"Tava Māja" pēc padoma vērsās pie Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenta un būvinženiera Jura Birša, viena no ievērojamākajiem arhitektiem Latvijā – Jura Monvīda Skalberga, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvjiem. Kā "Tava Māja" uzsvēra uzrunātie speciālisti, katra māja ir celta dažādos laikaposmos, līdz ar to atšķirīgas ir bijušas ne tikai prasības būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos, bet arī materiālu izvēlē, tendencēs un citos aspektos.
"Domājot par iepriekš radītajām būvēm, jāņem vērā, ka tās vienmēr, tāpat kā mūsdienās, ir bijušas dažādas kvalitātes – gan tādas, kas veidotas pārdomāti no augstvērtīgiem materiāliem, gan tādas, kas radītas īslaicīgai lietošanai no tobrīd pieejamiem, iespējams, ne tiem kvalitatīvākajiem materiāliem," uzsver Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Alma Kaurāte. Viņa arī piebilst, ka par kultūras pieminekļiem kļūst vērtīgākās mājas, kas izceļas ar māksliniecisko, tehnisko risinājumu vai arī ir liecības tapšanas laikam – iespējām, vērtībām un tehnoloģiskajiem risinājumiem. "Par ēku kvalitāti, mūsuprāt, liecina amatniecības vai izpildījuma kvalitāte, materiālu kvalitāte un materiālu ilgtspēja," uzsver Kaurāte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
