Kā skaidro Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza telpaugu kopšanas speciāliste Ingūna Gudrupa, ziemā nevajadzētu aizrauties ar telpaugu grozīšanu, bet ar to vairāk ieteicams eksperimentēt vasarā, jo pašlaik ir visnotaļ maz saules gaismas.
Viņa norāda, ka, lai labāk izprastu to, kad un kā vajadzētu grozīt telpaugu, būtu jāmācās augu lapas anatomiskā uzbūve un fizioloģija, bet īsā un vienkāršā versija ir šāda – telpaugs noorientē visas lapas pret gaismas avotu, īpaši ziemā, kad ir ļoti niecīgs apgaismojums. Šūnas, kas ir lapu virspusē, sakārtojas attiecīgi vairāk uz vienu pusi, lai tās būtu spējīgas uztvert gaismu. Ja podiņš tiek pagriezts, tām savā ziņā ir "šoks".
Gudrupa iesaka telpaugu podiņā aukstajos ziemas mēnešos ļoti nekustināt - arī tad, ja tas ir piekļāvies pie stikla. "Mēs neko labāku viņam nevaram iedot ziemā, varam nodrošināt tikai papildu apgaismojumu," norāda speciāliste. Papildu apgaismojuma ietekmē augs noteikti būs nedaudz kuplāks. Savukārt pavasara vai vasaras periodā to droši var apgriezt, lai tas ir kompaktāks un abas puses būtu vienādas. "Tad sākam telpaugu pamazām grozīt, jo tad tā gaisma ir lielāka," piebilst speciāliste, "nevis par 180 grādiem grozīt, bet varbūt kādiem 45, 60 grādiem pagriezt."
"Tas būtu diezgan neganti, ja mēs ziemā telpaugu norausim no gaismas avota, apgriezīsim to otrādi un priecāsimies par viņa lapiņām. Augs būs nelaimīgs," uzsver Gudrupa. Viņa skaidro, ka augam atkal nāksies tērēt visas savas iekšējās rezerves un uzkrāto enerģiju, lai viņš saražotu lapiņas vai pagrieztu tās pret gaismu, ja, protams, viņš to vēlēsies darīt. "Tas tomēr telpaugam nav smukuma jautājums, bet dzīvības jautājums," atgādina speciāliste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
