Ceļā uz urbānajiem 'džungļiem'. Milzarāju ģimenes stilīgais dzīvoklis  (2)

Ikdienā Zanes darbs rit uzņēmumā "Avenei", kur tiek gatavoti saldējumi, savukārt Rūdolfs strādā par bārmeni, bet viņu divgadīgais dēliņš Pauls apmeklē bērnudārzu.

Zane ar vīru Rūdolfu un dēliņu Paulu aptuveni 89 kvadrātmetrus plašajā trīsistabu dzīvoklī dzīvo kopš pērnā gada 1. jūlija. Iepriekš ģimene dzīvojusi divistabu dzīvoklī Lāčplēša un Avotu ielas apkaimē – tas bijis aptuveni uz pusi mazāks par pašreizējo dzīvesvietu.

"Mēs neticējām, ka varētu šeit dzīvot," piebilst Zane. "Viss notiek. Domu spēks." Kad ģimene pārcēlusies, māja vēl nebija kaimiņu apdzīvota. "Bija sirreāla sajūta, jo viss bija pilnīgi tukšs," atminas Zane. Vēlāk gan kaimiņi pakāpeniski sākuši māju apdzīvot, kas radījis neierastu sajūtu, jo Zane bija pieradusi, ka neviens taču lielajā mājā vēl nedzīvo.

Idejas mājokļa iekārtojumam Zane radusi "Pinterest", un viņa arī neslēpj – arī iepriekš jau lolojusi ieceres par to, kā dzīvoklim vajadzētu izskatīties. Tā kā dzīvoklis bijis pavisam tukšs un nemēbelēts, tas pavēris iespēju radoši izpausties. No vecā dzīvokļa mantojumā palikusi vien gulta, bet viss pārējais lēnā garā iegādāts no jauna.

Pelēkā krāsa, kuru Zane ļoti iecienījusi, atbalsojas mājokļa interjerā – sienās, mēbelēs, dažādos dekoros un reizēm arī mājas saimnieces apģērbā. "Pelēkā krāsa ir klasiska un eleganta, tā izskatās ļoti labi, tāpēc man pelēkais patīk kā pamats. Tad var ienest akcentu ar kādu citu krāsu," stāsta mājokļa saimniece. "Mani interjerā vispār nesaista krāsainais, man patīk melns, balts, pelēks, tādas krāsas." Pelēkbaltā krāsu salikumā ir arī bērnistaba, kur vecāki īstenojuši radošu domu lidojumu, uz sienas uzzīmējot kalnus.

Šāds kalns tapa divu dienu laikā – sākumā ar līmlenti uzlīmētas kalnu formas, tad izkrāsota viena kalnu daļa, bet tad nākamā. "It kā vienkārši, bet, ņemot nost līmlenti, vietām krāsa pierāvās pie līmlentes, tāpēc nācās pēc tam tās vietas piekrāsot," piebilst Zane. "Izskatās vienkāršāk, nekā bija īstenībā." Blakus kalniem atrodas arī mazā ķipara zīmējumu stūrītis ar galdu, pie kura top viņa darinājumi, te arī ir mājvieta no bērnudārza atnestajiem mākslas darbiem, no kuriem viens abstraktais darbs ir aizceļojis uz vannasistabu. Ģimenes mājoklī ir ne tikai Paula darbiņi, bet arī Zanes veidotie iedvesmas rāmīši, kā arī draugu un Rūdolfa vectētiņa dāvinātie mākslas darbi.

Runājot par saviem mīļajiem un sirdij tuvajiem interjera elementiem, Zane min tieši mazās detaļas – lietas, kas šurp atceļojušas no medusmēneša Šrilankā, kā arī vīra no Kubas atvestās greznās glāzes, kur viņš pārstāvēja Latviju bārmeņu čempionātā. Glāzes iegādātas no cilvēkiem, kas savas mājas izveidojuši par tādu kā antikvariātu. "Šīs glāzes mēs ļoti reti izmantojam, bet, patiesību sakot, tā nevajag... Mēdz teikt – skaistos traukus nevajag taupīt kādiem īpašiem momentiem," prāto dzīvokļa saimniece.

