Septiņi veidi, kā tu neapzināti kaitē savam sunim

Viena no lietām, kas sunim ir nepieciešama tikpat ļoti kā barība un ūdens, ir aktivitātes. Regulāra iešana garās pastaigās, aktīva spēlēšanās vai skriešana kopā ar suni palīdz mīluli pasargāt no dažādām slimībām, piemēram, aptaukošanās. Taču nereti mēs esam pārguruši pēc darba vai vienkārši labprātāk paliktu mājās, sēžot dīvānā un skatoties savu mīļāko seriālu, tā vietā, lai dotos garā pastaigā ar suni. Tikpat bieži mēs tās aizstājam ar īsām piemājas pastaigām, kuru galvenais uzdevums ir ļaut dzīvniekam nokārtoties. Taču ar to vien nepietiek.

Tas, cik bieži suns jāved garās pastaigās, ir atkarīgs no katras šķirnes. Ir suņi, kuriem ilgstošas fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas biežāk, bet ir arī tādi, kuri bez tām var iztikt pat nedēļām ilgi. Ja dzīvnieks nevarēs savu enerģiju izlikt garās un aktīvās pastaigās, tad viņš to izliks citādi, piemēram, graužot visu, kas pagadās ceļā, ieskaitot mēbeles, grāmatas un paklājus.

Dzīvnieka socializēšanai ir jābūt vienai no saimnieka prioritātēm. Suns, kas ir pieradis pie cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, ir daudz patīkamāks kompanjons. Tāpat socializēšanās ar citiem palīdz uzlabot viņa psiholoģisko veselību. Piemēram, suņiem, kuru saimnieki nav pievērsuši pietiekoši lielu uzmanību mājdzīvnieka socializēšanai, jaunas un nepierastas situācijas izraisa bailes un nepatiku. Tas var apgrūtināt arī dzīvnieka saskari ar jebkuru citu cilvēku, izņemot saimnieku, pat vetārstu vai tuviem ģimenes draugiem.

Visvairāk pūles un uzmanības dzīvnieka socializēšanai ir jāpievērš tā dzīves pirmajās 12 līdz 14 nedēļās. Šis periods ir pazīstams arī kā iespaidu uzkrāšanas fāze. Ja suns šajā laikā iemācās, ka svešinieki, bērni, kaķi un pilsētas dzīvā satiksme viņu neapdraud, viņš pret visu to līdz mūža galam saglabās mierīgu attieksmi. Tikpat patiess ir arī pretējais apgalvojums: grūti iekļauties cilvēku sabiedrībā ir tādam kucēnam, kurš savas dzīves pirmās četrpadsmit nedēļas pavada būdā un kontaktējas tikai ar savu māti un pārējiem metiena kucēniem (neskaitot to vienu cilvēku, kurš viņus pieskata).

Taču, ja ģimene ir nolēmusi savā apgādībā paņemt jau pieaugušu suni, arī viņu ir iespējams socializēt. Kā to labāk izdarīt, lasi šajā rakstā.

Katrs četrkājainā mīluļa saimnieks kaut reizi ir padevies sava suņa lūdzošajam skatienam, kamēr mielojas ar pusdienām, vakariņām vai brokastīm. Taču, lai cik grūti būtu pretoties šīm jaukajām kucēna acīm, suni nevajadzētu barot ar cilvēku pārtiku. Pirmkārt, šāda saimnieka rīcība iemāca sunim to, ka šādi viņš dabūs kāroto, kas nākotnē var sagādāt problēmas gan saimniekam, gan viņa četrkājainajam draugam.

Otrkārt, ir pārtikas produkti, kurus sunim dot nevajadzētu. Vai tiešām neliels kumosiņš no saimnieka galda var viņam kaitēt? Tas, protams, atkarīgs no tā, kas tas ir un ko tas satur. Piemēram, čipsi ar gvakamoli jeb avokado biezeni var izraisīt sunim nopietnas veselības problēmas. Patiesībā ir daudz "cilvēka ēdienu", ko suns nedrīkstētu ēst. Un tas nav tikai tādēļ, ka dzīvniekam varētu rasties liekais svars. Daži uzturā bieži lietoti ēdieni sunim ir ārkārtīgi bīstami, turklāt jūs noteikti pārsteigs, kuri tie ir. Te atradīsi piecus cilvēku iecienītus produktus, kas sunim var būt pat nāvējoši. Savukārt šeit lasi padomus, kas tev palīdzēs atradināt suni no ēdiena diedelēšanas.

