Greznā rota dārzā – ziedu arkas. Padomi to izveidei

Skaisti mūrēta arka var kļūt par dārza centrālo rotu. Tādas sevišķi iederas angļu stila dārzos. Izvēloties vietu, jāapsver, kāds skats pavērsies caur arku, jo tā ir kā rāmis redzamajai ainavai.

Latvijā vēl nav populāras, taču ļoti praktiskas ir mūrētās sienas, kas nodala dārza daļas. Arka mūrī savieno dārza telpu. Mūris rada augiem tīkamu mikroklimatu, aizvēju, tas ir labāks un ātrāks risinājums par tūju dzīvžogu. Pie mūra sienas lieliski var izvietot dažādus vīteņaugus. Piemēram, cimperlīgās vistērijas.

Dārza ziemeļu pusē mūrētajā sienā izveidoti ieejas vārtiņi.

Ķieģeļu arka kā sastāvdaļa kopējam dārza apbūves kompleksam.

Ja apnicis vienmuļais klinteņu vai vilkābeļu dzīvžogs, no tā var izveidot arku. Paredzētajā vietā dzinumiem ļauj augt, tos apgriež tikai nedaudz, lai kuplāk zarojas. Arka būs stabilāka, ja pamatnei izveido karkasu, pie kura stiprina zarus. To var izgatavot arī no koka, kas gan nekalpos ilgi. Pēc dažiem gadiem, kad dzīvžoga arka no cirpšanas būs kļuvusi blīva, zari nokoksnējušies, karkass nebūs vajadzīgs.

Šādu dzīvžogu var veidot arī no citiem augiem. Pat Kaukāza plūmes un ceriņkrūmu var izcirpt pēc savas gaumes.

Arka kā dekoratīvs dārza elements ir skaista pati par sevi. No mizotiem zariem un stumbriem darinātā būve labi iekļaujas apkārtējā vidē. Lai koks kalpotu ilgāk, to stiprina pie augsnē ievietotiem metāla leņķiem.

Šādai arkai augi ir tikai papildinājums. Tā ir kā dobes dominante, kurai līdzās varētu augt kāda krese, ipomeja.

Šādi var izmanot arī dekoratīvus zarus no pašu dārza.

Dārza telpa nodalīta ar vieglu koka sienu. Tajā izveidota arka, kurai vienā malā piestādīts vīteņaugs.

Skaista metālkaluma arku nav vēlams pilnībā apaudzēt, jo tad tā zaudē dekorativitāti. Pie tās labi iederēsies dažādi mežvīteņi, arī tā sauktie klemati, ko rudenī nogriež. Tos ilgstoši dekoratīvus padara pūkainās sēklu pogaļas. Skaistas ir atragēnes un stīgotājrozes.

Skaista koka arka ir dekoratīva pati par sevi. To nevajag apaudzēt ar augiem. Tas pat nav vēlams, jo mitrums bojās konstrukcijas. Pilnīgi pietiek, ja arka iekļaujas kā sastāvdaļa augu kompozīcijā.

Arī virs lielajiem iebraucamajiem vārtiem var izveidot arku. Lauku ainavā iederēsies no sēru bērzu galotnēm izveidota arka. Līdzīgi var mēģināt noliekt citu koku galotnes vai savienot zarus. Tikai jārēķinās, lai arkas augstums netraucētu iebraukt saimniecībā vajadzīgajam transportam.

Arka veidota no plastmasas caurules, kādas izmanto siltumnīcām. Lai tā nesalūztu, drošības labad iekšpusē var iebāzt armatūru. Galus stabili iecementē vai kā citādi iestiprina zemē, jo kupli saauguši vīteņaugi ir ļoti smagi. Pie arkas var stādīt pupas. Lai tās agrāk sakuplotu, audzē stādus. Būs gan skaisti, gan praktiski.

Viens no populārākajiem un pieticīgākajiem vīteņaugiem ir pieclapu mežvīns. Tas gan ļoti naski aug un ir regulāri jāapcērp, lai arkai varētu iziet cauri. Spēcīgi augošiem vīteņiem arkai nav noteikti jābūt ovālas formas. Balstu var izgatavot vienkārši ar taisnu augšmalu. Kad to apņems zaļums, tā veidosies apaļīga, vēlamo formu varēs izcirpt.

Vīteņaugiem netīk vīties pie metāla, turklāt daudzgadīgie pie tā var apsalt. Lai vītenis strauji augtu un tam būtu, kur pieķerties, pie metāla konstrukcijas var piesiet dekoratīvus žagarus. Augiem patiks, ja uz ziemu atstās vecās stīgas – pavasarī būs, kur pieķerties, un arka strauji izskatīsies kupli zaļa. Turklāt ziemā skaisti izskatās apsnigusi arka.

Daudzgadīgajiem vīteņaugiem (aktinīdijām, vīteņhortenzijām, citronliānām un citiem augiem) raksturīgi tas, ka tie ieaugas lēnām. Daži pat gadus četrus saņemas augšanai, taču tad parasti sakuplo pamatīgi. Ja pat pēc četriem gadiem vīteņaugs nīkuļo, to labāk pārstādīt.

Tādiem siltummīļiem kā kampsis un vistērijas, kamēr tie vēl jauni, uz pakojuma var uzgāzt lielu puķupodu vai citu trauku. Tas pasargās no postošās mitruma ietekmes, kas sasalstot un atkūstot var piebeigt augu. Līdzīgi var rīkoties arī ar cimperlīgām ziemcietēm.

Trauka sānos vai apakšā jābūt caurumiņiem, lai būtu laba ventilācija, nesāktos pelēšana. Piesegšanai labi piemēroti ir lielie plastmasas podi, kuriem dibenā jau ir caurumiņi. Pa tiem iekļuvušais mitrums daudz neskādēs.

Jau pirmajā gadā skaistu rezultātu iegūst, stādot viengadīgos augus (pupiņas, ipomejas, šāvējgurķus). Ilgāk jāgaida rezultāts, bet ilgstoši arī būs skaista arka no daudzgadīgajiem vīteņaugiem (mežvīteņiem, efejām, vīteņhortenzijām, citronliānām, aktinīdijām, sūrenēm).

Interesanti izskatās sastādīti vairāki augi līdzās (protams, viengadīgie un daudzgadīgie atsevišķi).