar Laimu. Tā gan izvēršas par nedaudz neveiklu spēli, jo sunīte ir daudz lielāka par kaķeni, taču tas parāda arī to, ka viņas patiesi ir labākās draudzenes," piebilst dzīvnieku saimniece.

Taču jauns rotaļu biedrs nav vienīgais, ko abi dzīvnieki ir ieguvuši no šīs draudzības. Letijas klātbūtne Laimai sniedz komforta un drošības sajūtu, savukārt Laima sunītei pretim sniedz ikvakara spalvas laizīšanu un nomierinošo murrāšanu.

Ne tikai Laima, bet arī viņas aklā māsiņa ir atradusi sev jaunas mājas, kur viņu mīl, aprūpē un gaida.