Kaspars Riže, "Latvijas valsts meži" darbinieks un dzīvnieku uzvedības eksperts, atzīst, ka egles greznošana vairāk ir vajadzīga cilvēkiem, nevis dzīvniekiem. Diemžēl pašiem mazākajiem putniem, cilvēku eglītēs iekārtie kārumi var izraisīt nāvi. "Jebkurš diegs, ja viņš ļoti ātri nesatrūd, ir cilpa, un mēs, labu gribot, varam izdarīt ļaunu – putns var cilpā sapīties," stāsta Riže. Taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc kārumus eglītēs kārt nevajadzētu. Var paiet pat vairākas dienas, līdz dzīvnieki uzdrošināsies tuvoties atstātajam ciemakukulim. "Viņš zina, ka šādas mantas var būt tikai kaut kur laukmalā pie viensētām vai kompostā," stāsta Riže. Viņš skaidro, ka dzīvnieks nav pieradis mežā atrast šādus labumus, tāpēc, visticamāk, stirna padomās, ka tās ir lamatas.
Taču, ja vēlme rotāt eglīti ar dažādiem kārumiem tomēr ir, tad to vajag darīt pareizi – pēc tam, kad svētku laiks ir beidzies, neapēstās veltes jānoņem nost, skaidro Riže. Viņš stāsta, ka, ja dzīvnieks nav pieradināts pie ēšanas no koka, viņš to nedarīs, turpretim tas, kas tiek atrasts uz zemes, gan tiek notiesāts kāru muti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
