Deviņas saimnieku rīcības, kas suņus īpaši neiepriecina

Atceries, suns iepazīstas un spēlējas tikai ar tiem suņiem, ar kuriem pats vēlas. Ja dodies ciemos pie kāda, kuram arī ir sunītis, nevajag spiest abiem draudzēties. Uzmanīgi pavēro viņa darbības, jo, pilnīgi iespējams, ka suns izrāda kādas diskomforta pazīmes.

Tas pats attiecināms arī uz iepazīšanos ar cilvēkiem – piemēram, ja kādam rokās ieliec savu klēpja sunīti, bet viņš tramīgi raujas laukā, nevajag vairākas reizes mēģināt to realizēt vēlreiz. Sunim ir jāļauj aprast ar situāciju un pašam izlemt, kad ilgstošāk pieglausties cilvēkam un kad draudzēties ar citiem sev līdzīgajiem.

Lielai daļai cilvēku šķiet, ka sunim vislabāk patīk gulēt uz tīras sedziņas vai apošņāt tikko no dušas iznākušu un smaržojošu saimnieku, taču realitāte ir gluži pretēja. Suņi dod priekšroku cilvēka dabīgajai un unikālajai smaržai, tāpēc kādu apģērba gabalu, kurš nolikts tālākajā plauktā vai maisā atdošanai citiem, nemet laukā un iedod sunim. Viņam nav vajadzīgs, lai visas mantas un mājvieta smaržotu pēc rozēm vai citrusiem.

Tavam sunim noteikti nav nekas pret nekustīgu gulēšanu blakus, taču šāda nodarbe kļūst netīkama, ja pāraug regulārā ieradumā. Suņu saimnieki skaidri apzinās, ka ar savu mīluli jādodas pastaigās, taču nereti piemirst par spēlēšanos un tiešu saskarsmi. Četrkājainie draugi alkst, lai ar viņiem paspēlētos – pamestu kociņu, iedotu kādu mantiņu vai tamlīdzīgas lietas. Saprotams, ka pēc garas darba dienas var būt nogurums, lai spēlētos, taču ieteicams dienas laikā tam atrast kaut nedaudz laika, ja reiz pieņemts lēmums dzīvot kopā ar dzīvnieku.

Suņu ikdienu vada deguns – var teikt, ka viņi redz ar ožas palīdzību, tāpēc tev nav viņam jāliek pastaigās laikā nemitīgi skriet vai nest kociņu. Ja vēlies būt labs saimnieks, ļauj sunim apstāties, apošņāt apkārtni, uzzināt, kas jauns suņu pasaulē.

Tu aizliedz sunim kāpt gultā, bet, vai to pašu dara arī tavi mājinieki, kad tevis nav klāt? Ja nedzīvo ar suni divatā, visiem kopīgi jāvienojas, kā suns tiek audzināts – ko drīkst dot ēst, kur viņam atļauts gulēt, ar kādām mantām spēlēties u.c. Nekonkrēti noteikumi var novest pie apjukumu, apjukumiem seko vilšanās, kas beigu galā var rezultēties trauksmē un agresijā. Suns nav vainīgs pie tā, ka savā starpā nevarat vienoties par audzināšanas noteikumiem.

Tāpat reizēm saimniekiem šķiet, ka suns būs laimīgāks, ja viņam tiks atļauts viss, ko sirds kāro. Patiesībā ne visi suņi ir dzimuši līderi un tādi grib būt, tāpēc pilnīga kontrole arī nav vēlmju augšgalā – viņi vēlas skaidras komandas, lai attīstītu spēju tām sekot. Ja tas netiek nodrošināts, suns pats sev kļūst par priekšnieku, un šādas situācijas var rezultēties agresīvās izpausmēs (īpaši pret bērniem), mēbeļu graušanā un tamlīdzīgi.

Skatīties lielajās, labsirdīgajās suņa acīs – tajā brīdī saimniekam kļūs vieglāk ap sirdi, taču ir ļoti grūti saprast, ko domā mīlulis, kad domīgi skatās pretī. Kā vēsta eksperti, suns par šādu situāciju nav īpaši priecīgs, gluži pretēji – viņš jūtas nedrošs un apjucis. Ja skatiens ir ilgstošs un aizvadīts teju bez mirkšķināšanas, suns to var tulkot kā agresiju. Arī tad, ja tu skatiena laikā smaidi, acis sunim teiks pavisam ko citu.

Lai arī cik mīlīgs varētu šķists skats, kad sunim tiek pielaikoti glīti džemperīši vai zābaciņi, tavs četrkājainais draugs par šādu lēmumu lielākoties ir dziļi nelaimīgs. Ir pieņemams, ja drēbītes tiek vilktas sunīšiem, kuriem gada aukstākajos mēnešos salst – tāpat vērts rūpēties par suņu ķepām ziemā, kad ielas tiek kaisītas ar sāli, taču tam nevajadzētu pāraugt ieradumā visu cauru gadu.

Miegs katram ir svēta lieta, un, ja kāds to iztraucē bez iemesla, pikta attieksme ir garantēta. Suņi nav izņēmums, un īpaši svarīgi ļaut gulēt ir gados vecākiem suņiem, kuru reakcijas spējas pēc straujas pamodināšanas var būt apgrūtinātas. Mīluļa pamodināšana parasti ir viena no pirmajām darbībām, kad saimnieki atgriežas mājās, tomēr vajadzētu ļaut sunītim pamosties savā ritmā.

Šajā rakstā apkopoti vēl citi cilvēku niķi, kas kaitina suņus.