Tāpat viņa izceļ arī savu pirmo mēbeli, kas ienesta jaunajā mājoklī. Tā izpelnījusies ievērību arī "Instagram" – tas ir guļamistabas spoguļgaldiņš. Ļoti daudzi vēlējušies noskaidrot, kur viņa tādu iegādājusies, bet pieprasījums pēc galdiņa bijis tik liels, ka dāmas rakstījušas – veikalā viss izpirkts. No īpašajām interjera lietām nevar nepieminēt arī Rūdolfa izveidotos pakaramos priekšnamā, kur gaumīgi sarindotas mājinieku jakas un cepures.

"Ar mani ir tā, ka man visu laiku gribas kaut ko pamainīt un atsvaidzināt," runājot par interjeru, atzīst saimniece. Viņa gan pieļauj, ka šis dzinulis viņai ir no mammas, kurai arī ļoti patīk pamainīt interjeru, pārbīdot mēbeles. Zanei gan telpas plānojums neatļauj kardinālas pārmaiņas, bet tāpēc tiek samainīti vietām telpaugi vai kādas detaļas. Dzīvokļa saimniecei jau tagad ir vēlme nedaudz uzlabot guļamistabu, ienesot tajā pāris plauktu vai kādu fotorāmi, tāpat arī vannasistabas vanna, kas izskatās fotosesiju cienīga, drīzumā virs griestiem iegūs apaļu metāla konstrukciju, kur tiks piekabināti dušas aizkariņi. Tomēr skaidrs ir viens – dzīvoklis netiks pārblīvēts ar mantām, bet joprojām tiks ieturēts minimālisma stilā, kas Zanei ir sirdij tuvs.

Tā kā mājā valda īsta plašuma sajūta, taujāju, vai nav vēlmes pēc vēl kāda jauna mājinieka – suņa vai kaķa. Zane atzīst, ka vīra veselības problēmu dēļ dzīvniekus diemžēl nevar turēt, jo viņam ir alerģija. Lāčplēša ielas dzīvoklī viņiem savulaik bijuši divi kaķi, bet alerģija uzliesmojusi tik ļoti, ka vīrs nonācis slimnīcā. Šī iemesla dēļ ģimenei nācies šķirties no saviem mīluļiem. Viens no kaķiem pašlaik dzīvo pie Zanes mammas, bet otrs pie Zanes labākās draudzenes Liepājā. Toties uz virtuves galda akvārijā dzīvo zivtiņa. Arī par to ir kāds stāsts – akvārijs ik pa laikam pārtapis par kaktusu trauku, bet pašlaik tas ir mājvieta zivtiņai.

Lielu artavu dzīvokļa iekārtošanā devusi Rūdolfa mamma, kura radījusi virtuves interjera dizainu. Taujāta par to, kurš ģimenē ir lielākais ēdiena gatavotājs, Zane atzīst, ka viņa, bet vīrs ir profesionāls dzērienu un kokteiļu pārzinātājs, jo strādā par bārmeni. Pašlaik ģimene sākusi pievērsties vegānismam, tādējādi savā ikdienā ienesot jaunas vēsmas ēdienu un garšu ziņā. Vegāniskos ēdienus atzinīgi novērtē arī Pauls, kuram ļoti garšo vecāku sarūpētā maltīte, tiesa, bērnudārzā gan viņš ēd gaļu. Zanei pašai labāk patīk gatavot sāļos ēdienus, bet reizēm prāts nesas arī uz saldajiem, piemēram, cepumiņiem, mafiniem vai banānmaizi. "Brīžiem man uznāk sajūta – varētu saldo pagatavot! Tad es paskatos, kas man ir virtuvē," stāsta dzīvokļa saimniece. "Nav tā, ka iešu tūliņ uz veikalu un nopirkšu. Es skatos un mēģinu uztaisīt no tā, kas man ir virtuvē." Tieši šī iemesla dēļ Zanes virtuvē vienmēr ir pamatprodukti, no kuriem var uztaisīt ne tikai sāļos, bet arī saldos ēdienus.

