Dzīvniekus arī turpmāk čipēs tikai veterinārārsti; cenas par pakalpojumu ir atšķirīgas  (2)

"Dzīvnieku Policija" vēsta, ka suņu obligātā čipēšana no 2017.gada 1.janvāra nav sasniegusi mērķi, jo suņa apzīmēšana ar mikroshēmu pie vetārsta, pieprasot papildus veikt citas manipulācijas, ir nesamērīgi dārgs pakalpojums, minot cenu 35-50 eiro. Šī iemesla dēļ viņi vērsās Saeimā ar lūgumu atļaut šo pakalpojumu veikt arī citām apmācītām personām, kas šo pakalpojumu padarītu pieejamāku un lētāku, minot arī konkrētas izmaksas – pieci eiro par dzīvnieka čipēšanu un 3.50 eiro par reģistrēšanu valsts datu bāzē. "Valsts noteiktā dzīvnieka reģistrācijas maksas ir 3.50 eiro, bet, lai dzīvnieku varētu piereģistrēt, viņam jābūt čipētam. Savukāt čipa pašizmaksa ir no 2.50 līdz 3.50 eiro," skaidro "Dzīvnieku Policijas" valdes locekle Ilze Džonsone. "Ja dzīvnieka čipēšana un reģistrēšana ir obligāta, tad nevar būt tā, ka šis pakalpojums nav konkrēti nodefinēts un tiek sadārdzināts ar visādiem blakus pakalpojumiem. Ja cilvēks aiziet uz vizīti pie veterinārārsta, tad viņiem tiek piedāvāti komplekti kopā ar vakcināciju uz Eiropas pasi. Kaut valsts ir noteikusi konkrētu reģistrēšanas summu, lai līdz tai tiktu, tev ir jārēķinās ar vēl daudzām papildus izmaksām, kas, mūsuprāt, ir nesamērīgi, un tas jau ir pierādījies."

"Mans Draugs" sazinājās ar trīs veterinārajām klīnikām – "Dr. Beinerts", "Lion" un "Dzīvnieku veselības centru", lai noskaidrotu, cik katrā no šīm klīnikām izmaksā dzīvnieka čipēšana un Eiropas pases izgatavošana. Noskaidrojām, ka katrā klīnikā ir sava cena – "Dr. Beinerta" klīnikā dzīvnieka čipēšana un Eiropas pases izgatavošana izmaksā 19 eiro (12 eiro – mikročipa ievadīšana, septiņi eiro – pase un tās noformēšana), "Lion" kopējās izmaksas ir 28 eiro (20 eiro - mikročipa ievadīšana, astoņi eiro – pase un tās noformēšana), savukārt "Dzīvnieku veselības centrā" šī cena ir 25 eiro. Vienā no veterinārajām klīnikām, konkrētāk "Dzīvnieku veselības centrā", tik tiešām, gluži kā iepriekš minēja Džonsone, pirmā cena tika nosaukta uzreiz kopā ar vakcīnām. Šāds pakalpojumu kopums dzīvnieka saimniekam "Dzīvnieku veselības centā" izmaksā 45 eiro.

Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) valdes priekšsēdētāja Māra Viduža skaidro, ka Eiropas savienībā valda brīvais tirgus, tāpēc katra veterinārā klīnika var noteikt savas cenas par sniegtajiem pakalpojumiem: "Mums ir brīvais tirgus, klīnikas var pašas izvēlēties, no kāda piegādātāja un kādās cenās viņas šos čipus iepērk. Katra klīnika, nosakot cenu, ņem vērā izmaksas, personāla kvalifikāciju. Viņi vienkārši paši sevi novērtē. Jūs maksājat par pakalpojumu un par vidi." Viņa skaidro, ka 12 eiro par dzīvnieka čipēšanu ir vistuvākā pašizmaksai, taču, ja summa ir zemākā, tad Viduža uzskata, ka klīnika strādā ar zaudējumiem: "Mēs nevaram būt tik ļoti mīloši. Ja mēs samazināsim summu pat zem pašizmaksām, tad mums ir jāspēj kaut kur citur papildus nopelnīt."