Suņa disciplinēšana, sevišķi kucēna vecumā, var būt nogurdinoša un aizņemt daudz laika, taču tā ir viena no lietām, kas ikdienu ar tavu četrkājaino draugu padarīs vienkāršāku. Disciplīnas mācīšana ne tikai nodrošina to, ka dzīvnieks klausīs saimnieka norādījumiem, bet arī palīdzēs attīstīt viņa prāta spējas.

Ir suņu šķirnes, kuras ir apveltītas ar pārsteidzošu gudrību, piemēram borderkolliji. Ir zinātniski pierādīts, ka šī dzīvnieka prāta spējas līdzinās divgadīga bērna spējam, vēsta portāls "Science daily". Ja šīs šķirnes sunim netiek dota iespēja izmantot savu potenciālu, viņš var piedzīvot nomāktību un pat depresiju.

Tāpat suņa apmācība palīdzēs viņu pasargāt no iespējamiem apdraudējumiem. Piemēram, ja esi savam mīlulim iemācījis apstāties vai nākt pie tevis, kad izsaki konkrētu pavēli, tu vari viņu pasargāt no braucošām mašīnām vai agresīviem suņiem.

Sunim piemērota siksna pasargās dzīvnieku no nevēlamām traumām un atvieglos arī saimnieka dzīvi. Ja esi savam četrkājainajam draugam iegādājies siksniņu, no kuras viņš viegli var "izšļūkt" laukā, pastāv liela iespēja, ka kādu dienu tu savu mājas mīluli pazaudēsi uz neredzēšanos.

Kakla siksnas izmērs ir pareizs, ja attālums starp kucēna ādu un siksnu ir apmēram divu pirkstu platumā. Šādi siksna atstāj nedaudz brīvas vietas ap kaklu, taču ne tik daudz, lai tā noslīdētu pār galvu. Ja tev mājās ir kucēns, tad pārbaudi kakla siksnu katru nedēļu, jo, kucēnam strauji augot, būs nepieciešams regulēt siksnas izmēru. Kas vēl tev ir nepieciešams, ja esi nolēmis iegādāties kucēnu, lasi šajā rakstā.

Rūpes par mutes dobuma un zobu higiēnu ir svarīgas ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Daudziem nez kādēļ šķiet, ka nepatīkams aromāts no suņa mutes ir normāla parādība, tomēr tā visbiežāk ir zīme, kas norāda uz zobu veselības problēmām. Iespējams, sunim vienkārši mutē ir uzkrājies zobakmens. Tomēr, ja šo problēmu atstāj bez ievērības, ar laiku var attīstīties periodontīts jeb zoba saknes un apkārtējo audu iekaisums, kas var novest līdz zobu zaudējumam vai pat, infekcijai izplatoties asinsritē, nieru mazspējai vai sirdsdarbības traucējumiem.

Veterinārārstu ieteikumus, cik bieži un kā tīrīt sunim zobus, atradīsi te.

Vai esi viens no tiem, kas iet pie veterinārārsta tikai tad, kad suns saslimst? Ja tā, neesi vienīgais. Ļoti daudzi suņu saimnieki atliek profilaktiskās vizītes pie veterinārārsta, kamēr beidzot nerodas nopietns iemesls ārstu apmeklēt. Iespējams, tu domā: "Mans suns ir vesels un jūtas lieliski. Kādēļ gan sagādāt viņam lieku stresu, apmeklējot veterinārārstu?"

Tas nav labākais veids, kā rūpēties par savu mīluli. Regulāras vizītes pie veterinārārsta (vismaz reizi gadā) ir panākumu atslēga, ja vēlies suni uzturēt pie labas veselības. Lielākā daļa suņu neizrāda, ka ir slimi, pat slēpj to, līdz slimība kļūst nepanesama.

Regulāras veselības pārbaudes ļauj veterinārārstam atklāt nelielus veselības traucējumus, pirms tie attīstās par lielu problēmu. Tās arī palīdz izveidot sunim labas attiecības ar dakteri, lai, kad radīsies nepieciešamība, nebūtu grūti veikt dažādas pārbaudes un ārstēšanu. Līdztekus veterinārārsta apmeklēšanai jāņem vērā viņa ieteikumi.

Ja rodas aizdomas, ka sunim kaut kas kaiš, nevajag gaidīt, līdz kļūst acīmredzami sliktāk. Nekavējies sazināties ar veterinārārstu, lai saņemtu viņa padomu, kā labāk attiecīgajā situācijā rīkoties.