Gandrīz kilogramu smagi milzeņi: audzētājas padomi ziloņķiploku audzēšanā un stādīšanā

Gunta Karitone ziloņķiplokus sākusi Latvijā audzēt gandrīz pirms desmit gadiem. Kā viņa stāsta, tad Latvijā viņa bijusi viena no pirmajām ziloņķiploku audzētājām, līdz ar to – uzkrājusi arī ļoti daudz praktiskās pieredzes to audzēšanā. Tāpat viņa norāda, ka jau ilgu laiku ziloņķiplokus audzē arī selekcionārs un kolekcionārs Mārtiņš Maltenieks.

Kā uzsver pieredzes bagātā dārzkope, ziloņķiploki ir Latvijā maz pazīstams, bet ļoti vērtīgs pārtikas augs.

Viņa pirmās sešas ziloņķiploku daiviņas pirms vairākiem gadiem atvedusi no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Kā atzīst audzētāja, tas tolaik darīts neatļautā veidā, jo ASV ziloņķiplokus uzskata par savu nacionālo bagātību, un ārpus valsts robežām, neizlaiž. "Amerikāņi ļoti lepojas ar šo vērtīgo augu, tam par godu rudenī rīkojot vērienīgus festivālus, kur audzētāji sacenšas gan par lielāko izaudzēto ziloņķiploku, gan par garšīgākajiem izstrādājumiem, ko izgatavo no tā, piemēram, konfektes, čipsus, saldējumu un citas lietas," zina stāstīt Karitone.

"Ziloņķiplokiem, īstenībā, maz sakara ar ķiplokiem," piebilst audzētāja,"Tie pieder pie puraviem, un tiem ir tikai viena šķirne, bet divas varācijas, kuras nedaudz atšķiras." Kā stāsta ziloņķiploku audzētāja, tie veido neīsto stublāju un aug ar platām, zilganzaļām lapām. Turklāt – tāpat kā mūsu ķiploki, tie veido ziedkopu, taču sēklas neveidojas, ziedi ir sterili.

Viņa arī dalās padomā, lai ķiploks veidotos lielāks – tam nepieciešams izlauzt ziedu, tiesa, to var arī atstāt, lai atbaidītu kaitēkļus.

Kā stāsta Karitone, ziloņķiplokus pavairo veģetatīvi, ar daiviņām. "Šim ķiplokam augot, pie bumbuļa veidojas "vairsīpoliņi", līdzīgi kā gladiolām. Taču šos mazos "sīpoliņus" nestāda, jo tiem apkārt ir vairāki cieti apvalki, caur kuriem mazais ķiplociņš nevar izspraukties un visbiežāk, iekšpusē sapūst," padomos dalās ziloņķiploku audzētāja.

Ziloņķiploki būs ļoti laba piedeva dažādu ēdienu pagatavošanā. Karitone iesaka ziloņķiplokus arī marinēt, tad gan mazos "sīpoliņus", ja ir pacietība, jāizloba un jāiemarinē, tādejādi iegūstot uzkodu ar interesantu garšu. "Ziloņķiploka garša ir maiga, viegli salda, apvienojot purava, sīpola un ķiploka nianses, taču nav izteiktas stiprās, specifiskās smaržas," raksturo audzētāja.

Tāpat viņa iesaka šos ķiplokus izmantot salātos, sautējumos, kā arī tvaicētus. Īpaši gardi tie esot cepti krāsnī – cepeškrāsnī ceptiem tiem veidojas krēmveidīga konsistence ar izcilu garšu. "Tie ļoti pieprasīti ir ASV smalkākajos restorānos, kur neliela porcija maksā samērā dārgi," stāsta Karitone. "Pāris gadus atpakaļ paekspermentējām, tos pievienojot meža dzīvnieku desu izstrādājumiem. Bija liels un patīkams garšas pārsteigums!"

"Ziloņķiploki ir relatīvi izturīgi pret kaitēkļiem un slimībām," uzsver audzētāja. Ziloņķiplokiem patīk saulaina, atklāta vieta, kas labvēlīgi iespaido to augšanu.

"Tā kā tagad Latvijā pēdējos gados cilvēki sāk audzēt šos ķiplokus, kuri iegādāti Anglijā, vajag pievērst uzmanību, vai stādmateriāls (kaut vizuāli) ir vesels, jo ļoti daudzi audzētāji informē, ka tiem augot, parādās puve," norāda augu kolekcionāre."Arī man pašai pirms kādiem gadiem četriem tika no Anglijas atvesta dāvaniņa ar šiem ķiplokiem." Viņa stāsta, ka toreiz izskatījās labs stādmateriāls, tiesa, vien pāris daiviņas gan bija ar maziem plankumiņiem. Audzētāja daiviņas nokodinājusi kālija permanganāta šķīdumā un iestādījusi, bet nākamajā gadā ziloņķiplojiem parādījusies puve, kā rezultātā to neizdevās likvidēt un ķiploki tika iznīcināti.