Iepriekšējais dzīvoklis bijis pilnīgs pretpols šim, jo bijis diezgan tumšs, bet jaunajā dzīvoklī visas telpas ir gaismas pielietas. Tieši lielie logi un gaišums telpā ir pateicīga vide telpaugiem, ko Zane arī izmanto. "Vecajā dzīvoklī augi iebalzamējās, lielāki neauga vai nomira, bet, kad pārcēlāmies te, bija tāda sajūta – jā, te ir gaišs un viņiem būs, kur augt." Dzīvokļa saimniece arī atzīst, ka tas, ko mēs pašlaik redzam, ir tikai sākums. "Es gribu šeit riktīgu urban jungle [aut. – pilsētas džungļus], kur viss ir zaļš." Pašlaik visvairāk telpaugu ir viesistabā, bet guļamistabā – mazāk, taču Zane sola, ka drīzumā telpās būs vēl vairāk augu. Viņa jau tagad zina – dzīvoklī vieta būs atvēlēta lielai palmai, bet telpaugi tiks uzlikti uz statīviem dažādos līmeņos.

Taujāta par to, vai mazais Pauls arī palīdz telpaugu kopšanā, Zane stāsta, ka viņš vienmēr nāk palīgā, kad augi ir jāaplaista. "Es viņam ļauju augus apsmidzināt, bet pati apleju ar lejkanniņu. Viņš piedalās augu pabarošanā," Zane apraksta darbu sadalījumu.

Savukārt, tuvojoties pavasarim, Zane izveidos augu stūrīti arī uz franču balkona malas, audzējot tur garšaugus un puķes, bet vasarā dzīvoklī tiks atvērti vaļā lielie logi, kas radīs sajūtu, ka mājiniekiem ir liels balkons. "Tad tu jūties kā uz terases, ir tāds miers, un putni čivina," atzīst Zane.

Runājot par māju sajūtas radīšanu un īpašiem aromātiem, Zane atklāj – viņai tie ir aromātiskie kociņi un vīraka smarža, tāpēc ik pēc kādām divām dienām viņa tos iededz, lai dzīvokli ieskautu patīkams aromāts. "Man patīk, ka, ienākot mājā, ir kāda smaržiņa, bet arī svaigs gaiss man ir svarīgs," uzsver dzīvokļa saimniece.

"Māju sajūta ir mana ģimene un tad, kad mēs esam visi kopā, jo tas ir salīdzinoši reti," atzīst Zane. "No rītiem es ieslēdzu savu mūzikas sarakstu "Spotify", tad es uztaisu brokastis un kafiju, saucu abus puišus uz brokastīm. Man patīk radīt to laisko un foršo sajūtu."

Savukārt Zanes vīrs Rūdolfs, kurš pievienojas intervijas beigās, joko, ka viņam mīļākā vieta dzīvoklī ir tad, kad neviena nav mājās. "Kad mājās ir divgadīgais, mīļākā vieta ir tad, kad neviena nav mājās, tu esi viens pats ar savām lietām un domām," smej Rūdolfs, kurš piebilst, ka tā gluži tomēr nav, jo mīļš ir arī kopā būšanas laiks ar ģimeni, kad visi pulcējas dzīvojamā istabā ap ēdamgaldu, lai baudītu maltīti un pavadītu laiku kopā.

"Zane ir mana māju sajūta," atzīst Rūdolfs. "Tu vari dabūt skaistas mēbeles vai siltas grīdas, aizvelkamus vai atveramus aizkarus, bet to izjūtu iedod nevis lietas, bet sajūta, ka tu esi mājās. Arī, kad esmu viens pats, kad zinu, ka vakarā vai pēc brīža visi būs mājās."

Foto ieskats Milzarāju ģimenes gaišajā dzīvoklī: