AS "Latvijas valsts meži" vecākais vides eksperts un viens no vadošajiem mazo ērgļu pētniekiem Latvijā un Eiropā Uģis Bergmanis vēsta, ka ceturtdien, 7.janvārī, pēc neveiksmīga cilvēku mēģinājuma izglābt putna dzīvību, miris jauns jūras ērglis. Putna nāves iemesls – metāla slazds, teikts Latvijas valsts mežu vēstniecības "Facebook" profilā publicētajā paziņojumā.
Bergmanis saņēmis informāciju, ka Kārsavas nomalē uzturas liels putns ar ķēdi pie kājas: "Putns bija ļoti izsalcis, tāpēc savvaļas putniem neraksturīgi uzturējās viensētu tuvumā, kur cilvēki to baroja ar gaļu un zivīm. 4. februārī lielais putns tika noķerts netālu no Kārsavas, viensētas pagalmā, kur tas pēdējiem spēkiem meklēja patvērumu pie cilvēkiem, cerībā atrast barību. Saimniece ienesa putnu siltumā, taču tā spēki bija izsīkuši un to glābt neizdevās."
Aizbraucot uz notikuma vietu un apskatot beigto putnu, tas izrādījās jauns jūras ērglis, kura kāja bija iekļuvusi metāla slazdā. Spēcīgais putns bija norāvies, taču nespēja atbrīvoties no paša slazda, kas tam traucēja brīvi lidot un medīt. Acīmredzot, kāds slazdu bija uzstādījis pie izliktas ēsmas, lai ķertu caunas vai lapsas.
Latvijā un arī citās Eiropas Savienības valstīs medības ar šādiem slazdiem ir aizliegtas, jo tajās iekļūst arī aizsargājami putni un dzīvnieki, kuru ķeršana un nogalināšana nav atļauta. Īpaši bīstami šādi nelikumīgi medību rīki ir ziemojošajiem jūras un klinšu ērgļiem, vistu vanagiem un arī pūcēm, kuri Latvijā ziemo un izdzīvošanai grūtos apstākļos pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem, "Facebook" atgādina Latvijas valsts meži.
Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Tam ir gari, taisni un plati spārni, ar pirkstveidīgi izplestām lidspalvām, uz priekšu izstieptu galvu un ķīļveida formas asti, kas pieaugušiem putniem ir balta. Jūras ērgļa vidējais garums ir no 76 līdz 92 centimetriem, bet spārnu izpletums – no 190 līdz 240 centimetriem. Tas ir sastopams tikai Eirāzijā, un Eiropā tā izplatība ir fragmentēta. Šo putnu dējumā parasti ir no vienas līdz trīs olām, un gadā tie perē tikai vienu reizi, skaidro "Latvijasdaba.lv".
Jūras ērglis iekļauts Eiropas Padomes Putnu direktīvā, Bernes konvencijā, Bonnas konvencijā, un Vašingtonas jeb "CITES" konvencijā (CITES).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
