Dzīvnieku apmaiņa ar citiem zoodārziem nav nekāds jaunums. Šādu darbību piekopj zooloģiskie dārzi visā pasaulē. Tas tiek darīts tāpēc, lai novērstu dzīvnieku tuvradniecisko krustošanos. Zooloģisko dārzu mērķis ir uzturēt nebrīvē kvalitatīvu populāciju, kuru var izmantot, piemēram, savvaļas populācijas papildināšanai. Uzskatāms piemērs ir lūši. 2018. gada decembrī uz Poliju devās dzīvnieks no Latvijas, kas Kadzidlovas dabas parkā tagad dzīvo lielā aplokā, gandrīz brīvībā, un viņa pēcnācējiem ir iespēja dzīvot savvaļā. Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Lielkalns stāsta, ka zoodārzs ir iesaistījies 30 reto un apdraudēto dzīvnieku sugu turēšanas un vairošanas Eiropas programmās (EEP): "Šis ir viens no iemesliem, kāpēc mēs dodam citiem dārziem savus izaudzētos jaunos dzīvniekus, kā arī pretī saņemam tos, kas nepieciešami mums."
2007. un 2008. gadā uz citiem zoodārziem aizceļoja 386 dzīvnieki, bet atveda 151. Pēdējos gados dzīvnieku apmaiņa ir kļuvusi vēl aktīvāka. 2009. gadā aizveda 750 dzīvniekus, bet Rīgas zoodārza iemītniekiem pievienojās apmēram 200. Vistālāko ceļu mēroja gadu vecie krēpjvilki – Olints aizceļoja uz Altinas savvaļas dzīvnieku parku Austrālijā, bet Olita un Olivers devās uz Pekinas zoodārzu Ķīnā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
