Kaspars Riže, "Latvijas valsts meži" darbinieks un dzīvnieku uzvedības eksperts, atzīst, ka egles greznošana vairāk ir vajadzīga cilvēkiem, nevis dzīvniekiem. Diemžēl pašiem mazākajiem putniem, cilvēku eglītēs iekārtie kārumi var izraisīt nāvi. "Jebkurš diegs, ja viņš ļoti ātri nesatrūd, ir cilpa, un mēs, labu gribot, varam izdarīt ļaunu – putns var cilpā sapīties," stāsta Riže. Taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc kārumus eglītēs kārt nevajadzētu. Var paiet pat vairākas dienas, līdz dzīvnieki uzdrošināsies tuvoties atstātajam ciemakukulim. "Viņš zina, ka šādas mantas var būt tikai kaut kur laukmalā pie viensētām vai kompostā," stāsta Riže. Viņš skaidro, ka dzīvnieks nav pieradis mežā atrast šādus labumus, tāpēc, visticamāk, stirna padomās, ka tās ir lamatas.
Taču, ja vēlme rotāt eglīti ar dažādiem kārumiem tomēr ir, tad to vajag darīt pareizi – pēc tam, kad svētku laiks ir beidzies, neapēstās veltes jānoņem nost, skaidro Riže. Viņš stāsta, ka, ja dzīvnieks nav pieradināts pie ēšanas no koka, viņš to nedarīs, turpretim tas, kas tiek atrasts uz zemes, gan tiek notiesāts kāru muti.
Tāpat svarīgi ir ne tikai veids kādā kārumi tiek atstāti, bet arī kur tas tiek darīts. Riže skaidro, ka jāvadās pēc dzīvnieku sniegā atstātajām pēdām: "Vislabāk ir atrast nevis vienkārši pēdu, bet tā saucamo dzīvnieku taku, kur ir vairāk pēdu. Tas nozīmē, ka viņi pa turieni vairāk iet."
Bet kādus kārumus atstāt meža dzīvniekiem, ja tomēr ir vēlme tos svētku laikā iepriecināt? Burkāni noteikti ir vispopulārākā un labākā izvēle, jo tos ēd visi dzīvnieki, teic Riže. Tāpat var atstāt arī kāpostus, maizi, kartupeļus un bietes. Taču nevajadzētu mežā atstāt ābolus, jo tie ātri sasals un sapūst, bet tādus dzīvnieki neēd. Kā arī nevajadzētu eglēs karināt mandarīnus, apelsīnus un piparkūkas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
