"Dzīvnieki paši sevi nevar aizstāvēt" vēstīja kāds no trešdienas, 27. martā, dzīvnieku aizstāvju piketā redzamajiem plakātiem. Aktīvisti pie Saeimas piketēja pret pašreizējo dzīvnieku aizsardzības jomas stāvokli Latvijā.
Daudzi dzīvnieku aizstāvji uz mītiņu bija ieradušies kopā ar saviem četrkājainajiem mīluļiem. To vidū bija arī aktrise Rēzija Kalniņa un viņas špica šķirnes sunītis. Viņa stāsta, ka, dodoties uz piketu, ievērojusi, ka Vanšu tilts bijis nobloķēts, jo uz tā esot izmests kaķis. "Te ir runa nevis par dzīvniekiem, bet par cilvēku atbildību," viņa skaidro. "Mēs te esam ne tikai dzīvnieku, bet arī cilvēku dēļ."
Piketa dalībnieki bija sagatavojuši plakātus ar dažādiem saukļiem: "Dzīvnieks nav dzīvs nieks", "Dzīvniekiem nav politiskās piederības, bet viņiem ir sava balss", "Aiz restēm, lai sēž bezatbildīgs saimnieks" un daudzus citus.
Dzīvnieku patversmju pārstāvji piketa laikā uzsvēra, ka cilvēki ir tie, kas nogādā dzīvniekus patversmēs. "Viņi tur nenonāca nokrišņu veidā, kāds viņus izmeta," teic piketa dalībniece. "Mēs negribam, lai patversmes ir vietas, kur eitanizē dzīvniekus, jo pagaidām patversmes ir pārvērtušās par eitanāzijas nometnēm."
Aldim Gobzemam, vienam no deputātiem, kurš uz neilgu brīdi ieradās, lai aprunātos ar piketa dalībniekiem, cilvēki uzdeva jautājumus par portālu "Ss.lv", kur ļoti aktīvi notiek nelegāli pavairotu dzīvnieku tirdzniecība. Mītiņa dalībnieki uzsvēra, cik svarīgi ir cīnīties ar nelegālo pavairošanu, jo arī tā ir daļa no "melnā" tirgus. Arī uz kāda piketa dalībnieka sagatavota plakāta bija redzams uzraksts "Nelegāla dzīvnieku tirdzniecība ir ienesīgākā ēnu ekonomika".
Gobzems uzsvēra to, cik svarīgi vispirms ir sakārot likumus, kas saistīti ar bērnu drošību un labklājību: "Kamēr valstī numur viens prioritāte nebūs bērni, tikmēr mēs šo lietu neatrisināsim. Ja cilvēki nerūpējas par bērniem, viņi nerūpēsies arī par dzīvniekiem."
"Dzīvnieku policijas" rīkotajā piketā piedalījās aptuveni 50 cilvēku. Kā portālam "Mans Draugs" skaidroja "Dzīvnieku policijas" pārstāve Aiga Aizpuriete, šobrīd tiek izceltas piecas problēmas:
- valstī nav saskaitīti esošie mājdzīvnieki – apzīmēti un reģistrēti valsts reģistrā LDC. Šī iemesla dēļ joprojām daudzos gadījumos nav iespējams konstatēt saikni – dzīvnieks/persona, kura par viņu ir atbildīga;
- valstī ir neskaitāmas suņu un kaķu nereģistrētas audzētavas (vairotavas) kā ēnu ekonomikas ievērojams un visaptverošs rūpals, un tās joprojām nav nedz jāreģistrē, nedz to darbība ir kaut kādā veidā kontrolēta un reglamentēta;
- dzīvnieku patversmēm nav tiesību dzīvniekus, kuri tiek uzņemti, atdot bijušajiem vai jaunajiem saimniekiem, apzīmēt/reģistrēt, bet atsevišķi vetārsti šo nelielo procedūru un tai sekojošo pienākumu suni reģistrēt, ir padarījuši par dārgu "ekstru", ko lielākā daļa valsts iedzīvotāju nevar atļauties;
- mājdzīvnieku īpašniekiem tiek uzspiesti papildu maksas pakalpojumi, kā, piemēram, jebkuram lauku sētas vai patversmes sunim formēt Eiropas ceļošanas pasi;
- neizprotami saudzīga un nevarīga tiesu prakse tajos retajos gadījumos, kad lietas nonāk līdz tiesai, bet neseko adekvāts sods.
Trešdien, 27.martā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sēdē skatīja arī "Dzīvnieku policijas" iesniegtos likumprojekta grozījumus. Aizpuriete stāsta, ka šodien komisija nepaguva izskatīt visus priekšlikumus, taču pagaidām viens no tiem tika noraidīts. "Komisija noraidīja priekšlikumu ļaut dzīvnieku čipēt ne tikai vetārstiem, bet arī speciāli apmācītām personām. Taču tas ir tikai otrais lasījums, līdz ar to viss vēl var mainīties," viņa skaidro. Neskatoties uz to, Aizpuriete stāsta, ka dzīvnieku aizstāvji ir sadzirdēti. "Vismaz pieci deputāti no savas puses bija iesnieguši ļoti līdzīgu priekšlikumu, kas saistīts ar dzīvnieku aizsardzību un labturību. Tas liek mums secināt, ka esam sadzirdēti," atklāj "Dzīvnieku policijas" pārstāve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
