Pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšana jaunajam mājoklim. Kam jāpievērš uzmanība

Lai noskaidrotu, kas jāņem vērā pie pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas, "Tava Māja" sazinājās ar ēku apsaimniekošanas uzņēmuma "Latvijas namsaimnieks" tehniskās pārvaldes vadītāju Alekseju Gončarovu, kurš pastāstīja ne tikai par to, kas jāņem vērā, bet arī dalījās padomos, kam tieši jāpievērš uzmanība pie pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas.

Kā uzsver Gončarovs, pieņemšanas-nodošanas akts, kas tiek parakstīts pie mājokļa iegādes ir būtisks dokuments, kurā tiek fiksēts mājokļa tehniskais stāvoklis, kas vēlāk var ietekmēt tā vērtību. Tāpēc ir ļoti svarīgi pārliecināties vai pārdevējs tajā ir uzrādījis pēc iespējas plašāka informācija par jauno īpašumu un godīgi norādījis gan atklāti redzamos, gan arī slēptos defektus. Pieņemšanas-nodošanas akts ir sava veida "nulles punkts" mājokļa dzīves ciklā, kurā tiek nofiksēts aktuālais telpu tehniskais stāvoklis, norāda speciālists.

Pārdevējam šajā aktā ir detalizēti jānorāda visa tehniskā informācija par mājokli, fiksējot arī visu skaitītāju (ūdens, elektrības, gāzes) rādītājus, kā arī sniedzot aktus par gāzes un ūdens skaitītāju sertifikāciju. Skaitītāju rādītāju fiksēšanas brīdī ir svarīgi pieaicināt apsaimniekotāja pārstāvi vai pieprasīt no pārdevēja skaitītāju rādītāju salīdzināšanas aktu, ko parakstījis apsaimniekotājs.

Tāpat arī pārdevējam jāapraksta slēptie defekti, kas nav pamanāmi pie vispārējas telpu apskates. Piemēram, aiz skaista remonta paslēpta novecojusi elektroinstalācija vai radiators, kurš patiesība nemaz nesilda. Ja šie defekti atklājas vēlāk un tie nav bijuši norādīti aktā, tad jaunajam dzīvokļa īpašniekam ir tiesības, saskaņā ar Civillikumu, piedzīt radītos zaudējumus, uzsver Gončarovs.

Kā stāsta speciālists, pieņemot savā īpašumā jauno mājokli, jebkurā gadījumā ieteicams vadīties pēc principa – jo vairāk dokumentu un jo detalizētāk informācija, jo labāk. Ja telpās ir nesen veikts remonts, tad ieteicams lūgt pārdevējam aktā detalizēti norādīt, kas tieši ir ticis remontēts, kādas konstrukcijas ir nomainītas, bet kuras nav. Jo jaunajam īpašniekam tomēr ir svarīgi zināt, vai veikts tikai kosmētiskais remonts, jeb tomēr mainīta arī elektroinstalācija un kanalizācijas caurules.

"Tava Māja" iesaka rūpīgi pievērst uzmanību ne tikai mājokļa iekštelpām, bet arī balkonam, jo, iespējams, tur atklājas kāds "zemūdens akmens", kuru varēs piefiksēt īpašuma pieņemšanas-nodošanas aktā.

Jāņem vērā, ka no šī gada ir noteikts, ka dzīvoklim ir jābūt spēkā esošiem aktiem par elektroinstalācijas pretestības mērījumu un atbilstošu zemējumu, kā ventilācijas sistēmas apsekošanu. Kā skaidro Gončarovs, šie dokumenti ir būtiski, lai izvairītos no situācijām, kad var tikta atteikta apdrošināšanas kompensācija pēc kāda negadījuma. Ja mājoklī ir dūmvads, tad arī tam ir nepieciešams spēkā esošs akts par atbilstību visām prasībām. Visi šie dokumenti noderēs jaunajam īpašniekam vai arī vēlāk būs jāsarūpē pašam, norāda speciālists.

Tāpat viņš uzsver, ka ļoti būtiska ir arī telpu kadastrālās uzmērīšanas jeb inventarizācijas lietas salīdzināšana ar reālo dzīvokļa plānojumu. Nereti gadās, ka dzīvoklis ir pārplānots un veikta tā pārbūve, kas nav atspoguļota kadastrālās uzmērīšanas lietā un tādējādi skaitās nelikumīga. Šādos gadījumos jārēķinās, ka atbildība par nesaskaņotu pārbūvi pāriet pie jaunā īpašnieka. Ja, iegādājoties dzīvokli, ir redzams, ka tam veikti kādi uzlabojumi vai pārplānošana, noteikti ir jāpieprasa uzrādīt visus pārbūves projekta dokumentus un ar tiem saistītās atļaujas. Tostarp tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ir mainīti apkures sistēmas radiatori, elektroinstalācija vai kanalizācijas caurules.

Pērkot mājokli, cilvēks ne vienmēr labi pārzina dažādas ēku tehniskās nianses. Tāpēc pie lielāka pirkuma ir ieteicams piesaistīt arī neatkarīgu ekspertu, kurš var veikt telpu apsekošanu un sniegt sertificētu slēdzienu par to stāvokli, kas tiek pievienots pieņemšanas-nodošanas aktam, mudina speciālists.

Iegādājoties dzīvokli, būtisks jautājums ir – kam pieder ēkas funkcijām nepieciešamā zeme, uzsver Gončarovs. Latvijā šādos gadījumos iespējami trīs varianti. Labākajā gadījumā visa zeme pieder dzīvokļu īpašniekiem. Nedaudz sarežģītāk, ja pastāv dalītās īpašumtiesības – zeme pilnībā pieder kādai trešajai pusei vai arī trešajai pusei pieder tikai daļa zemes un otru daļu privatizējuši dzīvokļu īpašnieki.

Ja ēka pilnībā vai daļēji atrodas uz trešajai pusei piederošas zemes, nepieciešams pārliecināties, kā un vai tiek maksāta īres maksa par zemi. Tas ir būtiski, jo, ja īres maksas jautājums nav sakārtots, tad konkrētās ēkas dzīvokļu īpašnieku kopībai nākotnē var tikt prasīts apmaksāt zemes īres maksu par visu laika periodu no brīža, kad fiksētas zemes īpašnieka tiesības uz šo zemi. Šajā gadījumā atbildība par īres maksu attiecas uz visiem dzīvokļu īpašniekiem jeb kopību, nevis individuālo dzīvokļu īpašniekiem. Tāpēc jaunajam dzīvokļa īpašniekam būs jāsedz sava maksājuma daļa pilnā apmērā, neskatoties uz to, ka īpašums ir iegādāts tikai tagad.

Ja ēkai piegulošā zeme ir nodota privatizācijai, līdz ar dzīvokļa iegādi nepieciešams pārliecināties vai iepriekšējais īpašnieks ir veicis zemes izpirkšanu un īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā. Ja tas nav paveikts, tad jaunajam īpašniekam nāksies par savu naudu izpirkt zemi vai vienoties par īres līgumu ar pašvaldību.

Zemes piederības statusu var pārbaudīt aplūkojot nekustamā īpašuma nodokļa rēķinu par noskatīto dzīvokli. Ja šajā rēķinā neparādās nodoklis par zemi, tad ir skaidrs, ka zeme nav privatizēta vai arī atrodas trešās puses īpašumā, padomos dalās speciālists.