"Labi, ka tie neauga kopā ar maniem no Amerikas vestajiem un nevarēja tos inficēt," piebilst audzētāja. Viņa stāsta, ka līdz šim ziloņķiplokus nav skārušas slimības, bet ūdensžurkas gan kādu reizi izdomā ar tiem pacienāties.

"Pirms stādīšanas profilaktiski var nokodināt vieglā kālija permanganāta šķīdumā, ne ilgāk par 15 minūtēm," iesaka audzētāja. Viņa arī dalās ar lielisku recepti, kas noder jebkuru ķiploku stādmateriāla profilaksei. "Tikai atvainojos receptes autoram, jo esmu aizmirsusi viņa vārdu. Bet tā kā mums visiem ir jācīnās ar slimībām, kuras parādās augiem vairāk un vairāk, tad, labprāt, padalos ar jums, audzētāji," uzsver Karitone.

Lūk, recepte, kas noderēs visiem ķiplokiem:

Nepieciešams

2 litrus auksta ūdens sajauc ar 20 gramiem pelnu. "Šo maisījumu notur 24 stundas, tad pievieno 20 gramus vārāmo sāli, 10 gramus vara sulfātu un 10 gramus kālija permanganātu. Samaisa un uz 30 minūtēm šajā maisījumā ievieto stādmateriālu," stāsta augu kolekcionāre.

"Pēc kodināšanas ķiploku daivas stāda trīs daivu dziļumā, 20 centimetru attālumā vienu no otras. Nav obligāti jāstāda lielākās daivas, labi izaug no vidējām," padomu sniedz Karitone. Viņa pēc iestādīšanas parasti nomulčē ar irdenu mulču piecus līdz septiņus centimetru biezumā. Savukārt sezonā divas reizes aplej ar kalcija nitrātu. "Ja nebaida ķīmija, pielieto komplekso papildmēslojumu. Es īpaši ar minerālmēslojumu neaizraujos, bet reizes trīs apleju ar nezāļu vircu," atzīst ziloņķiploku audzētāja.

Kā stāsta Karitone, jaunā raža jāsāk vākt, kad divas trešdaļas laksta ir nodzeltējušas. "Literatūrā rakstīts, ka ziloņķiploks var sasniegt pat kilograma svaru. Mans rekords ir 840 grami, bet ap puskilogramu ir samērā bieži," stāsta audzētāja. Viņa norāda, ka ķiploka galviņa izaug ar četrām līdz astoņām daivām, bet bieži vien izaug arī apaļš "sīpols". Tas, kā stāsta audzētāja, rudenī ir jāatstāda zemē, no kura citugad izaugs patiešām varens "zilonis". "Šo apaļo "sīpolu" nevajag lietot pārtikā, jo tas it kā vēl nav "nogatavojies", un būs ar sūru, nepatīkamu garšu," skaidro audzētāja.

Pieredzes bagātā audzētāja stāsta, ka pasaulē katru gadu kļūst arvien lielāka interese par ziloņķiplokiem gan no audzētāju, gan zinātnieku puses. "Jau tagad zinātniski apstiprināts, ka šie augi satur lielu daudzumu A, C un E vitamīnus. Tāpat ASV un Ķīnā tiek veikti pētījumi par Allium ampeloprasum kā antibakteriāla līdzekļa izmantošanu," apgalvo audzētāja.

Viņas izlolotie ziloņķiploki, piemēram, tagad aug ne tikai visos Latvijas novados, bet arī kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Tie viegli ir piemērojušies attiecīgajiem apgabalu klimatiem, kā arī augsnē jūtas labi. Ziloņķiploku audzētāja neslēpj, ka jaunie ziloņķiploku saimnieki viņai bieži taujā padomus par audzēšanu. "Pa šiem gadiem saprasts, ka visur ziloņķiploks ir iejuties un piemērojies Latvijas klimatam," uzsver Karitone.

Augu kolekcionāre arī visiem "Tavs Dārzs" lasītājiem novēl ziedošu, skaistu un dāsnu dārzu sezonu!

Ja arī tev ir kāds jautājums par ziloņķiploku audzēšanu, stādīšanu vai citu augu stādīšanu, tad raksti to komentāru sadaļā vai arī e-pastā: maja@delfi.lv.