Katra pasaules valsts lepojas ar savām nacionālajām suņu šķirnēm un uzskata tās par saviem dārgumiem, un arī Japāna nav izņēmums. Viņu suņu šķirnes – akitu, šibu, japāņu špicu un šikoku – var redzēt laimīgus staigājam arī pa Latvijas ielām, pļavām, laukiem un mežiem.
Palīgs meklēšanā – akita
Uzticīgi, paklausīgi, aukstasinīgi – tādi ir akitas. 1603. gadā Akitas rajonā Japānā sāka veidot cīņas suņu šķirni, kuru izmantoja lāču medībām. Sākotnēji tie bija vidēja izmēra suņi, kuru augumu palielināja, krustojot ar citām šķirnēm – tosām un mastifiem. Laika gaitā akitas pilnībā zaudēja špicveidīgajiem suņiem raksturīgās iezīmes. Otrā pasaules kara laikā suņi gandrīz pilnībā tika iznīcināti, jo no viņu ādām šuva apģērbu militārpersonām. Tikai pateicoties šķirnes entuziastiem, kuri suņus slēpa un pēc kara veica ļoti rūpīgu selekcijas darbu, mūsdienās varam priecāties par akitām, kas ir izcili bezvēsts pazudušo meklēšanā un dara to arī Latvijā.
Vairāk par šīs šķirnes rakstura un izskata iezīmēm, kopšanu un tipiskākajām veselības problēmām vari lasīt šajā rakstā. Tur pieredzē dalās arī akita škirnes sunītes Mejas saimnieks Ēriks Zirnis.
Mazs suns ar lielu spēku – šiba
Lai arī šibas izskats, īpaši galvas forma, atgādina akitu, tomēr šķirne vēsturiski veidota ar pavisam citu mērķi. Vārds "šiba" japāņu valodā nozīmē "mazs". Tas pilnībā atbilst šai šķirnei! Šiba ir neliela auguma suns ar spēcīgiem kauliem un lielisku ožu, kas lieti noder mazu dzīvnieku un putnu medībās. Suņiem raksturīgs īpašs vilnas krāsojums, ko dēvē par "uražiro" – balta krāsojuma izvietojums abās purna pusēs, uz vaigiem, uz apakšžokļa, kakla, krūtīm, vēdera, astes un kāju iekšpusē. Šķirne ir populāra arī Latvijā, tāpēc, iespējams, skaistuli šibu jau esi sastapis!
Šiba tiek raksturota kā suņu šķirne, kuras pārstāvji ir mundri, pašpārliecināti, gudri un neatlaidīgi. Ja šiba ko ieņems prātā, tik viegli no idejas vaļā vis netiks. Tāpat dzīvniekiem nepatīk dalīt savu mantu ar vēl kādu dzīvnieku, pat suni, tāpēc nav vēlams mājoklī turēt vairāku šķirņu pārstāvjus. Suns ļoti sargā savu teritoriju un visu, kas tajā atrodas, piemēram, ēdienu un savas rotaļlietas.
Šiba bieži vien tiek saukts arī par smaidošo suni, jo tieši šādu izteiksmi rāda viņa purniņš. Taču šiba ir īpašs ne tikai ar to. Suņa ietiepīgais raksturs noteikti padarīs saimnieka dzīvi interesantāku, taču jāuzmanās, lai četrkājainais draugs savas mednieka dabas dēļ nenodara pāri kādam mazākam dzīvniekam vai putnam. Vairāk par šīs šķirnes suņu īpatnībām, lasi šajā rakstā.
Smaidīgais skaistulis – japāņu špics
Redzot japāņu špicu, kas cēli nes savas valsts nosaukumu, varētu domāt, ka viņš vienmēr ir priecīgs, jo par to liecina viņa neizsīkstošā aktivitāte un prieka pilnais purniņš. Japāņu špicu kā šķirni sāka veidot tikai 1920. gadā, kad Japānā ieveda liela auguma baltus vācu špicus. Vēlāk valstī importēja vēl citus suņus no Kanādas, ASV, Austrālijas un Ķīnas, kā rezultātā šķirne veidojās atšķirīga no vācu špica. Japāņu špics no sava vācu radinieka atšķiras ar biezo, bagātīgo vilnu un stingri uzrautajiem lūpu kaktiņiem, kas atgādina smaidu. Elegants, modrs, efektīgs – tāds ir japāņu špics.
Kā vēsta "Dogbreedinfo", japāņu špics ir ļoti lustīgs, gudrs un ārkārtīgi paklausīgs suņuks. Viņš var būt lielisks sargsuns, jo savlaicīgi dos saimniekam ziņu, ja tuvumā būs kāds svešinieks. Šie mīluļi ir labi apmācāmi un būs paklausīgi it visā, kas tiks darīts. Tāpat suns ir ļoti rotaļīgs un labprāt nodosies dažādām spēlēm, piemēram, bumbiņas mētāšanai.
Suņu draiskulīgās dabas dēļ viņus ir viegli apmācīt, īpaši, ja tas notiek ar spēlēm. Špiciem patīk atnest aizmestu priekšmetu, turklāt viņi bauda spēles ar, piemēram, lidojošo dēlīti.
Ja ir vēlme pēc lustīga ģimenes mīluļa, kas būs uzmanīgs un draudzīgs arī ar bērniem, špics būs lieliska izvēle. Priecīgais suns bērniem īpaši patiks, jo špics būs atbilstošs kompanjons aktīvām draiskulībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