LVB ir pret to, ka dzīvnieka čipēšanu ir atļauts veikt ne tikai veterinārārstiem, bet arī citām speciāli apmācītām personām, jo, pēc Vidužas teiktā, čipa ievadīšana zem dzīvnieka ādas nav vienkārša procedūra: "Vienkārši tas izskatās tikai no malas. Kamēr viss ir kārtībā, tikmēr šķiet, ka to var darīt jebkurš, bet sliktā ziņa ir tā, ka mēs nekad nevar zināt, kurā brīdī var būt kaut kāda komplikācija, un tad vienalga veterinārārstu vajadzēs blakus. Šādā situācijā sanāk dubults darbs, jo kāda persona, kas pēc dažu stundu apmācības vadīs sunītim čipu, ja dzīvniekam sāksies kādas komplikācijas, nespēs sniegt vajadzīgo palīdzību."

Lai gan Saeima otrajā lasījumā ir lēmusi, ka čipēšanu arī turpmāk varēs veikt tikai veterinārārsti Džonsone min, ka tas tomēr nav galīgais lēmums: "Teorētiski trešajā lasījumā šo lēmumu vēl var mainīt, bet parasti jau tā nenotiek."

Savukārt vēl aizvien Saeimas deputāti lemj par pārējiem četriem "Dzīvnieku Policijas" iesniegtajiem priekšlikumiem. Sīkāk ar tiem vari iepazīties šeit. Viens no priekšlikumiem ir atcelt obligāto Eiropas pases izgatavošanu visiem suņiem. Kā vienu no iemesliem minot, Eiropas regulas, kurās noteikts, ka šāds dokuments dzīvniekam ir nepieciešams tikai tad, ja tas izceļo no valsts. Pēc "Dzīvnieku Policijas" domām obligātā Eiropas pase visiem suņiem ir viens no veidiem, kā dzīvnieku saimniekiem uzspiest papildus maksas pakalpojumus.

Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrības uzskati šajā jautājumā krasi atšķiras. Viņus satrauc "Dzīvnieku policijas" un tās atbalstītāju publiski izteiktie apgalvojumi saistībā ar Eiropas Savienības pasēm suņiem. "Apgalvojumi, ka vakcinācijas apliecību jebkurā brīdī var nomainīt uz suņa pasi un pārrakstīt (pārnest) tajā veterinārārsta veiktos vakcinācijas un veselības ierakstus, nav patiesi un nodara kaitējumu. Tā ir rupja suņu īpašnieku maldināšana. Nav zināms, vai šos viltus ziņas izplatītājus vada nekompetence un izpratnes trūkums par veterinārmedicīnas tiesisko regulējumu un Eiropas Komisijas pozīciju vienota dokumenta ieviešanas jautājumā dalībvalstīs, vai vēlme turpināt haosu suņu turēšanā", neizpratnē ir LVB valdes priekšsēdētāja.

Viņa uzsver, ka Eiropas Savienības lolojumdzīvnieka pase ir vienīgais pilnīgais dokuments, kurā ir norādīta visa nepieciešamā informācija par dzīvnieku, tai skaitā, dzīvnieka mikročipa numurs, ievadīšanas vieta, informācija par dzīvnieka īpašnieku, dzīvnieka vakcinācijām un veselības stāvokli. Tāpēc ES pase ir vienīgais dokuments, kas kalpo dzīvnieka kā īpašuma apliecināšanai. Vakcinācijas apliecība ir brīvas formas dokuments, kas ietver tikai informāciju par mājas (istabas) dzīvnieka vakcinēšanu pret trakumsērgu un citām vīrusu un baktēriju izraisītām infekcijas slimībām, bet neapliecina personas īpašuma tiesības uz dzīvnieku. Katram savu suni mīlošam saimniekam tas ir būtisks faktors, kāpēc viņš pieprasa izsniegt pasi, nevis apliecību. "Neviens kucēns nedrīkst tikt atdots tālāk bez pases un reģistrācijas LDC. Tomēr, šādiem nodomiem liek šķēršļus atsevišķi aktīvisti, kuru mērķis ir turpināt haosu," uzskata Viduža.

Zemkopības ministrija piedāvāja ES pasi veidot trīs mēnešu vecumā, tomēr deputāti iebilda, uzskatot, ka to vajadzētu darīt, iespējams, pat pirms dzīvnieks ir sasniedzis divus mēnešus. Pēc nespējas vienoties, šī jautājuma skatīšanu Tautsaimniecības komisija nolēma atlikt uz 3. lasījumu.