Laikraksts "Latgales Laiks" ir apkopojis gudrības gurķu sēšanai, dēstu audzēšanai, kā arī dalījies padomos par pareizu gurķu laistīšanu, mēslošanu un to, kādas pazīmes novērojamas tad, kad gurķim trūkst barības elementu.
- Savukārt šajā rakstā varēsi uzzināt gurķu rūgtenuma cēloņus, kā arī knifus, lai to novērstu.
Kā pareizi sēt gurķus un lolot dēstus
Dēstu audzēšanai laikraksts iesaka izmantot substrātu, kuru var iegādāties dārzkopības veikalos, jo šis substrāts ir bagātināts ar barības vielām un mikroelementiem, turklāt arī substrāta struktūra ir piemērota sēklu vienmērīgai dīgšanai, vajadzīgajai gaisa un mitruma apmaiņai. Tāpat arī šī augsne jau ir attīrīta no kaitēkļiem, dažādiem slimību izraisītājiem un nezāļu sēklām.
Gurķus labāk ieteicams uzreiz sēt podiņā, jo tie slikti pacieš piķēšanu. Substrātu iepilda podiņā vai kastē, tad to ar pirkstiem pieblīvē, lai neveidotos gaisa dobumi, kas dīgstu augšanas laikā var traucēt ūdens piekļūšanai saknēm, skaidro "Latgales Laiks. Tāpat jāņem vērā, ka substrātu nedrīkst sablīvēt pārāk cieši, jo dēstu saknēm gaiss nepiekļūs nemaz un tie nosmaks. Substrātu vēlams samitrināt, bet nedrīkst aizrauties ar ūdens pārdozēšanu, jo lielais mitrums var radīt gaisa trūkumu. "Tavs Dārzs" labāk šim nolūkam iesaka izmantot nevis lejkannu, bet gan pulverizatoru.
Sēklas vēlams augsnē ievietot 1-2 centimetru dziļumā. Kad tās ir apbērtas ar substrātu, tās nepieciešams aplaistīt ar pulverizatoru, jo šādi sēklas neizskalosies. Lai mitrums labāk saglabātos, laikraksts iesaka trauku pārsegt ar plēvi vai stiklu.Lai gurķi dīgtu, nepieciešams telpā nodrošināt +25 grādus pēc Celsija.
Viena no problēmām nereti ir gurķu stīdzēšana, bet, lai tas nenotiktu, var ņemt vērā laikraksta ieteiktos padomus, proti, pēc sadīgšanas ieteicams uz 2–3 dienām gaisa temperatūru pazemināt par 2–3 grādiem, salīdzinot ar optimālo. Tiesa, medijs norāda, ka mājas apstākļos tas nav tik vienkārši izdarāms.
Kad dēsti jau ir attīstījušies, podiņus nepieciešams novietot gaišā vietā, piemēram, uz palodzes. Arī turpmāk to augšanā nepieciešams nodrošināt gaismu, siltumu, laistīšanu un mēslošanu. Ja gurķus stāda uz atklāta lauka, tad stādus nepieciešams norūdīt, pakāpeniski pieradinot tos pie gaisa temperatūras un laikapstākļiem, kas ir ārā.
Gurķu laistīšana un mēslošana
Katrā dēstu laistīšanas reizē nepieciešams pievienot arī vāju kompleksā mēslojuma šķīdumu. Lai spēcinātu dēstus, vēlams izmantot mēslojumu, kura sastāvā ir humusvielas, jo tās aktīvi iedarbojas uz augiem. Kā skaidro laikraksts, humusvielas veicina augšanu un spēcīgas sakņu sistēmas attīstību, palielina augu izturību pret slimībām un regulē barības vielu un ūdens uzņemšanu.
Ar mēslošanu gan nevajadzētu pārcensties, bet vajadzētu ievērot noteiktās devas, citādi var apdedzināt augus. Lai dēstus nodrošinātu ar barības vielām pastāvīgi, tad noteiktā laika periodā rekomendēto mēslojuma devu sadala tā, lai augs katrā laistīšanas reizē saņemtu nelielu daudzumu barības vielu, parasti tas ir 10–15 reizes vājāks barības vielu šķīdums, nekā rekomendē ražotājs, skaidro medijs.
Jāatceras, ka augu attīstībai svarīga ir ne tikai gaisma, siltums un laistīšana, bet arī telpu vēdināšana. Kā norāda "Latgales Laiks", ar āra gaisu tie papildus saņem ogļskābo gāzi, kura ir nepieciešama augšanai un kuras telpās var trūkt.
Citi noderīgi padomi gurķu audzēšanai:
- Gurķus nedrīkst turēt blakus tomātiem un āboliem, jo tie izdala etilēnu, kas negatīvi ietekmē gurķu kvalitāti;
- Tā kā gurķi ražas veidošanai patērē daudz ūdens, sausā laikā tos jālaista regulāri – vismaz 2–3 reizes nedēļā;
- Laikraksts uzsver, ka gurķu laistīšanai nedrīkst izmantot aukstu ūdeni– to vēlams to uzkrāt traukos, lai iesilst līdz gaisa temperatūrai.
Pazīmes, kas norāda uz barības elementu trūkumu
Slāpeklis – dzeltē vispirms vecākās, tad apakšējās lapas, bet pēc tam arī augšējās. Tāpat dzeltē un birst aizmetņi.
Fosfors – jaunās lapas ir mazas, tumši zaļas, bet vecākās lapas ir cietas, malas ritinās uz augšu. Bieži fosfora augsnē ir pietiekami, bet, ja ir zema augsnes temperatūra, augs to nespēj uzņemt, uzsver laikraksts.
Kālijs – barības vielu dēļ vecāko lapu malas dzeltē, bet pakāpeniski visa lapa kļūst dzeltenzaļa. Kā skaidro medijs, kālija deficīts parādās arī sabiezinātos stādījumos, ja gurķiem trūkst gaismas.
Kalcijs – par tā trūkumu "signalizē" jauno lapu galiņi, kas sāk dzeltēt, bet ļoti liela deficīta gadījumā atmirst galotnes. Savukārt augļiem paliek spici galiņi. Augs zaudē spēju pretoties sēnīšu slimībām, tāpēc attīstās dažādas puves, uzsver laikraksts.
Magnijs – tā trūkuma dēļ dzeltē vecāko lapu plātne, bet zaļas paliek tikai dzīslas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
